PRAKTISKI: Dabas dotas konfektes

Žāvēti augļi vienlīdz labi noder aizņemtajiem un garlaikotajiem, fiziski aktīvajiem un dīvānā zvilnētājiem, pavārmākslas meistariem un tiem, kurus virtuvē labāk neielaist. Iespējas patiešām plašas: ēst vienkārši tāpat, likt kompotā, ziemīgā tējā vai karstvīnā, cept kēksus, pudiņus un augļu maizes, pievienot gaļas un dārzeņu ēdieniem, sacepumiem, sautējumiem vai dažnedažādiem virumiem. Nereti dzirdam arī aicinājumu neveselīgos saldumus aizstāt ar žāvētiem augļiem – dabas dotām konfektēm.

Žāvēšana ir vissenākais konservēšanas veids. Kad augļi zaudē lielāko daļu ūdens, tajos neizdzīvo mikroorganismi, kas izraisa bojāšanos. Vissenākais zināmais avots, kur pieminēti žāvēti augļi, tiek datēts aptuveni ar 1700. gadu pirms mūsu ēras – uz māla plāksnītēm akādiešu valodā aprakstīti ēdieni, kur izmantotas žāvētas dateles, vīģes un rozīnes. Žāvētie augļi izmantoti par saldinātājiem, pievienojot miežu maizei, ko ēda vienkāršā tauta, un kopā ar medu – smalkākam cienastam, ko baudīja pilīs un tempļos. Dateles lika klāt arī gaļas ēdieniem, tās cilvēki ņēma līdzi, dodoties tālā ceļā. Dateļpalmu uzskata par vienu no pirmajiem kultivētajiem augļu kokiem. Cieņā senos laikos bijušas arī rozīnes, ko uzturā plaši izmantojuši senie romieši, bet žāvētas vīģes viņi ierīvējuši ar romiešu ķimeņu, anīsa, fenheļa vai sezama sēkliņām un glabājuši traukos ziemai. Vēlāk žāvēto augļu sortimentam piepulcējās plūmes, aprikozes un persiki, bet šodien gandrīz nav tādu augļu vai ogu, kuras nebūtu pieejamas žāvētā veidā. Līdzās klasiskajiem variantiem – rozīnēm, aprikozēm vai plūmēm – atrodamas arī eksotiskās godži ogas, žāvēti fizāļi, ko dēvē arī par inku ogām, zīdkoka ogas, mūsu pašu zemenes, avenes, upenes un vai nu mazums kas vēl.

Cik un kas saglabājas žāvējot

Tā kā arī Latvijā katrā sadzīves tehnikas veikalā tagad var nopirkt elektriskās augļu žāvētavas, tās novērtē daudzi dārzu īpašnieki. Liels atvieglojums, ka āboli vairs nav jāliek zeķē uz radiatoriem vai jāžāvē cepeškrāsnī, baidoties, lai nepiedeg. Atliek vien augļus sagriezt, salikt uz sietiem, ieslēgt žāvētavu un sekot, kā desmit prāvi svaigi āboli pārtop nepilnā riekšavā žāvētu ābolu. Rodas jautājums: vai līdz ar ūdeni no augļiem netiek izvadītas arī vērtīgas vielas? Uztura pētnieki noskaidrojuši, ka lielākoties tās saglabājas un kļūst koncentrētākas. C vitamīns gan žāvējot iet bojā, toties citu antioksidantu – fenolu žāvētos augļos ir vairāk nekā svaigos. Saglabājas šķiedrvielas, kas nepieciešamas, lai labi strādātu zarnu trakts, augstākā koncentrācijā nekā svaigos augļos atrodams betakarotīns, E vitamīns, niacīns, dzelzs, magnijs, kālijs un kalcijs.

Neignorē kalorijas, pēti marķējumu

Salīdzinot ar saldumiem, kuri satur daudz rafinēto ogļhidrātu un kuros gandrīz nav vitamīnu un citu vērtīgu uzturvielu, žāvēti augļi ir veselīgāka izvēle. Taču arī tajos ir daudz ogļhidrātu, un jāņem vērā, ka žāvētie augļi ir krietni barojošāki, turklāt tilpuma ziņā mazāki, tāpēc viegli var gadīties, ka apēdas par daudz. Piemēram, svaiga aprikoze ir neliela uzkoda, kamēr žāvēta – tāds nieka kumosiņš vien. Taču 100 gramos svaigu aprikožu ir aptuveni 50 kkal, kamēr 100 g žāvētu aprikožu – ap 285 kkal. Ananasiem šī starpība ir attiecīgi 50 un 340, āboliem 50 un 240, plūmēm 50 un 270, arī citiem augļiem tā ir ievērojama. Protams, jāņem vērā arī enerģētiskās vērtības atšķirība starp šķirnēm, kas reizēm var būt diezgan liela, tāpēc arī dažādos avotos norādīti atšķirīgi dati. Visprecīzāko informāciju vismaz teorētiski var atrast katra produkta marķējumā. Pērkot žāvētos augļus, marķējumu ir vērts izpētīt arī tādēļ, lai uzzinātu, vai produktam nav pievienotas vēl kādas sastāvdaļas, kas īsti neatbilst mūsu vēlmēm, piemēram, glikozes sīrups, kukurūzas sīrups, konservanti, kaut kādas vielas pret salipšanu u.c. Dažiem augļiem, piemēram, dzērvenēm, cukurs pievienots, lai tie nebūtu tik skābi, citiem – lai labāk izskatītos. Augļi bieži tiek apstrādāti ar sēra dioksīdu, lai tie nekļūtu tumši. Dažiem cilvēkiem no tā var rasties alerģiska reakcija. Augļi, kas ir vienkārši žāvēti un ne ar ko nav apstrādāti, reizēm izskatās mazāk pievilcīgi, tumši un sažuvuši, bet veselīga uztura piekritēji meklē tieši tādus.

Receptes

Žāvētu augļu bumbiņas

Sastāvdaļas. 100 g žāvētu dateļu bez kauliņiem, 50 g žāvētu dzērveņu, 50 g žāvētu aprikožu bez kauliņiem, viena ēdamkarote kokosa eļļas, sezama sēkliņas vai kakao pulveris apviļāšanai.

Pagatavošana. Žāvētos augļus sablendē. Masu sadala vienādās mazās piciņās, ar eļļā samērcētiem pirkstiem izveido lodītes. Apviļā sezama sēkliņās (ja vēlas, tās iepriekš nedaudz apgrauzdē uz sausas pannas) vai kakao pulverī. Uzglabā gaisa necaurlaidīgā kārbiņā.

Lasis žāvētu mango un ingvera mērcē

Sastāvdaļas. 500 g laša filejas, sviests cepšanai, 30 g žāvētu mango gabaliņu, 30 g sviesta mērcei, viens neliels sīpols, 300 ml buljona, rīvēta apelsīna miziņa, ceturtdaļtējkarote svaiga rīvēta ingvera, sāls, divas ēdamkarotes kukurūzas cietes.

Pagatavošana. Mango samaļ gaļasmašīnā, pārlej ar vārošu ūdeni un noliek malā. Sīpolu sīki sagriež, liek uz pannas izkausētā sviestā, sautē mīkstu. Pievieno buljonu, apelsīna miziņu, ingveru, sāli, izmērcētos mango ar visu ūdeni. Uzvāra un turpina karsēt, līdz puse šķidruma ir iztvaikojusi. Tikmēr laša fileju sagriež četros gabalos, ierīvē ar sāli, izcep uz pannas sviestā, patur siltumā. Kukurūzas cieti atjauc ar nelielu ūdens daudzumu, maisot pievieno mērcei un turpina karsēt, līdz mērce biezē. Pārlej laša gabaliem. Pasniedz ar vārītiem rīsiem.

Vista ar žāvētiem augļiem

Sastāvdaļas. Viena vesela vista, sāls, malti melnie pipari, 60 g sviesta, četras ķiploku daiviņas, divi sīpoli, divas lauru lapas, pa šķipsniņai maltu romiešu ķimeņu, aso sarkano piparu, kanēļa, malta ingvera,

500 ml vistas buljona, viena kārbiņa zaļo olīvu, 50 g žāvētu aprikožu, 50 g žāvētu vīģu, trīs ēdamkarotes citronu sulas.

Pagatavošana. Vistu sagriež astoņos gabalos, tos ierīvē ar sāli un pipariem, apcep sviestā uz pannas no abām pusēm viegli brūnus, izņem no pannas, atliek malā. Pannas saturam pievieno spiedē saspiestus ķiplokus un sīki sagrieztus sīpolus, maisot cep, līdz mīksti, pieliek garšaugus, maisot karsē vēl divas minūtes. Vistas gabalus liek atpakaļ pannā, uzlej buljonu; aprikozes un vīģes rupji sakapā, līdz ar olīvām pievieno pannas saturam.

Uzvāra, samazina liesmu, uzliek pannai vāciņu, sautē vistu mīkstu, beigās pievieno citronu sulu. Pasniedz ar vārītu kuskusu.