VESELĪBA: Veselīga uztura produkti- līderi

Ar veselīgu uzturu ir tā: jo vairāk tu par to interesējies un lasi, jo vairāk rodas jautājumu un šaubu. Ļoti jau gribētos salikt pa plauktiņiem – tas veselīgs, tas neveselīgs, un viss. Bet nāk jauni atklājumi, jauni uzskati, izplatās jaunas kaites, mainās cilvēku dzīvesveids un produktu apstrādes tehnoloģijas, un tas atstāj pēdas arī speciālistu atzinumos par to, ko katrs produkts dod veselībai un cik daudz to ieteicams patērēt.

Populāras ir publikācijas, kas vienuviet apkopo dažādus labos produktus, kuri, piemēram, veicina imunitāti vai labvēlīgi ietekmē sirds veselību, palīdz saglabāt asu redzi, skaistu ādu, uzlabot garastāvokli, rosina dzimumtieksmi, sekmē gremošanu, veicina notievēšanu utt. Ja vēl pievienoti kārdinoši attēli, parakstus daudzi pat nelasa. Šokolāde ir veselīga? Tad nu žigli pērkam vislielāko tāfeli par viszemāko cenu un ēdam nost. Bez ievērības paliek fakts, ka runa ir tikai par kvalitatīvu tumšo šokolādi, turklāt saprātīgās devās. Arī to, kas rakstīts uz iepakojuma, negribas pētīt, pat ja tur godīgi uzskaitītas visas sastāvdaļas, arī nevēlamās.

Vēl viena svarīga lieta ir produktu sagatavošanas veids. Dārzeņi, iespējams, ir veselīgi, bet tādi tie nepaliks, ja būs pārvārīti, pārcepti, pārsālīti vai vairākkārt sasaldēti un atlaidināti. Ja veselīgas ir ogas, tas nenozīmē, ka tikpat veselīgs būs stipri cukurots deserts, kas no tām pagatavots.

Neviens nav atcēlis arī ieteikumu ēst sabalansētu, daudzveidīgu uzturu un ievērot mērenību. Ja vēl jāņem vērā katra cilvēka organisma īpatnības, ko viņš panes un ko nepanes, kas garšo un negaršo, tad skaidrs, ka ēst veselīgi ir ļoti sarežģīts uzdevums. Atmest tam ar roku un ēst, kā pagadās, vai arī atrast sertificētu uztura speciālistu, kurš palīdzētu izveidot veselīgu ēdienkarti tieši tev? Meklēt speciālistu, ja vien nav izteiktu problēmu, neesam raduši, turklāt konsultācija maksā naudu. Tomēr gribas kaut kā rūpēties par sava uztura veselīgumu vai vismaz izlikties to darām. Tāpēc cilvēki izmēģina dažādas diētas vai aizraujas ar modes produktiem, bieži vien dārgiem un eksotiskiem. Ir neskaitāmas teorijas un uztura sistēmas. Daudzas no tām piedāvā savus veselīgo produktu topus – ar tādiem pilns internets. Daži ir ekstrēmi, citi orientēti uz kādiem konkrētiem mērķiem vai cilvēku grupām, citi šķiet vispusīgi izsvērti un ņem vērā ne tikai produktu sastāvu un uzturvērtību, bet arī citus loģiskus kritērijus: lai tie būtu viegli atrodami un cenas ziņā pieejami, lietojami ikdienā un arī pietiekami garšīgi. Māja savā uzskaitījumā centās iekļaut tos produktus, kuri dažādos veselīguma līderu sarakstos manīti biežāk. Protams, ir vēl daudz citu lielisku ēdamlietu.

Zivis

Zivis bagātas ar olbaltumvielām, satur visas neaizstājamās aminoskābes. Vēl 80. gadu enciklopēdijas un rokasgrāmatas uzsvēra, ka arginīns, histadīns, lizīns un triptofāns veicina augšanu, tāpēc tās sirsnīgi ieteica bērnu uzturam. Vēlāko laiku publikācijās speciālisti vairāk akcentēja to, ka zivis ir bagātas ar omega – 3 nepiesātinātajām taukskābēm, kas palīdz mazināt holesterīna līmeni asinīs, un tāpēc vien zivis ir vērts ēst 2–3 reizes nedēļā. Piedevām tas ir labs fosfora, kalcija un joda avots, zivīs ir arī B grupas vitamīni.

Burkāni

Burkāni ir lielisks karotīnu avots. Tiek apgalvots, ka burkāni ir vieni no retajiem dārzeņiem, kuru vērtība nemazinās termiskās apstrādes gaitā – vārīšana daļēji noārda šūnu sieniņas, un, ja vēl vienlaikus tiek uzņemts arī nedaudz taukvielu, lietderības koeficients paaugstinās divas reizes. Koncentrēts un vērtīgs antioksidantu avots ir burkānu sula, tomēr svarīgi uzņemt arī sausni, jo tajā ir balastvielas, kas tik ļoti vajadzīgas gremošanas trakta darbam.

Āboli

Ābolam pieder gan pasaulē populārākā, gan vissenākā kultivētā augļa tituls. Gadā uz mūsu planētas novāc vairāk nekā 50 miljonus tonnu ābolu, ko ražo ap 75 000 šķirņu ābeles. Lai gan neviena uzturviela ābolos nav atrodama rekordlielā daudzumā, tās visas kopā veido ļoti harmonisku salikumu.

Rieksti

Rieksti, jo sevišķi pistācijas, mandeles un valrieksti, satur fitosterolus – vielas, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs. Riekstos ir līdz 70% taukvielu, aptuveni līdz 25% olbaltumvielu un līdz 10% ogļhidrātu, tie satur arī kāliju, kalciju, magniju, kalciju, fosforu, dzelzi, ir nozīmīgs vara un mangāna avots. Tajos ir betakarotīns, B grupas vitamīni un PP vitamīns. Rieksti ir labs enerģijas avots, kas ātri ļauj atjaunot fiziskās un garīgās darbaspējas.

Olas

Olas ir salīdzinoši mazkaloriskas, taču dod ilgstošu sāta sajūtu, satur daudzas neaizstājamās aminoskābes, nepiesātinātās taukskābes, lecitīnu, holīnu, A, B, D, E un K vit-amīnu, fosforu, dzelzi, sēru u.c. Olas gan satur holesterīnu, bet nav pierādīts, ka tieši olu ēšana veicinātu aterosklerozi. Cik olu cilvēks drīkst ēst ikdienā, tas atkarīgs no vispārējās veselības, fiziskās aktivitātes un citiem faktoriem.

Skābpiena produkti

Vissenākais veids, kā uzņemt labās baktērijas, ir skābpiena produktu ēšana – tie bija pazīstami jau ilgi pirms tam, kad cilvēce uzzināja, ka pastāv baktērijas. Zinātnieki un pārtikas ražotāji ir daudz strādājuši, lai izveidotu tādas labo baktēriju kultūras, kas patiešām efektīvi iedarbojas un spēj izkļūt cauri ļoti skābajai kuņģa videi, virzīties tālāk, iedzīvoties, attīstīties un paveikt savu darbu mūsu organisma labā. Ja cilvēka veselība ir normāla, uzturēt zarnu mikrofloru kārtībā palīdz regulāra dzīvo baktēriju – probiotiķus saturošu jogurtu un citu produktu – ēšana.

Pupiņas

Vērtīgo olbaltumvielu dēļ pupiņas iesaka ēst visiem, arī veģetāriešiem. Labs un vitamīniem bagāts enerģijas avots ir diedzētas pupiņas. Daudzi gan sūrojas, ka no pupām uzpūšas vēders. Tās satur atsevišķus saliktos ogļhidrātus, kuru šķelšanai cilvēka organismā nav attiecīgu fermentu. Pūšanos iesaka mazināt, pupiņas pirms vārīšanas kārtīgi nomērcējot; pēc pusstundu ilgas vārīšanas nolejot pirmo ūdeni, kā arī pievienojot ēdieniem anīsu, koriandru vai romiešu ķimenes. Pupiņu vietā var izvēlēties lēcas.

Vistu gaļa

Vistu gaļā ir līdz 10 reizēm mazāk tauku nekā citos gaļas veidos, toties tā satur par 11–25% vairāk olbaltumvielu. Tā ir bagāta ar minerālvielām: kāliju, kas veicina šķidruma apriti organismā, fosforu un kalciju, kas kopā stiprina kaulus, zobus, matus, nagus u.c.; dzelzi, varu, mangānu, kobaltu, cinku. Vistas gaļa satur A, B grupas un PP vitamīnus. Vislabāk izvēlēties svaigu atdzesētu vietējā ražojuma produkciju.

Banāni

Apēdot divus banānus, organisms ir nodrošināts ar enerģiju, kas ļauj intensīvi fiziski strādāt 90 minūtes. Banāni satur diezgan daudz balastvielu, arī B6 un B12 vitamīnus, dzelzi u.c. Banāni ir labs kālija avots, tāpēc tie labvēlīgi ietekmē sirds un nervu sistēmas veselību; tajos ir arī triptofāns, ko organisms pārstrādā serotonīnā – vielā, kas rūpējas par mūsu labo garastāvokli. Ja vajadzīgs saudzējošs uzturs, banāni ir maigi, samazina kuņģa kairinājumu un ļauj izvairīties no grēmām.

Avokado

Avokado ir bagāts ar vērtīgām nepiesātinātajām taukskābēm, tāpēc tā regulāra lietošana uzturā palīdz turēt grožos holesterīna līmeni asinīs, ir noderīga sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Avokado ir arī kālija avots, satur B, E un K vitamīnus un daudz citu labu uzturvielu. Auglī ir maz ogļhidrātu, tāpēc to var bez bažām ēst diabēta slimnieki. Avokado ciena arī veģetārieši, jo tas zināmā mērā aizstāj gaļu.

Ķiploki

Ķiploki satur ēteriskās eļļas, nedaudz C vitamīna, B grupas vitamīnus, kalciju, selēnu, fosforu, jodu, varu. Cilvēkiem ar nopietnām slimībām, piemēram, nieru kaitēm, par ķiploku lietošanu jāapspriežas ar ārstu. Izpētīts, ka ķiploki gan kož mēlē, toties nekairina kuņģa gļotādu, tie veicina gremošanu un sekmē labās zarnu mikrofloras attīstību. Tautas medicīnā ķiploks ir ļoti populārs lipīgu slimību profilaksei.

Kivi

Kivi auglis ir bagāts vai pat ļoti bagāts ar C vitamīnu. Tajā ir arī A un E vitamīns, kālijs, kalcijs, dzelzs, fosfors, kalcijs, magnijs, cinks, varš, mangāns, selēns un citas labas lietas. 100 g kivi enerģētiskā vērtība ir aptuveni 60 kkal. Vislabāk kivi apēst svaigus.

Medus

Medus galvenā sastāvdaļa ir ogļhidrāti (71,5–78,5%). Pavisam tur var atrast 42 dažādus cukurus, bet galvenie no tiem ir glikoze un fruktoze. 16–20% no medus masas veido ūdens, bet pārējā daļa ir dekstrīni, olbaltumvielas, minerālvielas, organiskās skābes, fermenti, vitamīni, aromātiskās vielas u.c., pavisam kopā medū var būt ap 300 dažādu sastāvdaļu. Medus ir dzīvs produkts, kurā notiek bioķīmiski procesi. Kristalizācija (tautā mēdz teikt – sacukurošanās) ir medus dabiskā uzvedība.