«Saprotu, ka tā ir liela atbildība valsts priekšā, tādēļ man nepieciešams izdarīt visu, kas ir manos spēkos. Man ir maksimāli jācenšas, jo pārstāvēšu valsti, nevis tikai sevi. Jūtos ļoti pagodināta – pārstāvēt Latviju,» pārliecinoši pauž dziedātāja Aminata Savadogo, kas guva uzvaru izpildītāju konkursā Supernova un ir deleģēta pārstāvēt Latviju Eirovīzijā Vīnē.
Raksturojot savas šābrīža gaitas, Aminata teic: «Ir ļoti patīkami, ka daudz kas notiek, bet tajā pašā laikā tas nogurdina. Patīkamās emocijas, protams, gūst virsroku, jo notiek tas, ko vienmēr esmu gribējusi. Piedaloties Supernovā bija jārēķinās, ka būs daudz darba.» Pašlaik dziedātāja ir spiesta dzīvot diezgan saspringtā grafikā, jo līdzās darbam pie Eirovīzijas priekšnesuma pilnveidošanas daudz pūļu prasa arī jaunā albuma sagatavošana, kas dienasgaismu ieraudzīs tūlīt pēc Lieldienām.
Apliecināt sevi
Aminatas pirmais albums nāks klāja 8. aprīlī – laika vairs nav daudz, tādēļ māksliniecei jāsteidz izdarīt vairākas lietas, lai debija mūzikas albumu plauktos izvērstos priecīgā notikumā. «Drīz gaidāms mans pirmais albums, tādēļ daudz laika pavadu studijā, jādomā par dažādām lietām un risinājumiem – par mēģinājumiem, vāciņu un daudzām citām detaļām.» Dziedātāja atzīst, ka tas viņai ir svarīgi – apliecināt savu prasmi radīt mūziku un priecēt ar to citus. «Pilnīgi visas albumā klausāmās dziesmas ir manis sacerētas. Tajās stāstīšu par sevi, savām pārdomām. Noskaņa būs intīma, jo stāstīšu par saviem pārdzīvojumiem,» viņa raksturo gaidāmo albumu un sola, ka tajā sarindotās dziesmas ļaus ieskatīties mākslinieces dvēselē.
«Strādājam pie tā jau apmēram pusgadu, bet pirmās dziesmas tika ierakstītas daudz agrāk,» idejas sākumā gremdējas Aminata un pauž, ka personiski intīmā noskaņa skaņdarbos ievijusies gluži nejauši, bet organiski. «Nekad nerakstu neko speciāli. Rakstu tad, kad ir iedvesma un ir ko teikt. Saliekot visu kopā – tieši tāds rādās kopskats.»
Stilu daudzveidība
Stāstot par dziesmu radīšanas procesu, Aminata īsi noteic: «Kā kuru reizi.» To nevarot paredzēt, bet vislabāk naktīs, īpaši ap trijiem – pašā nakts melnumā. «Iespējams, tas ir tādēļ, ka tajā laikā neviens netraucē. Parasti dziesmas iedziedu diktofonā, patrinkšķinu kādus akordus uz klavierēm. Nevar teikt, ka tā tapušas visas dziesmas, bet tas ir stāsts par lielu daļu manas daiļrades,» viņa ieskicē radošo noskaņu. Arī dinamiskā dziesma Love Injected, ar ko Aminata pārstāvēs Latviju Eirovīzijā, esot nakts dziesma. «Vienkārši sēdēju pie klavierēm, un viss sanāca,» viņa par mākslas darba radīšanu izsakās kā par savai esībai pašsaprotamu lietu. Ko dziesma viņai nozīmē? «Tā ir par mīlestību, intīmām lietām un manām jūtām. Tā kā panti ir mierīgāki, tas varētu atainot to, ka mīlestība ir trausla, bet tajā pašā laikā tikpat spēcīga kā piedziedājumā,» viņa analizē.
Dziedātāja esot daudz domājusi un diskutējusi par to, kādu mūzikas stilu piedēvēt savai daiļradei, bet pat sarunās ar pieredzējušiem industrijas grandiem pie kopsaucēja neesot nonākusi. Aminata saka: «Tas ir grūti definējams, jo mūzikas stili mūsdienās ir sajaukušies un katrs saklausa ko citu. Albumā, piemēram, būs dzirdami gan etniskie motīvi, gan popa un elektromūzikas motīvi.»
Sapnis būt dziedātājai
«Man vienmēr bija gribējies kļūt par dziedātāju,» raksturojot, kā tas nācis, ka pazīstam Aminatu tieši kā skatuves mākslinieci, nevis kādas citas profesijas pārstāvi, viņa viennozīmīgi apstiprina. «Nav bijis cita sapņa bez tā. Līdz 13 gadu vecumam nedziedāju profesionāli, jo nezināju, ka to var darīt. No deviņu gadu vecuma sāku iet mūzikas skolā, bet man nebija ienācis prātā, ka var mācīties arī vokālu. Tikai 13 gadu vecumā sāku dziedāt pie vokālā pedagoga – tā tas sākās un turpinās līdz šodienai,» viņa ieskicē biogrāfiju un lepojas, ka deviņus gadus mācījusies mūzikas skolā, bet vēlāk absolvējusi pat mūzikas vidusskolu.
Atsaucot atmiņā pirmos soļus dziedātājas profesijā, Aminata sajūsmā teic, ka nodarbības bijušas ārkārtīgi aizraujošas un viņa tās ar nepacietību gaidījusi. «Man patika nodarbības. Tās bija trīs reizes nedēļā, ārkārtīgi gaidīju nākamo, cītīgi mācījos tekstus, mājās pati trenējos. Man ļoti, ļoti patika to darīt. Atceros savu pirmo koncertu Ķīpsalā – man bija tik bail, ka tik tikko pacēlu rociņu. Intensīvi piedalījos visādos bērnu konkursos gan Latvijā, gan ārpus. Ieguvu labas vietas, pat Grand Prix.»
Cilvēki, kas iedvesmo
«Manu attīstību ietekmējuši visi mūziķi, ar kuriem man sanācis strādāt. Pirmkārt, tā bija mana vokālā skolotāja, kas iemācīja man dziedāt. Arī Jānis Stībelis, kurš man daudz ko iemācīja un pavēra redzējumu uz muzikālo pasauli. Tad nāca šovs Jaunā talantu fabrika, un tur noteikti lieli nopelni ir dziedātājam Donam, kas man deva impulsu rakstīt savas dziesmas. Rakstīju arī pirms tam, bet ne pārāk aktīvi, negribēju tās nevienam rādīt. Ja nebūtu satikusi Donu, nezinu, vai turpinātu rakstīt un būtu tur, kur tagad esmu. Viņš mani iedrošināja un palīdzēja ar pirmās dziesmas ierakstīšanu,» Aminata uzskaita savu mentoru sarakstu un atzīst, ka viņai neticami paveicies satikt īstos cilvēkus.
No tuviniekiem jauno dziedātāju visvairāk atbalstījis vectētiņš, kura diemžēl vairs nav starp mums. «Viņš atbalstīja visu, ko es darīju. Bērnībā sacerēju mazu dziesmiņu par papagaili, un viņš teica, ka tā ir laba un tā vajag turpināt. Ja biju sarakstījusi kādus dzejolīšus, viņš tos pārrakstīja un glabāja par piemiņu.
Atceros, kādā daiļlasīšanas konkursā skolā, kas notika viņa dzimšanas dienā, man bija jālasa dzeja, un es vinnēju. Vectēvs sacīja, ka tā ir viņa labākā dzimšanas dienas dāvana. Viņš mani motivēja,» sentimentam ļaujas Aminata.
Nav vienalga
Vērtējot neizbēgamo satraukumu, kāds pārņem pirms iziešanas uz skatuves, dziedātāja pārliecināti saka, ka tas gadu laikā neesot mazinājies, tas vienkārši kļuvis citāds. «Manuprāt, ir normāli, ka ir uztraukums, jo, ja tā nebūtu, tas nozīmētu, ka ir vienalga. Bet nav vienalga,» teic Aminata.
«Pirms uzstāšanās man gribas kaut kur noslēpties un klausīties mūziku, ne ar vienu nerunāt. Gribas apkopot domas un spēkus veiksmīgam startam. Kad nonāku no skatuves, viss automātiski mainās – varu runāties stundām,» viņa raksturo savus rituālus.
Pašas muzikālā gaume esot daudzšķautņaina: «Labprāt klausos dažādus māksliniekus. Nav tā, ka man patīk kāds konkrēts žanrs – man patīk dziesmas. Līdz ar to tās var būt gan klasiskās mūzikas, gan metāla žanrā. Agrāk gan biju aizrāvusies ar metāla klausīšanos.»
Vieta, kur mīl
Esot nemitīgā darbu virpulī, dziedātājai svarīgas mājas – vieta, kur veldzēties. «Mājas – tā ir vieta, kur mani vienmēr mīl, gaida un pieņem jebkādu. Mājās es varu uzticēties cilvēkiem un gūt mieru, atpūsties no visa. Atrasties mājās sanāk maz, parasti pārrodos, lai gulētu un atpūstos, tādēļ nav brīvu brīžu citām aktivitātēm,» viņa stāsta un atzīstas, ka labsajūtas atjaunošanai visvairāk nepieciešama gulta, kur izgulēties, un logi, kas dāvā gaismu katru rītu no jauna.
Aminata nevairās sacīt, ka dažkārt pārņemot sajūta, ka gribas nedarīt neko, bet vienkārši skatīties sienā. «Visbiežāk tas ir izteiktos noguruma brīžos, kad šķiet, ka visa ir tik daudz, bet nevar saprast, ar ko lai sāk lietas darīt. Ilgi skatīties sienā, protams, nevar atļauties, ir jāsāk rīkoties!» viņa smejas. «Man patīk, ka man ir ko darīt. Tad jūtos pilnvērtīgāka.»
Iesāktais jāpabeidz
Dziedātāja neslēpj, ka līdzās mūzikai un skatuvei viņu aizrauj virkne citu lietu un jomu, ko labprāt apgūtu. Viena no kaislībām esot ceļošana un valodu apguve. «Nesen televīzijā noskatījos raidījumu par Mjanmu, un tagad gribas uz turieni aizbraukt. Man patīk eksotiskas valstis, labprāt aizbrauktu uz Indiju, apceļotu Āfriku. Mani interesē, kas notiek visur. Domāju, ka varētu sākt ar Eiropas iepazīšanu un tad doties kaut kur tālāk. Pagaidām apceļoto valstu skaits nav mērāms lielā skaitlī. Esmu bijusi Vācijā, Austrijā, Čehijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā,» viņa pauž un apstiprina, ka interešu esot daudz. «Labprāt pamācītos taisīt aranžijas, spēlēties ar skaņas efektiem, arī attīstīt dejas prasmi, pastudētu psiholoģiju un valodas. Kaut kas ir jādara, visu laiku ir jāattīstās,» apņēmības pilna ir Aminata.
Arī pašlaik līdzās aktīvai muzicēšanai un dziesmu rakstīšanai Aminata studē Starptautiskās ekonomiskās attiecības. Kādēļ šāda izvēle? «Gribējās stabilu izglītību. Tas paplašina manu redzesloku, uzskatu, ka jebkura izglītība dzīvē noderēs. Diemžēl skola pašlaik ir iekavēta, cerams, ka izdosies nokārtot sesiju. Mani atbalsta kursabiedri. Domāju, ka tikšu galā, galvenais, neatmest cīņassparu. Mamma mani audzināja tā – kas iesākts, tas jāpabeidz! Manuprāt, nekas nav neiespējams.
