MĀJAS MĪLULIS: Bakss, Basja un kompānija
Divus gadus vecie krievu zilie kaķi Bakss un Basja ir brālis un māsa. Viņi iejutušies astoņu citu kaķu kompānijā, kas pajumti atraduši Veras Gerasimovas dzīvoklī. Kaķu saimniece gan skaitās Veras kundzes mazmeita Valērija Mosina, kura ļoti mīl kaķus un arī citus dzīvniekus, agrā bērnībā pat sapņojusi kļūt par veterinārārsti.
Par laimi, gan Ļeras tēvs un māte meitu atbalsta, gan arī vecmāmiņai nav bijuši iebildumi, ka meitene laiku pa laikam atnesusi mājās kādu novārgušu bezpajumtes ņaudētāju. Mīlestība pret kaķiem viņai laikam jau šūpulī ielikta – īsi pēc meitenes piedzimšanas mamma atnesusi mājās bezšķirnes kaķenīti. Ļeras pirmajai rotaļu biedrenei nu jau ir vairāk nekā 14 gadu. «Nav svarīgi, vai dzīvnieks ir tīršķirnes vai jauktenis. Galvenais ir viņu mīlēt, un tad cilvēks saņem mīlestību no dzīvnieka,» uzskata Valērija. «Nu nevaru es vienaldzīgi paiet garām dzīvnieciņam, kurš žēli uz mani noraugās un glaužas pie kājām!»
Stāsts par Baksu un Basju gan ir citāds. «Atzīšos, ka patiesībā Basja un Bakss nav tīrasiņu krievu zilie kaķi. Viņu vecāmāte Asja, kas nu jau mirusi, gan bija tīršķirnes krievu zilā kaķene, dzimusi Krievijā. Šo kaķu dzīslās rit arī bezšķirnes minku asinis, taču eksterjera ziņā viņi atbilst standartam, un domāju, ka arī raksturs ir gluži tāds pats kā īsteniem krievu zilajiem,» domā kaķu saimniecīte. «Jā, un arī apmatojums ir tik īpatnējs, ka ne ar vienu citu kaķi glaudot nesajauksi!»
Kāds tad īsti ir krievu zilo kaķu raksturs? Laikam jau visiem šīs šķirnes kaķiem (esmu vaicājusi arī saviem radiem Pēterburgā, kuriem ir tīršķirnes krievu zilie kaķi) ļoti patīk labi paēst (Basja gan ir mazliet atturīgāka pret ēdienu). Asja bija neiecietīga, droša, arī ziņkārīga, viņai vienmēr vajadzēja būt galvenajai. Basja turpretī ir bailīga, izvairās no svešiniekiem. [Arī intervijas laikā no fotosesijas aizšmauca un nebija pielabināma.] Bakss ir ziņkārīgs, nebaidās no svešiem cilvēkiem, allaž visu jauno mēģina apošņāt, pamēģināt. Basja draudzējas ar vienu citu mūsu kaķenīti, viņas turas kopā, ar citiem kaķiem īpaši nevēlas kontaktēties, taču nekādos konfliktos arī neiesaistās, ir draudzīga. Turpretī viņas brālis vēlas būt barvedis, un tas viņam arī izdodas, lai gan saimē ir vecāki un pieredzējušāki runči.
«Toties pret mūsu ģimenes cilvēkiem gan Bakss, gan Basja ir ļoti mīļi, jūt mūsu noskaņojumu, nāk aprunāties. Tiesa, Bakss laikam gan gribētu valdīt arī pār cilvēkiem. Viņš nevis lūdz, bet pieprasa to, ko vēlas! Ēdam, pienāk Bakss, ierāpjas klēpī, uzliek ķepu uz tasītes un pavēsta, ka tagad jāapkalpo viņš! Naktī mēdz ielēkt gultā, iekost man ausī, lai parādītu, ka atnācis un man jāpavirzās nostāk un viņš jāpaglauda... Laikam jau uzskata mūs par dzīvniekiem, kam bez ierunām jāpakļaujas karalim Baksam I un nekavējoties jāpilda viņa vēlmes!» smej Ļera.
Ēdienkarte mēdzot būt savdabīga. Lai gan šo kaķu apetīte ir laba, viņi neēdīs visu, kas tiek piedāvāts. Valērija atceras: «Mūsu zilo kaķu mammai ļoti garšoja grūbu putra, kas sajaukta ar zivīm. Asja atzina tikai tunci – atteicās no jebkuras citas barības. Baksam gan viss vienalga – galvenais, lai būtu ēdams un kārdinoši smaržotu! Viņš ēd visu. Īpaši garšo gaļa un zivis. Gaļu viņš mēdz čiept arī no galda – paķer, sagrābj un nikni rūc, lai nevienam pat prātā nenāktu viņam laupījumu atņemt! Godīgi sakot, brīnos, ka viņš nav galīgi apvēlies. Varbūt tas tāpēc, ka viņa bļodiņā atrodama vien sterilizētiem kaķiem domāta barība.»
No kārtības un tīrības viedokļa gan viss esot pilnīgā kārtībā. Krievu zilie kaķi izceļoties ar īpašu inteliģenci un tīrīgumu. Arī ar viņu apmatojumu nekādu problēmu neesot – īsā, plīšveidīgā kažociņa kopšana atstāta pašu kaķu ziņā, un tie allaž izskatās labi.