SARUNA: Kārtība haosā

«Šķiroju lietas, ko atstāju pagātnē un ko paturu, jo viss, kam esmu pieķērusies, mani veido. Manā istabā ir tikai gulta un galds, ir maz mantu, un es nebaidos lietas mest ārā. Man vajag telpu,» saka peldkostīmu zīmola CollarSwimwear dizainere Monta Apsāne. Viņas darbi rodas galvā, un tikai pēc tam, kad prātā izveidojies pilnīgs tēls, viņa apsēžas pie tukša galda ar baltu lapu priekšā un rada skices, lai izveidotu modeļus, no kuriem atvadīties pēc realizēšanas.

«Reizēm ir grūti un gribas apstāties, bet es to nedaru, jo man rodas jaunas idejas. Mākslinieks nedrīkst apstāties, kamēr ir idejas. Viņam ir jārunā,» uzskata dizainere. «Mani iedvesmo un vedina strādāt komentāri no cilvēkiem.» Monta pavasarī piedalījās Lietuvas modes festivālā Mados Infekcija ar kolekciju Captured. Viena no viņas asistentēm pēc šova Montu apsveica ar paveikto un atzina, ka CollarSwimwear tērpus nav iespējams aprakstīt, tikai sajust. Tobrīd Monta no cita cilvēka dzirdēja vārdus, ko pati bija domājusi par savu kolekciju. «Kad viņa pateica šo teikumu, sapratu, ka esmu īstajā laikā un vietā. Tamlīdzīgos mirkļos saprotu, ka ir jāturpina iesāktais.»

Antverpene

Iemesls, kādēļ Monta sāka veidot peldkostīmus, pēc viņas pašas teiktā ir pārāk romantisks, jo «tas viss sākās ar sapni» – 2012. gada maijā viņa nosapņoja pirmos modeļus. «Ar mani iepriekš dzīvē nekas tamlīdzīgs nebija noticis, un biju tikai dzirdējusi, ka māksliniekiem idejas mēdz parādīties sapņos.» Jau nākamajā dienā pēc neparastās vīzijas nodevās pētnieciskajam darbam, lai saprastu, vai sapnī redzēto viņa manījusi iepriekš vai arī peldkostīmi ar apkaklītēm (angliski tās tulko kā collar, tādēļ arī šāds zīmola nosaukums) ir viņas oriģinālais redzējums. Neatrodot neko līdzīgu redzētajam, dizainere saprata, ka viņai jāmēģina realizēt savi modeļi. Monta ir pārliecināta, ka nedrīkst ignorēt tik spēcīgus impulsus kā pašas piedzīvoto, tādēļ nenobijās no zināšanu neesamības un īsā laika posmā apguva visu, kas nepieciešams, lai radītu pati savu pludmales tērpu līniju. Tagad viņa atzīst, ka pirmie modeļi bija siluetu, formu un krāsu meklējumi, bet pirmā apjomīgā kolekcija Captured reprezentē veidu, kā CollarSwimwear sevi definē. Montas darbā viena no svarīgākajām lietām ir izjūtas, tādēļ viņas darbi ir ēteriski, ciešā sasaistē ar dabu.

Monta šogad pabeidza bakalaura studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, Vizuālās komunikācijas nodaļā un savu profesionālo nodarbošanos saista ar laikmetīgo mākslu. Modes biznesu viņa sauc par hobiju un sevis izzināšanas veidu, kas pārvērties par vienu no diviem ceļiem, pa kuru Monta pašlaik uzsākusi nopietnu gājienu. «Tagad esmu dzīves posmā, kad saprotu, ka nevēlos izvēlēties vienu vai otru. Saprotu, ka abas jomas ir atšķirīgi ceļi, pa kuriem iet, bet pašlaik tie vijas kopā. Skolā gūtās zināšanas spēju izmantot, lai sasniegtu rezultātu, jo mūsdienās ir svarīgi izveidot labu vizuālo tēlu, kas uzrunā klientus. Pārliecinošs vizuālais stāstījums palīdz tapt ievērotam arī ārzemēs. Informācijas ir tik daudz, ka cilvēks nogurst no stāstiem un aprakstiem, viņam nepieciešams kvalitatīvs attēls, kurā redz visu, ko dizains piedāvā,» Monta pamato.

«Man ir intuīcija, ka daru pareizi, jo viss, kas ar mani pašlaik notiek, vēsta, ka esmu uz pareizā ceļa un attīstos.» Nesen Monta saņēma apstiprinājumu par prakses vietu Antverpenē, Beļģijā, pie Christian Wijnants, kur Monta cer daudz iemācīties, jo tā būs iespēja piedzīvot, kā darbojas liels modes uzņēmums, kā strādā dizainers, cik liela ir slodze. «Gribu saprast, kā būtu, ja es izvēlētos iet līdzīgu ceļu, un vai spētu to izdarīt.» Šobrīd Latvijā modes jomā notiekošo Monta ir apzinājusi, tāpēc drīzumā gaidāmo iespēju sauc par likteņa pavērsienu, lai izzinātu starptautiskā industrijā notiekošo.

Berne

«Dzīvojot studentu dzīvi, redzu daudzus jauniešus, kuri vēl nav atraduši sevi. Mana dzīve ir sakārtojusies pēdējo četru gadu laikā, pirms tam daudz izmēģināju un strādāju, tāpēc novērtēju, ka man izdevies atrast savu sirdslietu. Cilvēks nevar sēdēt un gaidīt, kad radīsies apjausma. Ir jārīkojas, daudz jāmēģina.»

Beidzot Rīgas angļu ģimnāzijas 12. klasi, Montai aktuāli bija divi izvēles varianti – iestāties Sporta akadēmijā (sešus gadus viņa nopietni nodarbojās ar snovbordu) vai Mākslas akadēmijā. Vecāki bija pārliecināti, ka Monta izvēlēsies mākslu, jo bērnībā meitene labprāt zīmēja, mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, bet vidusskolas klases viņa izlēma mācīties Rīgas angļu ģimnāzijā, jo bija nogurusi no mākslas pasaules. Viņas viedoklis mainījās, kad 11. klasē apmaiņas programmas ietvaros aizbrauca uz Šveici, Berni. «Pieņemtais lēmums bija nopietns pagrieziena punkts manā dzīvē, jo bija manis pašas vēlme – uz gadu aizbraukt un pirmo reizi būt tik ilgi projām no mājām, nesatikt savus tuviniekus. Arī maniem vecākiem mana prombūtne bija liels pārdzīvojums, jo esam liela ģimene, un viņiem ir svarīgi, lai bērni būtu tuvumā.» Šveicē Monta daudz ceļoja, brauca uz kalniem un pavadīja laiku kopā ar cilvēkiem, kurus interesēja māksla. Viņi iedvesmoja meiteni atsākt gleznot un zīmēt, un Monta atguva iepriekš zaudēto aizrautību. Atgriezusies mājās, un lēmums pieņemts. Tagad viņa prāto, ka, izvēloties savu dzīvi saistīt ar sportu, kādā brīdī būtu atgriezusies pie mākslas jomas. «Mani interesē attīstība, un man nav bail mainīt vidi. Mans aicinājums ir pētīt vides, cilvēkus, profesijas. Pirms trīs gadiem neko nezināju par modi, bet tagad zinu, kā darbojas konkrētā nozare.»

Āgenskalns

Monta ir aktīva dzīvesstila piekritēja – vasarā pārvietojas ar riteni, peld jūrā un ezeros, ziemā iet uz Olimpiskā centra baseinu, daudz ceļo. Paralēli zīmēšanas nodarbībām, ko vada Latvijas Mākslinieku savienībā, viņa pati turpina zīmēt un gleznot. Vēl par savu aizraušanos Monta sauc kino. «Filmu skatīšanās ir veids, kā tveru izjūtu. Līdzīgi kā radu modeļus, režisors būvē tēlus un vidi, tāpēc man tuva ir redzētā analizēšana un pārdomāšana.»

Monta dzimusi un bērnības pirmos gadus pavadījusi Rīgā, bet viņas vecāku māja ir Mārupē. Tagad no galvaspilsētas drūzmas viņa apzināti pārcēlusies uz klusāku rajonu – Āgenskalnu, kur dzīvo kopā ar savu draugu. «Bija jāmeklē jauna dzīvesvieta, un es sapratu, ka no sirds nevēlos dzīvot centrā,» viņa saka. «Dzīvot Rīgā ir ērti. Es paspēju izdarīt vairāk, bet tajā pašā laikā visiem visu laiku biju pieejama. Man šķita, ka atrodos nebeidzamā ritenī, tādēļ esmu priecīga dzīvot Pārdaugavā.» Monta apcer, cik patīkami ir darba dienas beigās nokļūt nesteidzīgā vidē. Viņa atzīst, ka ceļā ilgāk pavadītais laiks viņai šķiet mazsvarīgāks par rimtumu, ko gūst, dzīvojot ārpus centra.

«Mākslinieks dzīvi uztver vieglāk, un viņa dzīve ir haoss, ko uztver un saprot tikai viņš pats,» domā Monta. «Mani vecāki bieži nesaprot, kā es varu dzīvot haosā, bet mans haoss ir mana kārtība. Viņiem šķiet, ka man iet grūti, bet patiesībā ir labi, un es visu kontrolēju.