PERSONĪBA: Ilze Pukinska. Seriāla zvaigzne

Valmieras Drāmas teātra aktrise Ilze Pukinska uz sarunu ierodas smaidoša, pievilcīga, dzīvespriecīga. Ar enerģisku smaidu viņa nevērīgi izmet: «Man 25. maijā ir dzimšanas diena, bet es gadus vairs neskaitu.» Lai arī dzimšanas diena ir skaistā laikā – pavasara ziedonī, Ilze par šīm godu reizēm nemēdz runāt. Viņa vienkārši ir sieviete sievietes gados. Tikpat ziedoša, dzīvespriecīga un enerģiska kā gadalaiks, kurā viņa nākusi pasaulē.

«Ja tik labi izskatos, tad par kādiem gadiem runāt? Mani varbūt glābj infantilitāte, lai nevarētu pateikt, cik man gadu! Mēs vēl dzīvojam salīdzinoši labos apstākļos, lai arī gribētos par to sūdzēties!» saka Ilze, kas lielai Latvijas daļai pazīstama kā Silvija, miljonāra Vadima šķirtā sieva seriālā UgunsGrēks.

Ienāk ar princesi Gundegu

Ikdienā Ilze ir Valmieras Drāmas teātra aktrise, un šajā sezonā ir trīs skaisti darbi izrādēs. Viena ir Laura Gundara lugā Vienādas asinis, kur Ilze spēlē kalpu meitu. «Tad ir izrāde Balle būs!, arī Laura Gundara darbs. Tajā mēs izejam Latvijas vēstures 100 gadu posmu – viss sākas ar 1905. gadu un beidzas nosacīti ar mūsdienām. Izejot cauri visiem vēsturiskajiem posmiem, tiešām pārņem laimes sajūta, jo tu saproti, ka ilgākais laiks, kurā mēs esam bijuši tīri, bez kariem un vēsturiskām milzīgām pārmaiņām, tas ir laiks no Atmodas līdz šim,» stāsta Ilze un teic, ka tas aktierus un skatītājus rosina uz pārdomām, kas tagad pasaulē notiek. Pēkšņi aktuāls ir miera jautājums cilvēkiem. Lai pasaulē būtu miers, lai nebūtu karu. «Tas gan tik banāli skan, bet tomēr tā ir. Un tas vairs nav joks. Tas viss mums ir samilzis apkārt, un mēs tās trīs stundas dejojam. Tādā veidā es arī sevi noturu tīri labā formā. Dejojam dažādos stilos, dažādos laikos,» skaidro vitālā aktrise.

Jaunākais darbs Ilzei ir pie režisora Reiņa Suhanova izrādē Maija un Paija, tur viņa ir Pate. Sieviete – ragana. «Man bija arī brīnišķīga izdevība spēlēt mūsu teātra izrādē pie režisora Reiņa Suhanova, viņš ir talantīgs cilvēks visās jomās. Es nezinu vispār, kas viņš nevarētu būt. Un šī izrāde ir ārkārtīgi interesanta,» vērtē aktrise. «Es ienācu Valmieras teātrī, spēlējot Gundegu lugā Princese Gundega un karalis Brusubārda. Pirms dažiem gadiem arī bija Maija un Paija, un es spēlēju vienu no tām meitām. Tā ka viss atkal sācies no jauna,» secina Ilze.

«Ja par to domā, tad jāatzīst, ka tas ir ilgs laika posms. Taču nav tā, ka gadi, lai arī daudzi, būtu kāds ilgs laika posms. Laiks aizlidojis vienā pūtienā. Tas ir kā viens elpas vilciens, bet ir brīži, pie kuriem ir vēlme pakavēties. Laika posmu – 15, 16 gadi – varētu uzskatīt par vienu periodu – vienu gadu. Šajā vecumā laiks nevelkas,» filozofē I. Pukinska.

Gribētu būt miljonāra sieva

Tagad latvieši Ilzi personificē ar Silvijas Felzenbaheres lomu pašmāju seriālā UgunsGrēks. Šī loma Ilzei atnesusi vislielāko slavu. «Citi nāk klāt, grib kopā nofotografēties, pāris puišu no kroga uzsauc: tu zini, ka viņš tevi krāpj? (domāts UgunsGrēka vīrs Vadims – D.E.). Es vienmēr par cilvēkiem brīnos, vai viņi nesaprot, ka tā ir ziepju opera. Tā ir tāda nerealitātes sajūta. Bet ir jāsaprot, ka tie ir aktieri, kuri izspēlē šo seriālu. Ja tev ir filma vai izrāde un tu nepagūsti to aktieri uzreiz iemīlēt pirmajās sērijas minūtēs, tad ir grūti. Tev ir jāpagūst viņš iemīlēt tās īsās filmas laikā. Lai tu vari viņam līdzi sekot.»

Nav noslēpums, ka seriālā Ilze ir jau no pirmajiem kadriem. Kopš seriāla sākuma pagājis jau krietns laiks, mijušies dažādi notikumi, dzīve metusi arī kūleņus. Viņa vienmēr priecājoties, ja seriālā pienāk klāt kāds jauns partneris. Tas visu atsvaidzina. «Ar citu kolēģi tu citādāk spēlē. Man tagad partneris ir liepājnieks Edgars Pujāts, bet es maz esmu redzējusi no Liepājas teātra izrādēm. Nesanāk. Kad viņi pie mums, mēs – Liepājā. Un es biju ārkārtīgi priecīga, kad radās iespēja Valmierā noskatīties izrādi Sasodītais sarkanais mēness. Es biju sajūsmā. Un paldies UgunsGrēka sižeta autorēm Intai Kalniņai un Intai Bernovai, ka viņas man vēl vienu iespēju devušas ar tādu interesantu tēlu vēl kopā spēlēt. Tas tēls Edgaram ir tiešām interesants.»

«Visticamāk, ka nevienai sievietei, ielīdušai Silvijas ādā, nebūtu patīkami. Un, protams, viņa arī kaut kā reaģētu. Bet Silvija ir forša meitene. Nevienam akurāt sliktu nedara,» Ilze analizē savu tēlu. «Silvija ir naiva, es savā dzīvē neesmu tik naiva. Kādreiz jau man arī dzīvē ir kādi stulbi gājieni, bet ne tik ļoti. Es neesmu tik ļoti atkarīga no vīriešiem kā Silvija. Viņai vienmēr vajag kādu vīrieti blakus. Viņai vajag iemīlēšanās sajūtu un vienmēr vajag būt izlutinātai bagāta vīra paspārnē. Silvija pieradusi pie labas dzīves, Silvijai nav jāstrādā, kas ir neiedomājams stāvoklis man kā Ilzei. Es arī nevarētu iedomāties, ka es varētu viņas dzīvi dzīvot. Tomēr gribētu būt miljonāra sieva (smejas)! Un kāpēc neveltīt laiku sev?»

Ilzei ir mobils dzīvesstils – laikā jābūt Valmierā, Rīgā un mājās Baltezerā. Tāpēc ikdienā viņa brauc ar mašīnu. «Mana mašīna brauc ar gāzi, tas ir drusku lētāk. Protams, ka tas prasa līdzekļus, un es arī nogurstu. Kādreiz braucu vēl vairāk, kad bērns bija mazāks.»

Ilze ir dzimusi rīdziniece. Kad stājusies aktieru fakultātē, tas bijis Valmieras kurss, kura vadītājs bija Pēteris Lūcis, bet patiesā vadītāja – Māra Ķimele. «Mūsu kursu gatavoja Valmieras teātrim. Tad, kad mēs beidzām, aizgāju ar vairākiem kursa biedriem uz Valmieru. Daži tur uzturējās gadu vai īsāku laiku, bet es paliku. No mūsu kursa Valmieras teātrī esmu es un Tālivaldis Lasmanis. Dailē strādā Ģirts Ķesteris.»

Ceļotu un ziedotu labdarībai

Ja Ilze būtu miljonāre, viņa daudz ceļotu. Ziedotu naudu labdarībai. Nopirktu labāku mašīnu un brauktu uz Valmieras teātri. Ceļot nozīmē sevi lutināt. «Esmu jau Ameriku apceļojusi, bijusi Anglijā, Spānijā, Vācijā, Skotijā. Mazāk esmu bijusi eksotiskajās valstīs, un man gribētos aizbraukt uz Meksiku, Brazīliju, Dienvidāfriku. Es gribētu aizbraukt uz Itāliju, tas man tāds sapnis. Tas, protams, kādreiz piepildīsies,» Ilze ir optimistiska. Aktrise pabijusi arī šur tur Krievijā. «Esmu Dvīņi – drusku slinks, drusku sapņains. Bet man ir tā, ka esmu dzimusi starp Vērsi un Dvīņiem. Man ir arī Vērša īpašības. Dzīvi vilkt. Bet Dvīņiem nav vainas, viņi ir labi cilvēki,» savējos uzslavē seriāla Silvija.

«Jo tu vecāka paliec, jo skaidrāk saproti, cik vīrieši tomēr ir trauslas dabas radījumi. Nekas trauslāks par vīriešiem nav radīts. Sievietes ir dzīvotspējīgākas vai elastīgākas pret dzīvi. Es domāju, ka jebkurā cilvēkā ir kaut kas patīkams un kaut kas nepatīkams. Es ar tādu vīrieti, kurš man galīgi nepatiktu, vispār nerunātu. Man nepatīk bezatbildība gan vīriešos, gan sievietēs. Bet daudz kas ir atkarīgs no audzināšanas, no apstākļiem. Es tomēr neesmu tik prasīga pret cilvēkiem, jo saprotu, ka arī pati neesmu perfekta. Protams, gribētos satikt vīrieti, līdzīgu romāna varonim, bet dzīves realitāte tādus varoņus nepiespēlē.»

Mācās no slaveniem aktieriem

Ilze dzīvojusi slavenu aktieru – Veltas Līnes un Gunāra Cilinska – ģimenē. Bet viņa atzīst, ka par darbu mājās maz runājuši. Bijušas drīzāk ģimeniskas attiecības. Ilze ar Aigaru, abu teātra grandu dēlu, vēl kopā dzīvojusi, kad Velta gatavojās slavenajai izrādei Divas sirdis. Pa kuru laiku viņa to izdarīja? Nav zināms. Viņa par darbu mājās neesot domājusi. «Varēja redzēt, kā Velta mācās tekstu. Viņa daudz ir stāstījusi par teātri, bet nevaru pateikt, cik daudz man tas ir palīdzējis vai nepalīdzējis. Jātiek jau galā pašai. Ir jau bijušas vērtīgas sarunas, tās es atceros. Tagad es priecājos aprunāties ar mūsu kaimiņu Jāni Kubili. Tā ir tā pieredze, ko viņš var man nodot kā aktrisei. Tas ir neaptverami. Viņi uz skatuves nostrādājuši veselu laikmetu. Kādas tik lugas nebija jāspēlē! Visas padomju laiku lugas. Bija tāds laiks, bija jaunība, gribējās un spēlēja,» analizē Ilze. Viņa pāršķirstījusi Veltas lomu sarakstu un sapratusi, ka klasiskajā dramaturģijā nav neviena zīmīga tēla, ko vīramāte nebūtu spēlējusi. Veltai patiešām bijis milzum daudz lielu un skaistu lomu. Ilzes vīrs Aigars arī bija izstudējis aktieros, bet nevienu dienu šajā profesijā nenostrādāja. «Viņš vairāk bija orientēts uz tehnisku darbu, kas arī viņu patiesi interesēja.»

Ilzes meitai ir interesants vārds – Māra Margareta. «Man patika vārds Margareta no Meistara un Margaritas. Savukārt Aigars gribēja latvisko Māru, un tā mums ir Māra Margareta,» skaidro Ilze. Meitai jau 20 gadu, un viņa šobrīd mācās Skotijā, Edinburgas aktierskolā. «Vai šīs izvēles pamatā ir aktieru gēni, to rādīs dzīve. Tā viņa gribēja un tā izdarīja. Mācās, strādā, bet, kas no tā sanāks, Dievs vien zina. Kas būs – nezīlēsim. Es priecājos par viņu, taču «hop!» teikšu, kad viņa būs pārlēkusi,» saka mamma. Ilze ir bijusi ciemos pie Māras Margaretas un skaistajā Skotijas pilsētā. «Edinburgai ir veclaicīgs šarms, kur jaunas mājas būvē kā vecas. Tur visu laiku līst un maz ir saules. Tā ir pilsēta – muzejs,» saka aktrise.

«Visvairāk seriālā esmu kopā ar Jakovu Rafalsonu. Viņš ir burvīgs, ļoti vīrišķīgs, ar labu humora izjūtu. Es domāju, tas viņa spēlē redzams. Viņa humors ir neatkārtojams. Viņš ir brīnišķīgs aktieris, un es viņu ārkārtīgi apbrīnoju. Skatos arī viņa izrādes. Tā ir laime tādu cilvēku satikt dzīvē. Kur nu vēl strādāt kopā ar viņu! Esmu atzinusies viņam, ka esmu laimīga, jau sākotnēji esot ar viņu pārī,» savu partneri uzliela Ilze. Un vēl piebilst, ka visi seriāla aktieri esot saraduši kā liela ģimene – Zane, Regīna, Ilze, Egīls, Ģirts un vēl daudzi citi. Tas, pēc Ilzes domām, ir prieks, jo teātrī galvenokārt satiec vienus un tos pašus kolēģus. Te ir iespēja izrauties no teātra vides, satikties ar citu teātru aktieriem. «Man pagājušais gads bija ļoti veiksmīgs, jo es filmējos Krievijas filmā par jauno gadu Mammas 3, kur spēlēju polieti. Runāju poļu valodā. Nemācēju, bet mācījos. Tad man bija Krievijas seriāli Kvest, Saldā dzīve. Vēlos filmēties, un neko nevar darīt – jāizmanto ikviena iespēja, jo Latvijā filmu nav daudz.» .

Ilzes Pukinskas PIETURZĪMES

• Dzimusi: 1965. gada 25. maijā Rīgā
• Kopš Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvēšanas (1988) strādā Valmieras teātrī. 

Lomas Valmieras teātrī:

• Danga, saukta Pate (A. Brigaderes Maija un Paija, 2015)
• Ilze Rozenberga (L. Gundara Balle būs, 2014)
• Annule (L. Gundara Vienādas asinis, 2014)
• Ministre (H. Pintera Siltumnīca, 2014)
• Ļiza (M. Gorkija Dzimta (Vasa Žeļeznova), 2013)
• Trusene, Veļas sieva, Laiviniece (K. Greiema Vējš vītolos, 2013)
• Ārkārtīgi atbildīgā Agnese Ferapontovna (M. Bulgakova Zojkina kvartira, 2012)
• Jefrosiņja Potapovna (A. Ostrovska Līgava bez pūra, 2012)
• Marženka (J. Hašeka Šveiks, 2012)
• Īva Templa (T. Viljamsa Orfejs pazemē, 2011)
• Liesma (E. Sniedzes Mākoņains, iespējams, skaidrosies, 2011)

Lomas teātrī United Intimacy

• Rudīte (I. Ābeles Jasmīns, 2003)
• Dalība projektā Runā Rīga (2006)

Lomas kino un TV:

• Sociālā darbiniece (spēlfilma Džimlai rūdi rallallā, 2014)
• Olīvija (spēlfilma Мамы 3, 2014, Krievija)
• Puķu pārdevēja (TV seriāls Кладoискатели, 2013, Krievija)
• Hilda (spēlfilma Sapņu komanda 1935, 2012)
• Dagne (īsfilma Parādi man skaņu, 2011) – žūrijas īpaša uzslava par aktrises darbu Baltic Herring Short Film Competition Somijā
• Silvija (TV3 seriāls UgunsGrēks, no 2011)
• Silvija (TV seriāls Neprāta cena, 2006–2010)
• Epizodiska loma (spēlfilma Rīgas sargi, 2007)
• Medmāsa (spēlfilma Pitons, 2003)
• Inese (TV seriāls Viss kārtībā, 1998)
• Ilze (spēlfilma Līduma dūmos, 1992)
• Lidija (spēlfilma Valsis mūža garumā, 1990)

Balvas kino:

• 2003. gada Lielā Kristapa balva kategorijā Labākā aktrise otrā plāna lomā (par medmāsas lomu filmā Pitons).