PRAKTISKI: Koks ieņem savu loģisko vietu

Skatoties uz lietām, kas tiek izmantotas būvniecībā un interjerā, pārņem dīvaina sajūta – izskatās pēc koka, bet patiesībā tā ir plastmasa, turklāt, jo vairāk plastmasa atgādina koku, jo tā tiek uzskatīta par kvalitatīvāku. Varbūt tomēr lietas, kam tiek piedots koka izskats, labāk tiešām izgatavot no koka, jo tā tiks iegūta ne tikai vizuālā, bet arī saturiskā vērtība, kas piemīt unikālajam materiālam – kokam.

Koksnes izmantošanas īpatsvara pieaugums enerģētikā, būvniecībā un cita veida ražošanā ir apliecinājums, ka pasaule attīstās pa spirāli. Ja daudzus gadu desmitus nākotne tika saskatīta plastmasā un betonā, tad tagad arvien aktuālāks kļūst koks. Atgriežamies pie koka, bet jau citā kvalitātē.

Koks atgriežas jaunā kvalitātē

Vēsturiski no koka izgatavoja durvis, logus, grīdas, mēbeles un citas funkcionālas lietas, tādējādi ne tikai saglabājot vides resursus, jo vienīgi koks ir atjaunojams resurss, kas neprasa papildu ieguldījumus un citu resursu izmantošanu tā ražošanā, bet radot arī komfortablu un veselīgu dzīves vidi.

Pamazām minēto produktu izgatavošanā koka vietu ieņēma plastmasa. Šo procesu pamatā noteica tikai viens aspekts – cena. Taču arī plastmasas faktisko cenu nemaz nav iespējams noteikt, jo cik maksā miljoniem gadu ilgs process, lai izveidotos nafta un gāze, ko šodien iegūst no atradnēm? Jāņem vērā, ka šie krājumi nav bezgalīgi un pasaulē arvien vairāk runā par strauji izsīkstošajām rezervēm. Cik šie stāsti ir objektīvi, grūti pateikt – iespējams, ka daļēji tās ir spekulācijas ar faktiem, lai naftas industrijas pārstāvjiem būtu lielākas iespējas nopelnīt. Taču, ja tas tā arī ir, nav iemesla būt vienaldzīgiem pret resursu izmantošanas lietderību – ātrāk vai vēlāk fosilie resursi izsīks, un jau tagad ir jādomā, kā šo procesu padarīt lēnāku. Neapstrīdami, ka visefektīvākā metode ir atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšana visās dzīves jomās. Latvijas Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta vadītājs Andrejs Domkins uzsver: «Atjaunojamo resursu izmantošana nedrīkst kļūt par pašmērķi. Pārejai no fosilo resursu izmantošanas, arī plastmasas, ko iegūst no naftas, uz videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanu jānotiek pakāpeniski un saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un tehnoloģijām, kas koka izmantošanu padara efektīvāku par līdzšinējām zināmajām metodēm un dod iespēju vairākos aspektos konkurēt ar plastmasu. Pirmkārt, tā ir ekoloģija globālā mērogā, kā arī dzīves vides uzlabošana katra cilvēka mājoklī, darba vietā un sabiedriskajā būvē.»

Apskatām, ko izmantojam

Ar vērīgu aci apskatoties savā mājoklī, vajadzētu izvērtēt – cik lielu postu dabai ir nodarījusi tā vai cita priekšmeta izgatavošana un kas notiks ar šo izstrādājumu pēc kalpošanas laika beigām. Kur liks plastmasas krēslus un galdus, plastikāta bļodas, salauztās bērnu rotaļlietas un vēl daudz citu lietu. Vai tiešām plastmasas izstrādājumus nevarēja aizvietot ar dabai draudzīgākiem materiāliem, arī koku, kura utilizācija neprasa resursus, bet tās rezultātā var pat iegūt enerģiju – siltumu.

Vasara ir pikniku laiks, un daudzi izmanto plastmasas vienreiz lietojamos traukus. Viena daļa posta ir šo trauku izgatavošanai patērētie neatjaunojamie resursi, otra daļa to utilizācija. Ja izmantotos papīra traukus un koka dakšiņas droši var mest ugunskurā un pēc piknika sadedzināt, tad plastmasas traukus ir kategoriski aizliegts dedzināt, jo sadegot tie rada cilvēkam vēl bīstamākus savienojumus, nekā atstāti mežā. Ja arī cilvēks ir apzinīgs un savāc plastmasas pudeles, netīros traukus un iesaiņojumu, to vienalga nāksies vai nu noglabāt atkritumu poligonā, vai labākajā gadījumā pārstrādāt. Arī pārstrādē izmantoti neatjaunojamie resursi.

«Gribu vērst uzmanību ne tikai uz kādu konkrētu izstrādājumu, bet gan veicināt izpratni par procesiem kopumā, sākot no materiāla iegūšanas, pārvešanas, apstrādes, izmantošanas, līdz utilizācijai.»

Arī koks jātaupa

Koks nav lētākais materiāls, tāpēc šobrīd zinātnieki kopā ar uzņēmējiem strādā, lai rastu iespējas vienlaikus saglabāt visas koka vizuālās, fizikālās un citas īpašības, izmantojot pēc iespējas mazāk kvalitatīvās koksnes. Piemēram, koka galdus pierasts redzēt masīvus, jo tāda ir mūsu tradicionālā izpratne par galdu. Vienlaikus tam ir jābūt izturīgam un ilgi jākalpo. Šāds galds tradicionāli ir arī smags un ir izgatavots no masīvkoksnes. Lai samazinātu kvalitatīvās koksnes īpatsvaru šādā galdā, tiek izstrādātas jaunas koksnes apstrādes tehnoloģijas, piemēram, DendroLight tehnoloģija, kas būtiski samazina kvalitatīvās koksnes daudzumu analoģisku izmēru un izturības izstrādājumos. Līdz ar to masīvkoksnes izstrādājumi kļūst cenu ziņā konkurētspējīgāki un vieglāki. Šo materiālu, kas viennozīmīgi ir uzskatāma par masīvkoksni, var izmantot mēbeļu un durvju ražošanā, kā arī izmantot kā celtniecības materiālu ārsienām un starpsienām. DendroLight šūnmateriālu ražo no unikāli profilētiem egļu, priedes vai apses dēļiem, kas savā starpā salīmēti perpendikulārā leņķī, veidojot šūnmateriāla bloku (kūku), kuru pēc tam sazāģē šūnmateriāla sloksnēs. Unikālā profilēšanas tehnoloģija samazina masīvkoka svaru apmēram par 40%.

Pateicoties vieglumam, stingrībai un viendabīgumam, šūnmateriāls piemērots augstas kvalitātes darba virsmām, virtuves atvilktnēm, durvīm un trepēm, un citiem priekšmetiem.

«Jo vairāk cilvēki interesējas par dzīves vides kvalitāti, jo mums ir lielākas iespējas piedāvāt arvien kaut ko jaunu vai labi aizmirstu veco. Runājot par rotaļlietām – savu aktualitāti nezaudē, drīzāk tā pat pieņemas spēkā, visparastākais koka klucītis. Esmu novērojis, ka dažādos pasākumos tieši radošās darbnīcas, kur tiek izmantoti koka klucīši, vienmēr ir vispopulārākās un pieprasītākās. Laikam jau bērni labāk sajūt koka siltumu un vērtību. Tirgus vislabāk parāda, ko cilvēkiem vajag – koka klucīši ir blakām importa rotaļlietām. Pircēju popularitāti saglabā visiem pazīstamais koka zirdziņš Troja, kā arī arvien populārāki kļūst koka skrejriteņi. Ceram, ka koka skrejritenis izcīnīs savu vietu starp līdzīgiem plastmasas izstrādājumiem.»

Koksnes nozare seko līdzi jaunumiem tehnoloģijās un izmanto to savu produktu attīstībā – pieejamas ir koksnes testēšanas, skenēšanas un aprēķinu sistēmas, kas dod iespēju koku izmantot arī tādās lietās, kur līdz šim to nevarēja darīt, jo nebija pilnīgi skaidras konkrētā koka fizikālās īpašības. Tagad to ir iespējams noteikt salīdzinoši vienkārši un šīs īpašības iestrādā konkrētu produktu attīstībā un izmantošanā.