Dziedātāja Samanta Tīna jau četrus gadus ir čivavas šķirnes sunīša Skarabeja saimniece. Kā divas spēcīgas personības sadzīvo zem viena jumta?
Samanta Skarabeju uzskata par savu lielo balvu. Kad 2010. gadā LNT OKartes akadēmija tuvojās finišam, jaunajai dziedātājai bija klusa apņemšanās – ja uzvarēšu, paņemšu mazu sunīti. Saimniece atceras: «Man bija vajadzīgs kāds, par ko rūpēties. Manējais nav modes aksesuārs Dolče, Gabana vai Hugo Boss, kas pieskaņots apģērbam. Gribēju suni gan sirdij, gan acīm. Un tāds ir mans Skarabejs.» Samanta no savām iecerēm nemēdz atteikties, un tā OKartes akadēmijas uzvarētājas mājās un dzīvē ienāca mazais čivava, lai savas saimnieces vārdadienu 30. augustā jau svinētu kopā. Pa šiem gadiem dziedātāja ir pārliecinājusies, ka čivavas nebūt nav mazi, bailīgi trīceklīši: «Manējam kompleksu vispār nav, viņš visus suņus uzaicinātu draugos. Skarabejs ne no viena nebaidās, man gan jāsaspringst, jo nezinu, ar ko katrs kontakts var beigties. Reiz, staigājot pa Vērmanes dārzu, biju iegrimusi telefonsarunā, līdz jutu, Skarabejs ir apstājies un kaut ko ļoti rūpīgi vēro. Tad arī es ieraudzīju viņa jauno draugu – milzu dobermani. Tik pārsteigtu lielsuni redzēju pirmo reizi mūžā, tas no saviem augstumiem ziņkārīgi snaikstīja kaklu, lai drošsirdīgo knīpuci iespējami labāk iepazītu. Šķiet, acīs skatoties, viņi lasīja viens otra domas.»
Privātā teritorija
Kas namiņā dzīvo? Protams, tas ir Skarabejs, pats savas mīkstās privātmājas īpašnieks. Un, protams, tajā ir arī spilventiņš. It kā jau tas domāts miega lāčiem, bet suņuks to bija iemanījies izmantot par slēptuvi. Mājinieki nevarēja saprast, kur paliek daudzās kaklasiksniņas? Te mazais tipina pa dzīvokli, kārtējo zobos turēdams (nedomājiet, ka tas jāsaprot kā aicinājums uz pastaigu), te siksniņa kā zemē iekritusi. Ģenerāltīrīšanas laikā Samanta zem Skarabeja spilvena atrada ne vienu vien noklīdušo aksesuāru. Ja no rīta Skarabejs atrodams restotajā ceļojuma konteinerā, ir skaidrs, ka sastrādātas kārtējās blēņas un aiz cieņas pret saimnieci suņuks pats devies uz ieslodzījuma vietu. Neizsakāmā Skarabeja greizsirdība viņam ir liegusi nakšņot guļamistabā. To viņš savā mazajā galviņā cieši ielāgojis, pat tad, ja istabas durvis ir vaļā, suņuks tur ienāk vienīgi Samantas aicināts. Gribat dzirdēt patiesību? Visvismīļākā telpa Skarabejam ir virtuve, jo tur dzīvo ledusskapis! Kā Samanta saka: «Viņš varētu ēst 24 stundas diennaktī.» Čivava un mūzika? Reizēm Samanta suņuku ņēmusi līdzi uz studiju, bet tad būtu jāieraksta abu duets – izdzirdot saimnieces balsi, Skarabejs viņai centīgi vilcis līdzi. Suns ir ļoti patstāvīgs, Skarabeju mierīgi var atstāt mājās vienu.
Dzīves ēnas puses
Samanta atzīst: «Ja ir kaut kas, ko Skarabejs mīl kā rūgtu nāvi, tā ir ģērbšanās. Viņš to fiziski nepanes. Un, ja vēl mēģinu kapuci uzstilpēt galvā, lai skaistās ausis nesapūš, tad atskan tik nešpetnas lamas, ka reizēm man šķiet – viņš mani noturējis par suņu zobārstu, tik centīgi demonstrējot savus sniegbaltos ilknīšus. Cik tad ilgi skandalēšu, palaižu ārā tādu kā stāv. Un spītnieks pēc minūtēm piecām jau prasās opā, ķepas tak salst un kažociņš arī tāds paplāns. Skarabeja raksturam vislabāk piestāv siltā kamuflāžas jaciņa, garderobē ir arī adīti džemperīši. Mums abiem ir viens dizainera Kupiansky radīts izejamo apģērbu komplekts no sarkana lateksa.» Vēl tracis garantēts, ja iecerētas ūdens procedūras, to viņš necieš ne acu galā. Kādurīt Samanta, ieejot vannas istabā, uz brīdi zaudējusi valodu. Acīmredzamais neticamais rīta tualetes sausais atlikums gulējis dziļās vannas dibenā. Lai tur iekļūtu, Skarabejam būtu bijis vajadzīgs batuts, kura, protams, vannas istabā nav. Bet ko tu spārnotajai Ēģiptes skrejvabolei padarīsi, laikam jau bija pavingrinājies lidošanā... Ja godīgi, suns labprāt spārnos paceltos, arī daktera Beinerta klīnikai tuvojoties. Padomājiet paši, kura suņa lepnums pacieš, kad viņam pretī stājas trīs būtnes halātos. Vispirms jau uzpurnis galvā, tad divi viņu sagrābj, bet trešais nadziņus griež. Jāsaka gan, ar īsiem nagiem pavisam cita skriešana, bet princips paliek princips, dzīvs rokās nedošos.
Raksturs, raksturiņš
Samanta smejas: «Mums abiem vienāds raksturs, neatlaidīgi ejam uz mērķi.» Jautāta, kā trauslais drošsirdis ticis pie tik neparasta vārda, saimniece atzīst, ka viņai patīk nostāsti par svēto vaboli, ko ēģiptieši uzskatījuši par saules simbolu. Šis amulets īpašniekam palīdz sasniegt iecerētos mērķus un dod saules stiprumu. Tāds nu ir Samantas Tīnas Skarabejs, vienmēr ar saimnieci uz viena viļņa jeb, kā smejas Samantas mamma – kāds saimnieks, tāds suns.
