Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Māja

PAVASARA TĪRĪŠANA: Dažas lietas, ko derētu izmest

© Publicitātes foto

Pavasaris ir spodrības un ģenerāltīrīšanas laiks. Ar vērienu atbrīvojoties no ziemā iekrātajiem atkritumiem mājoklī un dārzā, nevajadzētu piemirst arī lietas, kas varbūt īpaši netraucē, bet no kurām tomēr derētu šķirties. Tas būs mazs un viegls darbiņš savas veselības labā.

Nodilusi zobu suka. Ja cilvēks godīgi un pareizi tīra zobus divas reizes dienā, tad zobu suka saglabā formu ne ilgāk par trim mēnešiem, un tad tā ir jānomaina. Ar šādu suku vairs nav iespējams zobus labi iztīrīt. Zobu suku der nomainīt arī pēc tam, kad izslimota kāda infekcija.

Veca skropstu tuša. Tuša, kam beidzies derīguma termiņš, var kļūt par mājvietu mikrobiem. Un otrādi: mikroorganismi, kas atrodas uz skropstām, nonāk uz birstītes un tiek iegremdēti tušā – mitrā vidē, kur tie labi jūtas. Acu ārsti iesaka mainīt tušu, ja iepakojums bijis atvērts ilgāk par 2–3 mēnešiem.

Nolietotas plastmasas kārbas produktu glabāšanai. Tādas ir gandrīz katrā virtuvē, reizēm gluži nobružātas, saplaisājušas, un pat salīmētas. Bet taupīgam cilvēkam kārba paliek kārba – kamēr kalpo, ārā nemetīs. Taču šāda plastmasa var saturēt bisfenolu A – vielu, kas pēc savas dabas ir sintētisks estrogēns; pastāv aizdomas, ka tas, mijiedarbojoties ar endokrīnās sistēmas hormoniem, var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku reproduktīvo sistēmu, kā arī veicināt aptaukošanos.

Novadējušās garšvielas. Lietojot vecas garšvielas, nekāds ļaunums veselībai neceļas, bet nav arī labuma – tās vairs nepiešķir ēdieniem aromātu un nedod arī guvumu veselībai. Dažādām garšvielām piemīt gan imunitāti stimulējošas, gan mikrocirkulāciju uzlabojošas, gan sildošas, nomierinošas un vēl citādas labas īpašības, ja vien tās ir svaigas.

Gaisa atsvaidzinātāji. Daudzi gaisa atsvaidzinātāji satur ķīmiskas vielas – ftalātus, kas tiek pievienoti, lai smarža būtu noturīgāka. Lielās devās šie savienojumi var negatīvi iespaidot veselību. Pareizāk būs novērst smakas cēloņus, nevis maskēt to, izsmidzinot gaisā ķīmiskas smaržvielas. Telpas regulāri jāvēdina un labākai smaržai var izmantot dabiskas ēteriskās eļļas.

Pērnā sauļošanās kosmētika. Lai gan ādas ārsti iesaka saules aizsargkosmētiku lietot augu gadu, cilvēki visbiežāk par to atceras pavasarī. Ja šādi tādi līdzekļi mājās aizķērušies, bet derīguma termiņš beidzies, tie jāizmet, jo vielas, kas nodrošina aizsardzību pret ultravioletajiem stariem, būs jau noārdījušās, un nelīdzēs arī vecā krēma zieķēšana ļoti biezā kārtā.

Trauku mazgājamais sūklis. Virtuvē lietotie sūkļi ir vislielākā mikrobu krātuve, kāda vien iespējama, jo tie allaž ir mitri un atrodas istabas temperatūrā. Tādi apstākļi patīk daudziem mikrobiem, tostarp arī ļoti bīstamiem, piemēram, salmonellām. ASV veiktie eksperimenti liecina, ka dezinficēt mazgājamos sūkļus tā īsti nav iespējams ne trauku mašīnā, ne mikroviļņu krāsnī, kā reizēm tiek ieteikts. Atliek vien pēc iespējas biežāk sūkli nomainīt vai arī aizstāt to ar trauku lupatu, kas izžūst ātrāk nekā sūklis, tāpēc mikrobi tur nevar tik labi vairoties.

Nomītas čības. Veci un nomīti istabas apavi izskatās nepievilcīgi un slēpj sevī sēnīšu infekcijas draudus, tāpēc tādiem vieta ir mēslainē. Turpmāk der izvēlēties čības, kas mazgājamas veļasmašīnā. Pienācīgā kārtībā jāuztur arī čībiņas, kuras pasniedzam ciemiņiem. Pat ja pieklājība to neprasa, daudziem cilvēkiem, atnākot pie citiem mājās, gribas novilkt ielas apavus. Arī šai vajadzībai var iegādāties mazgājamas čības vai arī plastmasas apavus bez oderes, ko var dezinficēt.