Kad dārzs ir pārziemojis, zeme atkususi un virsūdeņi noskrējuši, augi grib ēst, un dārzkopim jārūpējas, lai tie saņemtu barības bāzi jaunajai sezonai. Ne velti saka – pavasara diena gadu baro. Ja vēlamies, lai dārzs labi augtu un zaļotu, nepietiek vienkārši uzkaisīt pirmo pagadījušos mēslojumu. Bieži vien sākas diskusijas par to, kāds mēslojums ir labāks: organiskais vai neorganiskais. Lietpratēji zina teikt – katram ir savas priekšrocības, un tie var darboties kopā.
Augi ir dzīvi organismi, kuriem atšķirībā no mums piemīt spēja neorganiskas vielas pārvērst organiskās, un daudzi zinātnieki uzskata, ka augs vienādi labi uzņem sev vajadzīgās vielas gan no organiskajiem, gan no mākslīgajiem mēslošanas līdzekļiem.
Organiskais mēslojums
Kūtsmēsli nodrošina organisko vielu klātbūtni augsnē, bet tajos nav pietiekams barības vielu daudzums. Guvums no organiskā mēslojuma ir augsnei un tur mītošajām dzīvajām radībām, jo tas nodrošina augsni ar humusa barības vielām. Pareizi glabātos kūtsmēslos ir slāpeklis, kā arī nedaudz fosfora un kālija, tomēr tie nesniedz augiem visas vajadzīgās barības vielas. Ja dārzi netiek mēsloti regulāri, barības vielas ir patērētas, augsne – noplicināta, un ar kūtsmēsliem vien situāciju nevar izlabot. Jāatceras, ka organiskais mēslojums nedod rezultātu uzreiz, tāpēc tas jāiestrādā augsnē vismaz trīs vai četras nedēļas iepriekš, tātad no marta beigās iestrādātā mēslojuma augi spēs uzņemt barības vielas aprīļa beigās. Sīpolus, burkānus un kāpostus vispār neiesaka stādīt augsnē, kas nesen saņēmusi organisko mēslojumu, jo kūtsmēsli var piesaistīt mušas, kuru kāpuri bojā iestādītos dārzeņus. Labāk pagaidīt līdz nākamajai sezonai.
Neorganiskais mēslojums
Neorganiskais jeb mākslīgais mēslojums apgādā augsni ar barības vielām, bet neuzlabo tās struktūru un mikrobioloģiskās īpašības. Svarīgākie auga attīstībai un augšanai vajadzīgie elementi ir slāpeklis, fosfors un kālijs. Slāpeklis veicina augšanu, fosfors nepieciešams ziedu un augļu attīstībai un veselīgai sakņu sistēmai, bet kālijs stimulē jaunu lapu veidošanos un iesaistās auga ūdens un barības vielu transportā. Vajadzīgs arī magnijs, sērs, varš un citi elementi. Mēslošana ar minerālmēsliem ir lietderīga, ja nepieciešams salīdzinoši ātri iedot augam daudz barības vielu. Speciālisti iesaka izvairīties no augsnes vienveidīgas mēslošanas, gadu no gada izmantojot vienu un to pašu mākslīgo mēslojumu, jo tas nenāk par labu augsnes struktūrai un tur mītošajiem dzīvajiem organismiem. Jāņem vērā, ka dažādiem augiem ir atšķirīgas vajadzības pēc barības vielām. Dārzam nav piemērots tas pats neorganiskais mēslojums, kas tiek lietots lauksaimniecības kultūrām, jo lielākā daļa dārza kultūru ir jutīgas pret hloru un atsevišķiem citiem piemaisījumiem, ko tas satur.
Revīzija minerālmēslojuma krājumos
Bieži vien no pērnās sezonas vai vēl senākiem laikiem palikuši pāri aizsākti vai neatvērti iesaiņojumi ar neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Reizēm tie glabājušies ne sevišķi piemērotos apstākļos, tā, ka pat derīguma termiņš un cita informācija vairs nav salasāma. Galvenās minerālmēslu fizikāli mehānisko un ķīmisko īpašību izmaiņas, kas notiek glabāšanas laikā un būtiski ietekmē minerālmēslu lietošanas kvalitāti, ir samitrināšanās, pārkristalizācija, sacementēšanās, sasalšana, tilpuma palielināšanās, granulu sabrukšana un nevēlamas ķīmiskās reakcijas uzglabāšanas laikā. Ja nav piemērotas telpas, kur minerālmēslojumu uzglabāt atbilstoši noteikumiem, jācenšas iegādāties tikai tik, cik reāli var izlietot vienas sezonas laikā. Un arī tad nedrīkst tos nevērīgi sasviest nojumē vai aizmirst dārza malā. Pēc iegādāšanās noteikti jāiepazīstas ar norādēm uz iepakojuma. Minerālmēslojums jāuzglabā bērniem un mājdzīvniekiem nesasniedzamā vietā, atsevišķi no pārtikas produktiem un dzīvnieku barības, benzīna, eļļas un dažādiem citiem ugunsnedrošiem materiāliem; to nevajadzētu pakļaut tiešu saules staru iedarbībai.
DER zināt:
• Kompleksajā mēslojumā sabalansētās devās iekļauti visi pamatelementi – slāpeklis, fosfors, kālijs, kā arī mikroelementi.
• Kvalitatīvam kompleksajam mēslojumam granulas ir viendabīgas, katra no tām satur visas norādītās sastāvdaļas, tāpēc, mēslojumu pareizi izkliedējot, var nodrošināt augu vienmērīgu apgādi ar barības vielām. Tāda nav iespējama, ja mēslojumā mehāniski sabērtas kopā dažāda sastāva granulas (atverot iepakojumu, redzams, ka tās atšķiras).
• Daudzi piemājas dārzu īpašnieki uzskata, ka galvenais pavasarī ir uzbērt augiem lielu slāpekļa mēslojuma devu. Slāpeklis vajadzīgs zaļās masas veidošanai, bet, ja augi no kūtsmēsliem vai mākslīgajiem mēsliem saņem par daudz slāpekļa, tie sākumā aug lekni un zaļi, taču attīstība ir traucēta, augi izstīdz, slimo un nespēj labi pretoties kaitēkļu uzbrukumiem.
• Iecienīts ir arī superfosfāts, taču jāzina, ka fosfors no augsnes neizskalojas, un, lietojot tikai fosfora mēslojumu, veidojas fosfora pārbagātība, tas bloķē citu elementu uzņemšanu.
• Lielākajai daļai daudzgadīgo kultūru – ziemcietēm, augļu kokiem, krūmogulājiem, rozēm u.c. ieteicams universālais dārza mēslojums. Šo granulēto mēslojumu izkaisa uz augsnes ziemciešu dobēs, apkārt augļu kokiem, ogu krūmiem, zemenēm, sīpolpuķēm u.c. Sīpolpuķēm, kad tās veido zaļo masu un gatavojas ziedēt, papildus vajadzīgs arī slāpeklis.
• Kultūrām, kuras prasa skābu vidi, piemēram, rododendriem, krūmmellenēm, acālijām vai hortenzijām, jālieto speciāls mēslojums, kas nodrošina zemu augsnes pH līmeni un vienlaikus arī nepieciešamās barības vielas.
• Dēstus parasti audzē uzlabotā substrātā, kam jau pievienotas barības vielas. Kad tie pēc piķēšanas ir iesakņojušies, mēslošanai ieteicams izmantot šķīstošo mēslojumu, kas ir kvalitatīvāks un sastāva ziņā bagātāks nekā šķidrais mēslojums. Tajā ir visas barības vielas augiem viegli uzņemamā formā. Dēstiem izvēlas divreiz mazāku šķīstošā mēslojuma koncentrāciju, nekā noteikts standartā.
• Granulētais mēslojums nav paredzēts šķīdināšanai ūdenī vai miglojamā šķīduma pagatavošanai, tas domāts vienīgi kaisīšanai uz augsnes. Reizēm dārzkopju neizpratni izraisa fakts, ka rudenī granulas vēl arvien nav izšķīdušas. Viņi var būt droši, ka visas barības vielas no šīm granulām ir nonākušas augsnē, bet pāri palikušas tikai saistvielas, piemēram, kaļķi. Savukārt šķīstošais mēslojums nav domāts kaisīšanai uz augsnes – šim nolūkam tas ir pārāk koncentrēts. Katrs mēslojuma veids jālieto tā, kā ražotājs to paredzējis un norādījis informācijā uz iepakojuma.