Mairis Virsis: senāk zintnieks bija katrā ciemā

Dziednieki, magi vai burvji – ir gluži vienalga, kā tos sauc, jo būtībā tie ir cilvēki, kam piemīt spējas redzēt un saprast to, kas lielākajam vairumam cilvēku ir liegts.

Viens no spēcīgākajiem šīs jomas cilvēkiem Latvijā ir Mairis Virsis, kurš cilvēkiem palīdz visdažādākajos veidos un ar dažādām metodēm. Tomēr ne tikai garīgo un fizisko kaišu ārstēšana ir viņa ampluā – tikpat sekmīgi viņš atrod pazudušus cilvēkus, paver ceļu jaunām idejām un pat strādā Ēģiptes cilvēku labā.

– Nesen lasīju, ka šī ēka (saruna notiek Rīgā, bijušajā Zinātņu akadēmijas augstceltnē) ir uzbūvēta uz kapsētas un tāpēc tajā labi strādājas dažādiem mistiķiem. Vai piekrītat šim viedoklim?

– Šai ēkai ir spēcīga enerģija – tā ir pareizi būvēta un pareizi novietota. Turklāt tai ir piramīdas princips, kas nodrošina pareizu enerģētikas plūsmu. Tas, ka zem ēkas ir kapi, mani nesatrauc. Telpa, kur es strādāju, regulāri tiek enerģētiski attīrīta, un es domāju, ka arī jūs sajutāt, ka šeit valda miers. Latvijā ir daudz ēku, kas ir uzceltas uz senākiem vai jaunākiem kapiem. Gan kapi, gan baznīcas ir svētas vietas, un mirušie nav ļaunuma iemiesojums. Šādās vietās var veiksmīgi strādāt un zināmu laiku uzturēties, taču es neieteiktu tur dzīvot. Man ir vairāki klienti, kuri dzīvo ēkās, kas uzceltas uz kauliem – viņus regulāri piemeklē gan garīga, gan cita veida slimības. Konkrēti zinu daudzdzīvokļu ēku Salaspilī, kurā daudziem cilvēkiem ir dažādas problēmas.

– Ko šādos gadījumos var darīt?

– Radikāli mainīt visu par labu nevar – vienīgi nojaukt ēku.

– Jūs pieminējāt piramīdas, kas nepastarpināti saistās ar Ēģipti. Bieži braucat uz šo valsti strādāt, kāda ir jūsu misija?

– Es nebraucu uz piramīdām meditēt, bet meditācija ir viens no posmiem, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, kas vajadzīga arheoloģiskajiem izrakumiem. Es pasaku, kur rakt, kad rakt un kā visu labāk izdarīt. Gribu piebilst, ka Ēģipte ir īpaša vieta, jo tajā ir sākusies gara un fiziskās pasaules kopuma apzināšanās. Tāpat kā slimību vieglāk ir izārstēt, ja zinām, kur slēpjas tās sakne, tāpat arī informāciju iegūt ir vieglāk vietā, no kurienes viss sācies. Es nezinu, vai Ēģipte un piramīdas ietekmē visus cilvēkus, bet manī darbs Ēģiptē daudz ko maina. Katru reizi pēc atgriešanās esmu kļuvis stiprāks, zinošāks un daudz vairāk varu dot citiem.

– Pavasaris tradicionāli ir laiks, kad saasinās dažādas hroniskas slimības. Vai sezonalitātes raksturs vērojams arī jūsu darbā? Ar kādām problēmām šajā laikā nāk visbiežāk?

– Arī manā darbā labi redzams, ka problēmām ir, es teiktu, nevis sezonāls raksturs, bet viļņveidīgs gan. Ja es paskatos savu trīs gadu pierakstus, tad varētu sastādīt karti un prognozēt, ar kādām slimībām pie manis nāks tuvākajā laikā. Vienu brīdi vairāk ir vēža slimnieku, citu – psiholoģiskās problēmas, tad plaušu slimības un tā tālāk. Protams, pa vidu ir arī citi, bet dominē viena rakstura problēmas.

Šā brīža aktualitāte ir psiholoģiskās problēmas. Grūti pateikt, kāpēc, jo vajadzētu būt pretēji – mostas daba, saules ir vairāk, un arī priekam vajadzētu būt vairāk, taču ir viena daļa cilvēku, kas ceļas, otra, kas krīt.

– Vai psiholoģiskas problēmas ir salīdzinoši viegli dziedināt?

– To nekad nevar zināt – ir gadījumi, kad pietiek ar vienu vai divām reizēm. Citreiz vajag vairākus seansus. Jāsaka, ka dažreiz palīdzēt nav manos spēkos, tāpēc saku, ka visus izārstēt nav iespējams. Vienmēr būs kāds, kuram palīdzēt nevaru. Man šodien zvanīja viena kundze un sūdzējās, ka pēc viena seansa neesmu spējis viņai izārstēt mugurkaulu. Tik strauji reti kad notiek būtiski veselības uzlabojumi. Protams, ir bijuši gadījumi, kad cilvēks ienāk uz kruķiem vai tiek atnests, bet no kabineta iziet uz savām kājām. Viss ir iespējams, bet, kā būs konkrētajā gadījumā, es nevaru iepriekš precīzi prognozēt. Mana palīdzība nav ibumetīns, kas noņem sāpes, bet arī medikamenti katram palīdz citādi.

Daudz nosaka cilvēka sociālie apstākļi, jo sociāla rakstura problēmas ir pamatā no 30–40% slimību. Jūtas ir atbildes reakcija uz prātu, ja cilvēks ilgstoši dzīvo stresā, tad agrāk vai vēlāk noteikti parādīsies medicīniskas problēmas. Tāpat arī dziedināšanas efektivitāti nosaka gan cilvēka attieksme, gan organisma īpatnības, gan slimošanas ilgums.

– Vienlaikus jums nākas būt dziedniekam, psihologam un sociālajam darbiniekam. Kā tiekat vaļā no negatīvajām emocijām?

– Protams, pie manis nāk slimi un nelaimīgi cilvēki, un viņos ir daudz negatīvās enerģijas. Tas ir smags darbs, un arī pēc seansa, kad cilvēks ir izgājis pa durvīm, tas vēl nebeidzas, bet pāriet citā formā. Arī tad, ja es sēžu un neko nedaru, bet vienkārši sarunājos, sliktās enerģijas jeb slimības vienalga atnāks pie manis, jo es neizmantoju blokus. Tāpēc man ir rituāli, ko veicu pēc klientu pieņemšanas. Katrs dziednieks izvēlas savus aizsardzības paņēmienus.

– Vai, neliekot enerģijām robežas un tās paņemot sev, velti sevi netērējat?

– Jo vairāk darba, jo es labāk jūtos. Esmu tajā virpulī, un tas man patīk – kļūstu arvien stiprāks.

– Bieža dziednieka, zintnieka vai burvja apmeklēšana ilgtermiņā varot kaitēt.

– Cilvēkam kaitē tas, ka viņi šādus cilvēkus neapmeklē. Cik sens ir cilvēks, tik seni ir zintnieki – kādreiz viņi bija katrā ciemā un cilvēki pie viņiem gāja, lai rastu skaidrību, mieru un veselību. Nekas jau nav mainījies – cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, un es varu to sniegt.

– Vai ir iespējams savas spējas izmantot arī savā labā? Vai to darāt?

– Es ar sevi strādāju daudz. Esmu arī medicīniski mediķiem pierādījis ar analīzēm, ka spēju mainīt rezultātus. Daudzi no sākuma paliek ar mutēm vaļā, bet ir daudz ārstu, kas man uzticas un bieži, lai palīdzētu smagi slimajiem, strādā ar mani kopā. Darbs ar sevi ir daudz grūtāks nekā ar citiem cilvēkiem, taču pamācošs un pilnveidojošs.

Turpinājumu sarunai ar Mairi Virsi lasiet 5. jūnija žurnālā Māja