VESELĪBA: Paradumi, kas lēni grauj garīgo līdzsvaru

Tuvināt mūs depresijai var gan nopietna nelaime – tuva cilvēka nāve, darba zaudējums, finanšu katastrofa vai šķiršanās, gan arī sīki ikdienas paradumi, kas reizēm nešķiet pat uzmanības vērti. Varbūt šīs atziņas ir zināmā mērā pārspīlētas, tomēr der tajās ieklausīties – ja nu tiešām pavisam neliela ikdienas paradumu maiņa palīdzēs labāk rūpēties par savu garīgo līdzsvaru.

Tu staigā sakumpis

Tas, kā cilvēks jūtas, ietekmē viņa gaitu. Bet arī gaita ietekmē pašsajūtu. Tas noskaidrots psiholoģiskā eksperimentā, kur daļai dalībnieku speciāli lūdza staigāt salīkušiem, ar nolaistiem pleciem un ejot pēc iespējas nevēzēt rokas, savukārt otra daļa pārvietojās normālā, staltā solī. Vēlāk šos cilvēkus iztaujāja par dažādām lietām un notikumiem, ko viņi atceras no eksperimenta laika. Atklājās, ka sakumpušajiem vairāk palicis atmiņā viss negatīvais. Tātad, lai iegūtu pozitīvāku skatu uz dzīvi – zodu augšā, plecus atpakaļ!

Tu vienmēr visu fotografē

Ļoti mūsdienīgs paradums – lai kur tu būtu, viss kaut cik svarīgais un interesantais noteikti jānobildē, vēlams – ar sevi pašu priekšplānā, lai pēc tam būtu ar ko nākt klajā sociālajos tīklos. Cilvēki bieži apgalvo, ka attēli pēc tam ļaus viņiem vēlreiz atsaukt atmiņā redzēto un piedzīvoto. Bet, kā noskaidrojuši psihologi, fotografēšana traucē pilnvērtīgi izbaudīt to visu klātienē. Piemēram, pēc ekskursijas pa muzeju lielajiem bildētājiem bija daudz grūtāk atcerēties redzētos mākslas darbus. Tāpēc jācenšas saprast, vai, dzenoties pēc skaistiem kadriem, neaizmirstam klātienē papriecāties par to, ko fotografējam. Mierīga mākslas, ainavu un skaistu dzīves mirkļu baudīšana padara cilvēkus garīgi stiprākus.

Tu vilcinies un daudz ko atliec

Ir tādi cilvēki, kuri vienmēr velk lietas garumā. Ja esi viens no viņiem un kārtējo reizi kaut ko grasies atlikt malā, pajautā sev: kāpēc es tā īstenībā rīkojos? Ja darāmais vienkārši garlaiko un tāpēc negribas pie tā ķerties – lai nu tā būtu. Bet ja uzdevums tiek atlikts, jo tas dara nervozu, vai arī tev ir bail, ka netiksi ar to galā un izgāzīsies, tad vilcināšanās tikai vēl vairāk destabilizē garīgo līdzsvaru un galu galā nāk par sliktu darba kvalitātei. Psihologi iesaka sagatavoties nepatīkamiem uzdevumiem, pirms tam paklausoties tīkamu mūziku, dodoties nelielā skrējienā, pastaigā vai veicot kādu citu darbību, kas mazina stresu.

Tu faktiski nesarunājies

Ja kontakti ar citiem cilvēkiem aprobežojas ar īsziņām un tērzēšanu sociālajos tīklos, tad patiesībā tev pietrūkst tā, ko sauc par jēgpilnu komunikāciju. Dzīvošanās sociālajos tīklos vairāk tomēr ir izklaide, tās nav nopietnas sarunas, kas prasa iedziļināšanos un spēju saprast citus cilvēkus. Gan pētnieki, gan arī citi cilvēki no saviem ikdienas vērojumiem secina, ka tehnoloģiju laikmetā pasliktinājusies prasme komunicēt ar otru klātienē, sēžot līdzās, ieskatoties acīs un ieklausoties balsī. Virtuālā vide padara komunikāciju nabadzīgāku, atņem jūtas. Psihologi iesaka: neraugoties uz laika trūkumu, atrast iespēju tikties ar draugiem klātienē, lai sirsnīgi aprunātos.

Tu nevari ne mirkli šķirties no mobilā

Daudzi teiks, ka mobilais tālrunis viņiem vienmēr jātur pa rokai darba, bērnu vai svarīgu pienākumu dēļ. Risinot nepārtrauktas mobilās sarunas vai esot gatavībā to darīt, cilvēks ir uzvilkts, nervozs un liedz savam ķermenim un prātam tik vajadzīgo atpūtu un iespēju atjaunot spēkus. Tas ar laiku var novest līdz depresijai. Lai tā nenotiktu, psihologi iesaka vienu dienu vai vismaz pusi dienas nedēļā iztikt bez mobilā tālruņa un tamlīdzīgām ierīcēm.

Tu salīdzini sevi ar citiem

Tie, kuri visu laiku vēro radus, kolēģus, paziņas, salīdzinot savu ienākumu un materiālās labklājības līmeni, un gatavi līst vai no ādas ārā, lai viņus pārtrumpotu, faktiski ir nelaimīgi cilvēki. Neviens nenoliedz, ka turība ir laba lieta, taču pētījumos secināts, ka saistība starp materiālo labklājību un to, vai cilvēks jūtas laimīgs, ir krietni mazāka, nekā sabiedrībā pieņemts uzskatīt. Viņi iesaka vairāk pievērsties tam, kas cilvēkam ir dots, ko viņam izdevies sasniegt – un būt par to pateicīgam. Var pat ierīkot kādā blociņā vai datorā savu «pateicības grāmatu», kur pierakstīt visu labo – izrādās, ka tas palīdz justies apmierinātākam ar dzīvi, optimistiskākam un laimīgākam.

Tu krāj dusmas

Dusmas ir normāla reakcija uz dažādām dzīves situācijām, kaut arī ne vienmēr pieņemts tās klaji izrādīt. Taču dusmu apspiešana var nākt par sliktu garīgajam līdzsvaram un tuvināt cilvēku depresijai. Ir svarīgi apzināties savas dusmas un tās arī konstruktīvi izpaust.

Tavā mājoklī krājas nevajadzīgas lietas

Pat ja neesi patoloģisks krājējs, pārāk daudz nevajadzīgu mantu tavā miteklī liecina, ka tu, iespējams, jūti psiholoģisku diskomfortu, esi saspringts, un tas var novest pie pastāvīgas nervozitātes, nomāktības un pat pie liekā svara. Padoms ir gluži vienkāršs: ja kāda lieta tev nav bijusi vajadzīga ilgāk par gadu, tad jādomā, kā no tās tikt vaļā – izmest, atdot paziņām, ziedot labdarībai utt. Šodien šo uzdevumu jūtami atvieglo internets. Jāparūpējas arī par to, lai tūlīt nesapirktu vietā jaunus krāmus, labāk sākt krāt naudu ceļojumam vai iztērēt to par kāda kultūras pasākuma apmeklēšanu – šāds tērēšanas veids var dot lielāku prieku nekā jaunu taustāmu lietu iegāde.

Tu neizgulies

Nepietiekama izgulēšanās ietekmē praktiski visas mūsu dzīves jomas – spēju just un domāt, arī fizisko veselību un darba produktivitāti. Ja organisms nav miegā atjaunojis savus spēkus, cieš arī drošība darbā un sadzīvē, neizgulējies cilvēks pie auto stūres reizēm ir bīstamāks par iereibušu šoferi. Pieņemts, ka pieaugušam cilvēkam vajadzīgs vidēji astoņu stundu ilgs naktsmiers. Ja parādījušies miega traucējumi, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.

Tev trūkst vienatnes

Darbs, ģimene, bērni, draugi, dažādi sabiedriski pasākumi prasa nepārtrauktu kontaktēšanos ar citiem – klātienē, pa tālruni vai virtuāli, tāpēc cilvēks ne mirkli nevar pabūt vienatnē ar sevi. Taču atrast laiku, ko veltīt vienīgi sev pašam, ir būtiski no garīgās veselības uzturēšanas viedokļa, lai nevarētu piezagties nervozitāte un depresija. Ja nevar vienatnē pavadīt dienu, tad varbūt vismaz dažas stundas, kaut vai stundas ceturksni, darīt to, kas pašam patīk. Ļoti aizņemtiem cilvēkiem ieteicams to speciāli ierakstīt laika plānotājā.