Ziema ir laiks, kad īpaši aktivizējas dažādi elpceļu vīrusi, no kuriem kā draudīgāko pazīstam gripas vīrusu – daudzus tas patiešām biedē. Taču arī par parastu saaukstēšanos nevar nelikties ne zinis, arī tā spēj radīt gana daudz ciešanu un nepatīkamu sajūtu, kad tā atrod ceļu uz mūsu degunu un kaklu.
Kā sev palīdzēt saaukstēšanās un gripas gadījumā, skaidro klīnikas Premium Medical virsārste un ģimenes ārste Aija Šnikvalde.
Kas īsti ir saaukstēšanās
Saaukstēšanās ilgst vidēji nedēļu. Visbiežāk tā sākas ar kakla sāpēm, kas ilgst pāris dienas. Vēlāk parādās arī aizlikts vai pilošs deguns, klepus. Pieaugušajiem temperatūra parasti ir nedaudz virs 37 grādiem, bet bērniem – augstāka. Pirmajās trīs dienās cilvēka organisms ir vīrusu mājvieta, tādēļ šajā laikā būtu ieteicams palikt mājās. Organisms ir noguris no nemitīgā skrējiena un ir nopelnījis dažas atpūtas dienas. Pretējā gadījumā cilvēks savu notverto vīrusu, kas izplatās gaisa pilienu ceļā, itin viegli var nodot tālāk kolēģiem, ģimenes locekļiem, dienas laikā sastaptajiem cilvēkiem veikalos, sabiedriskajā transportā un citur.
Ja esi saaukstējies
Dr. Aija Šnikvalde uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai katram no mums būtu savs ģimenes ārsts, pie kura vērsties šādos gadījumos. Tomēr tikpat svarīgi, lai arī mēs paši būtu sagatavojušies šādām situācijām un zinātu, kā rīkoties. Ieteicams, iepriekš konsultējoties ar savu ārstu, izveidot mājas aptieciņas nepieciešamo minimumu, kas būtu vispiemērotākais jūsu veselības īpatnībām. Pamata komplektam būtu jāsastāv no temperatūru pazeminošiem medikamentiem, C vitamīna, deguna pilieniem vai ziedes, kā arī kakla tabletēm, kas palīdzētu mazināt kairinājumu.
Katrā ģimenē ir savas tradīcijas, kā rīkoties, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem un sliktai pašsajūtai. Vieni dzer siltu pienu ar medu, citi – ingvera saknes uzlējumu, vēl citi karsē kāju pēdas sinepju pulvera ūdenī. Visas šīs lietas ir derīgas, taču jāatceras, ka saaukstēšanās simptomus nevajadzētu ielaist un apmeklēt savu ģimenes ārstu, ja pašsajūta neuzlabojas vai arī saaukstēšanās simptomi pēc pāris dienām nemazinās. Būtiski ir uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, lai ātrāk no organisma izskalotu vīrusa atstātos toksīnus. Pieaugušam cilvēkam jāuzņem vismaz divi litri ūdens dienā. Zāļu tējas ir lielisks līdzeklis saaukstēšanās gadījumā. Ieteicamas ir liepziedu, kumelīšu, aveņu lapu, upeņu un arī citas tējas, kas attīra, ārstē un stiprina organisma imunitāti. Droši var pievienot aveņu un upeņu ievārījumu. C vitamīns lieliski noder vispārīgās imunitātes stiprināšanai. Uzņemt to var ne tikai ar uzturu bagātinātāju palīdzību, bet arī ēdot svaigus augļus, dzerot augļu un dārzeņu sulas. Slimošanas laikā C vitamīns palīdz uzlabot pašsajūtu. Augsta temperatūra ir cilvēka organisma aizsargmehānisms, ar kura palīdzību ķermenis cīnās pret infekciju. Tādēļ, ja temperatūra nav augstāka par 38,5 °C, nebūtu ieteicams lietot pretiekaisuma zāles, kas mazina temperatūru. Kakla sāpēm labi palīdz kakla skalošana ar kumelīšu tēju vai citiem nomierinošiem līdzekļiem. Populāra ir skalošana ar sālsūdeni, bet to vajadzētu darīt tikai tad, ja kaklā ir strutas. Pretējā gadījumā sālsūdens vēl vairāk kairinās iekaisušo kaklu. Aizlikta deguna gadījumā nepieciešams mazināt tūsku. Te lieti noderēs augu valsts preparāti, kuriem piemīt tūsku mazinoša un sekretolītiska iedarbība, kas veicina ātrāku deguna blakusdobumu attīrīšanu.
Kā pazīt gripu
Lai pēc iespējas veiksmīgāk uzveiktu gripu, ir svarīgi to laikus identificēt. Gripa sākas akūti, strauji paaugstinās temperatūra (virs 38 °C), parādās lauzoša sajūta kaulos un muskuļu sāpes, sāp galva un acuāboli. Vēlāk var pievienoties citiem vīrusiem tik raksturīgās kakla sāpes, klepus un iesnas.
Tomēr jāatceras, ka droši gripas vīrusu var diagnosticēt tikai ar atbilstošām analīzēm. Te talkā nāk mūsdienu medicīna, piedāvājot veikt gripas eksprestestu.
Kāpēc tieši gripa mūs biedē
Gripas vīruss attīstās ļoti strauji, tā inkubācijas periods ir vidēji 24 – 78 stundas, taču cilvēks sāk izdalīt vīrusu vēl 24 stundas pirms simptomu attīstības un turpina vidēji 5 dienas. Arī telpās gripas vīruss spēj izdzīvot ļoti ilgi, uz priekšmetu virsmām tas var saglabāties līdz pat 10 dienām. Vārdu sakot, gripas vīruss ir ļoti agresīvs un lipīgs.
Tomēr vēl viena būtiska atšķirība starp gripu un parastu saaukstēšanos ir iespējamās nopietnās komplikācijas, no kurām biežāk sastopamās ir bakteriāls sinusīts, vidusauss iekaisums, encefalīts, pneimonija, bronhīts, hronisku plaušu slimību un astmas saasinājumi. Šīs komplikācijas, nevis gripa pati par sevi ir lielākais drauds veselībai.
Kā uzveikt gripu
Jo agrāk konstatē gripas vīrusu, jo sekmīgāk slimību var ārstēt. Ja gripa tiek konstatēta pirmo 48 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās, pacients var sākt lietot īpaši gripas ārstēšanai paredzētus medikamentus, kuri palīdz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar vīrusu. Ja šos medikamentus lieto vēlāk, to efektivitāte mazinās. Diemžēl tie ir visai dārgi un iedarbojas specifiski uz A un B tipa gripas vīrusu, tāpēc tos nevajadzētu lietot, ja vien gripas vīruss nav apstiprināts ar analīžu rezultātiem. Šie ir recepšu medikamenti, un pirms to lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.
Ja gripa nav apstiprināta laboratoriski un tomēr esat sasirdzis, jāatceras, ka gripu un citas vīrusu infekcijas jāārstē mājās, nevis darba vietā. Turpinot savas ikdienas gaitas, jūs apdraudat gan sevi, gan cilvēkus sev apkārt. Vīrusu izplatības laikā un īpaši, ja mājās jau ir atnests vīruss, ir biežāk jāvēdina telpas. Jālieto daudz šķidruma. Nereti ir grūti pierunāt bērnus dzert ūdeni, šajā gadījumā talkā var nākt ar medu saldinātas tējas un sulas. Tāpat svarīgi ir uzņemt imunitāti stiprinošos vitamīnus, kuri visvairāk sastopami svaigos dārzeņos un augļos. Var lietot arī aptiekā nopērkamu C vitamīnu, kas dos organismam vairāk enerģijas cīņai ar vīrusu.
Ja pašsajūta augstās temperatūras dēļ fiziski ir slikta, jālieto pretsāpju un pretiekaisuma preparāti. Tomēr jāatceras, ka paaugstināta temperatūra ir veids, kā organisms cīnās ar vīrusu, tāpēc, ja vien pašsajūta ļauj, temperatūru labāk ir pārciest.
Galvassāpju un temperatūras ārstēšanai nekādā gadījumā nevajadzētu lietot aspirīnu, īpaši bērniem līdz 12 gadu vecumam. Gripas vīruss bojā asinsvadus un palielina to caurlaidību. Arī aspirīns paplašina asinsvadus, līdz ar to varētu rasties asins izplūdumi vai sākties asiņošana.
Ne vienmēr varam paši tikt galā ar vīrusu, tāpēc jāatceras: ja ārstēšana ieilgst vairāk par 5 – 6 dienām, parādās elpas trūkums, sirdsdarbības traucējumi, spiedoša sajūta krūšu kurvja rajonā vai asins izplūdumi un asiņošana, nekavējoties jādodas uz slimnīcu.
Kā izvairīties no vīrusiem
Elpceļu vīrusu izplatības ceļi ir ikdienišķi: ieelpojot inficētu gaisu, kā arī nokļūstot tiešā kontaktā ar inficētiem priekšmetiem – bērnudārza rotaļlietām, veikala iepirkumu groziem, turekļiem sabiedriskajā transportā u.c. Diez vai mēs varam visu gripas sezonu neapmeklēt pārtikas veikalu, bērnudārzu, skolu, darbu un citas sabiedriskās vietas. Tomēr sabiedriskās aktivitātes, īpaši gripas epidēmijas laikā, ir vērts ierobežot riska grupas pacientiem: grūtniecēm, maziem bērniem, senioriem, hronisku plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī nieru, aknu un vielmaiņas slimību pacientiem, kā arī tiem, kuri sirgst ar imūndeficītu. Tieši riska grupu pacientiem nopietnāk jāizsver nepieciešamība pēc profilaktiskas pretgripas vakcīnas. Vakcinēties var arī gripas sezonas laikā, taču jāatceras, ka imunitāte pret vīrusu izveidojas divās nedēļās pēc vakcinēšanās.