Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Māja

Bērniem jāmāca atpazīt nedrošas situācijas

© Publicitātes foto

Tūdaļ jau skolas durvis uz pāris mēnešiem tiks aizvērtas, mācību grāmatas glīti sakārtotas kaudzītē plauktā līdz rudenim, jo ilgi gaidītās skolēnu vasaras brīvdienas atkal ir klāt. Tas ir skaists laiks, kas bagāts ar daudzveidīgām atpūtas iespējām, taču bērnu vecākiem parasti zināmā mērā tomēr saspringts un nemierīgs periods, jo prātu nodarbina domas – ko mana atvase darīs garajās brīvdienās, ar ko kopā tiks pavadīts brīvais laiks, kā justies droši, ka ar viņu viss būs kārtībā.

Vasarā, kā zināms, bērni daudz laika pavada laukā, pie dabas, tāpēc pastāv liels risks gūt traumas, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām, arī atpūšoties pie ūdenstilpēm, kur nepieciešama vēl lielāka pieaugušo uzraudzība. «Bērnu drošība ir tēma, kuru vecākiem vēlams apspriest ar saviem bērniem augu gadu, ne tikai pirms brīvdienām. Svarīgi ir ne tikai runāt par to, bet ar piemēru rādīt savu – vecāku – pašu attieksmi pret drošību, piemēram, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus vai lietojot velosipēda ķiveri,» uzsver psihoterapijas praktiķe Agnese Spuriņa.

Jāzina, kur bērns atrodas

Protams, vecāki ir atbildīgi par savu bērnu, lai netiktu apdraudēta viņa dzīvība un veselība, taču vienlaikus ir jāizglīto un jāmāca pastāvēt par sevi, kā neapjukt un rīkoties dažādās situācijās, neskatoties uz bērna pieredzes trūkumu. A. Spuriņa uzskata, ka mazo lēmumu (piemēram, izvēlēties rotaļas veidu utt.) uzticēšana bērniem māca viņiem domāt patstāvīgi, taču tādi lēmumi, kas saistīti ar bērna dzīvību un drošību, tajā skaitā to, kur, kā un ar ko tiek pavadītas brīvdienas, ir jāpieņem vecākiem. «Viņiem ir uzmanīgi jāpārliecinās par ikvienu cilvēku, kas ir divatā ar bērnu. Un, lai arī dažkārt šķiet, ka, iedodot bērnam gūzmu ar instrukcijām, mēs esam gana parūpējušies par viņa drošību, ar to nepietiek. Mūsu – pieaugušo – atbildība ir nodrošināt bērna vecumam atbilstošu drošu vidi. Ja vecāki pāragri bērnam uzliek vecumam neadekvātu atbildību, tas pats par sevi rada bērnam trauksmi un nedrošību. Protams, vecāku lomas mainās līdz ar bērnu vecumu. Ne mazāk būtiski ir iemācīt pašus bērnus informēt par savu atrašanās vietu un cilvēkiem, ar kuriem viņi būs kopā,» iesaka speciāliste.

Pašaizsardzības veidu apguve

Kas attiecas uz instrukcijām un aizliegumiem, piemēram, «uzmanies», «neej tur» un tamlīdzīgi, nereti bērni to visu ir bieži dzirdējuši, taču tie ir vārdi, kas neko konkrētu neizsaka. «Lai mūsu vēstījumu bērns uztvertu, nepieciešams pārrunāt iespējamās situācijas plašāk, modelējot ne tikai varbūtējās situācijas, to cēloņu un seku sakarības, bet arī – izspēlējot ar bērniem dažādas lomu spēles un parādot iespējamos risinājumus. Tas palīdzēs bērniem justies drošākiem un pārliecinātākiem. Un, ja radīsies līdzīgas situācijas, viņi zinās, kā rīkoties.»

Svarīgi ir mācīt bērnam atpazīt nedrošās situācijas, izstāstīt par to, kas ir noticis, un lūgt palīdzību, mudina psihoterapijas praktiķe. «Mācot bērnam pašaizsardzības veidus, tos var kopīgi izmēģināt, piemēram, skaļu, noteiktu kliedzienu, ko var izmantot bīstamās situācijās. Ja bērns nav radis kliegt, tam ir nepieciešams zināms treniņš un vecāku uzmundrinājums.»

Iespēja sazināties telefoniski

A. Spuriņa iesaka vecākiem kopīgi ar bērniem izveidot to cilvēku sarakstu, pie kuriem vērsties nepieciešamības gadījumā. «Ja uzticamā pieaugušā nav klāt, svarīgi ir nodrošināt bērnu ar iespējām sazināties. Ja vecākam ir iespēja nodrošināt bērnu ar telefonu, tad vēlams ne tikai kopīgi saglabāt vajadzīgos telefona numurus, bet arī rūpēties, lai bērni iemācās dažus svarīgākos numurus no galvas, kā arī spēj nosaukt savas dzīvesvietas adresi.»

Protams, lai bērni ieklausītos savos vecākos, ņemtu vērā viņu ieteikumus, ir svarīgi izveidot ar bērniem emocionāli tuvas un uzticības pilnas attiecības, norāda speciāliste.

Mobilais tālrunis – pirmais solis uz patstāvību

Artūrs Freimanis, mobilo sakaru operatora Amigo vadītājs:

– Mirklis, kad mūsu atvases sper pirmos soļus patstāvīgajā dzīvē, ir satraucošs gan bērniem, gan – vēl jo vairāk – vecākiem. Visbiežāk tas arī ir brīdis, kad bērni iegūst savu pirmo mobilo telefonu. Telefons ir nozīmīgs personīgās neatkarības simbols, kas rada drošības sajūtu gan vecākiem, gan bērniem, nodrošinot iespēju vienmēr būt līdzās un atbalstīt vienam otru.

Vienlaikus jāņem vērā, ka mobilā telefona lietošana iezīmē jaunu atbildības jomu, kas jāapgūst abām pusēm. Bērnam jāsaprot, ka telefons pamatā ir rīks saziņai, tāpēc svarīgi, ka ģimenē tiek pārrunāti jautājumi par sakaru izmaksām, to veidošanos, kā arī atbildīgu jauniegūtās patstāvības izmantošanu. Taču nevaram prasīt, lai bērns to saprot un ievēro jau no pirmās dienas. Tādēļ Amigo, veidojot pirmo īpaši bērniem piemēroto tarifu plānu, ir tajā ietvēris vairākus drošības pakalpojumus, kas atvieglo šo «mācību procesu».

Pakalpojums Mazais paredz iespēju norādīt divus tālruņa numurus, uz kuriem bērns varēs piezvanīt «bez maksas» pat, ja izmaksu limits ir pārsniegts. Galvenais ieguvums, kas mobilajam tālrunim jāsniedz bērnam, iespēja vienmēr sazināties ar vecākiem, lai parunātos, ziņotu par izmaiņām ikdienas plānos vai lūgtu palīdzību. Nav pieļaujamas situācijas, kad kādā kritiskā brīdī bērns nav sazvanāms, jo stājies spēkā tēriņu limits.

Mobilā tālruņa iepazīšana ir arī izaicinājums bērna spējām kontrolēt savus tēriņus un vecāku pacietībai samierināties ar dažādiem pārsteigumiem. Tāpēc Mazais ietver iespēju noteikt izmaksu limitu, pēc kura pārsniegšanas vecāki var saņemt brīdinājuma īsziņu vai arī tiek slēgti «izejošie» pakalpojumi. Tas ir noderīgi, jo bērni sākotnēji nepārzina, kas ir paaugstinātas maksas pakalpojumi vai cik izmaksā datu pārraide. Tāpēc gadās, ka viss sakaru budžets ir iztērēts jau mēneša pirmajās dienās. Lai tā nenotiktu, noderīga ir arī iespēja atslēgt mobilā interneta vai paaugstinātas maksas pakalpojumus.

Bērnu vajadzībām pielāgoti mobilā tālruņa pieslēguma risinājumi un īpaši rīki izmaksu kontrolei palīdzēs pārvarēt sākotnējās grūtības. Vienlaikus nenovērtējama nozīme ir vecāku atbalstam, rūpīgi pārrunājot mobilā telefona lietošanas principus un uzticēto atbildību, lai tā būtu balstīta uz savstarpējo izpratni.