Baldoniešu Anitas un Ingus Dimantu ģimenes lielākais lepnums ir septiņi bērni. Daudzi no vecāku mājām jau devušies savās dzīves gaitās, ir patstāvīgi, ieguvuši labu izglītību. Grūti ir objektīvi novērtēt, un varbūt tas nemaz nav nepieciešams, kas šajā spēcīgajā dzimtā lepojas vairāk – vecāki ar saviem lieliskajiem un aktīvajiem dēliem un meitām vai pieaugušās atvases ar mīļiem, gādīgiem un dzīvesgudriem vecākiem, kuri viņiem tālākajās gaitās nepieciešamajai ceļa maizei iedevuši līdzi pašu vērtīgāko.
«Daudzi cilvēki sūdzas, ka Latvijā ir grūti dzīvot. No ģimenes visi kādu laiku esam bijuši projām no mājām, lai gūtu pieredzi, uzkrātu zināšanas, taču mums ir bijis aicinājums atgriezties mājās, dzīvot un strādāt šeit,» uzsver Laima Dimanta. «Domāju, ka daudz ko nosaka patriotiskā audzināšana, ko esam saņēmuši no saviem vecākiem, lai gan tas varbūt izklausās skaļi teikts, un brīnišķīgās ģimenes tradīcijas.» Pērnā gada nogalē pēc trīs gadu pārtraukuma Ziemassvētkos visa Dimantu ģimene vienlaikus bijusi Latvijā un arī satikušies, kas ikdienas gaitās nemaz tik bieži neizdodas, vairāk svētkos un jubilejās, taču domās viņi vienmēr ir kopā, kā tas raksturīgi spēcīgās, vienotās ģimenēs. Māsa Katrīna bilst, ka tas esot forši – augt kuplā ģimenē, kurā brāļi un māsas prot ne tikai savstarpēji it visā dalīties, bet arī pastāvēt viens par otru, uzklausīt un tagad, kad kļuvuši pieauguši, veidot interesantas sarunas.
Saglabāt savu es
Mamma Anita atminas: kad bijusi maza meitene, sapņojusi, ka viņai būs liela ģimene – vismaz divi dēli un divas meitas, taču bijis nolemts saņemt lielāku dvēselisko bagātību un izbaudīt brīnišķīgo, taču vienlaikus grūto mātes misiju, sniedzot mīlestību savām atvasēm. Sieviete saka: kamēr bērni bijuši mazi, vajadzību vienmēr bijis daudz. «Kad bērni auga, dzīvojām citā iekārtā, cilvēkiem domāšana bija diezgan ierobežota, par daudz ko varēja tikai sapņot, un es sapņoju. Sapņoju par to, lai katrs no bērniem iemācītos saglabāt savu es, lai spētu vienmēr saglabāt sevi. Tas nav viegli, vienkārši un parasti, citos rada greizsirdību, niknumu. Mēs daudz ko esam piedzīvojuši, pieredzējuši un izdzīvojuši, kamēr katrs kaut ko ir iemācījies. Pati iemācījos to, ka vecāku lielākais darbs vai vērtība ir tā, lai viņi skatās, ko bērni dara, ievēro un uzmundrina, nevis slavē. Ievēro arī to, ko viņi neizdara, un veicina, lai bērni domā. Tas nozīmē spert soli uz priekšu, jo parasti, ja bērns kaut ko izdara, viņš tiek rāts un mācīts, kā pareizi vajadzēja darīt. Vēlējos, lai dēli izaug vīrišķīgi un meitas – sievišķīgas. Mūsdienās to paveikt var, tikai apzināti veltot tam uzmanību. Mūsu ģimenē ievērojama loma šajā jomā bija un ir tēvam Ingum,» atklāj Anita.
Mamma allaž blakus
Daudzbērnu māmiņai nācies rūpīgi izsvērt, kādi veicamie darbi konkrētajā brīdī ir vissvarīgākie. «Trīspadsmit gadu laikā pasaulē nāca septiņi bērni. Dienas mijās ar naktīm bez apstājas, bez atpūtas, sestdienām un svētdienām, bez atvaļinājuma. Mēs ar vīru izvēlējāmies lielu ģimeni, tāpēc rūpējāmies par to pēc iespējas labāk, ar visu sirdi. Būt perfektiem, lai kā arī censtos, nav iespējams un noteikti nav vajadzīgs. Veicas, ja izdodas būt pietiekami labiem vecākiem. Būt kopā, būt blakus.» Laima teic, ka viņa, arī māsas un brāļi, novērtējot, ka mamma vienmēr bijusi mājās blakus bērniem, ka viņi varējuši mācīties viens no otra un daudz vērtīga smelties tieši no ģimenes. «Tagad strādāju bērnudārzā, salīdzinu un novērtēju. Esmu liela ieguvēja, ka augu mājās, lai gan arī bērnudārzā bērni iemācās vērtīgas lietas. Bērniem ir vajadzīga mamma, it īpaši, kad viņi ir mazi. Tas ir diezgan nežēlīgi, ja bērns pusotra gada vecumā jāpalaiž uz bērnudārzu, jo to prasa darbs vai sabiedrība. Tomēr tā ir cilvēka paša izvēle. Bērnu audzināšana nevienā laikā nav bijis viegls uzdevums,» secina Laima.
Savs audzināšanas modelis
Anita neslēpj, ka līdz šim sabiedrība nav pozitīvi vērtējusi ģimenes, kurās aug vairāki bērni. «Attieksme daudzus gadus bija nievājoša, un tas traucēja, lai gan ir cilvēki, kuri pēc gadiem nāca klāt un lūdza piedošanu par kādreiz negatīvi domāto. Rezultātus var redzēt tad, kad ir ieguldīts daudz darba un kad bērni ir izauguši. Kad bērnam ir 7 vai 12 gadi, tad tie vēl nav redzami. Jo vairāk mīlestības un rūpju vecāki bērniem sniedz, jo pēc tam ir lielāka atdeve,» pārliecinājusies daudzbērnu mamma. Anita teic, ka daudz padomu bērnu audzināšanā nepārtraukti meklējusi grāmatās. «Bija laiks, kad valsts piešķirtais bērnu pabalsts ģimenei, kurā pieci un vairāk bērnu, bija 4 rubļi mēnesī uz visiem,» materiālās iespējas salīdzina Anita. Viņas ģimenes modelis bija, lai paši, nevis vecākie bērni rūpētos par jaunākajiem, pieskatītu viņus, kā tas tradicionāli notiek. «Tas ir vecāku uzdevums. Mūsu domas – vecākiem jārūpējas par saviem bērniem, nevis bērniem par bērniem.»
Vecāku nav pietrūcis
Anita ar saviļņojumu saka, ka tagad viņai ir lepnums par visu, kas saistīts ar bērniem.
«Prieks ir par jebko, par mūsu ģimenes izvēli, par katru dienu, par satikšanos,» teic Anita. Viņa norāda, ka dzīves laikā, kamēr bērni auga, viņa esot mācījusies saprast, kas notiks tad, kad bērni izaugs, veidos savu dzīvi. Tāpēc pilnveidojusies pati. Lai bērni, atstājot dzimtās mājas, varētu dzīvot pilnvērtīgi. Izmantojusi ikvienu iespēju, apmeklējusi dažādus kursus un smēlusies pieredzi no jebkuras dzīves situācijas. Kad bērni auga, apguvusi un ar katru izspēlējusi spēļu terapiju jeb mīlestības jūtu veidošanu ģimenē. «Tā ir viena ļoti īpaša lieta mūsu ģimenē. Pateicoties šīm prasmēm, bērni ir sajutuši pastāvīgu mīlestības klātesamību.» Anita iemācījusies, kā īpašā veidā bērniem sākt mācīt lasīt, sākot no zīdaiņu vecuma. Vakaros tētis Ingus lasījis bērniem pasakas, bet mamma dziedājusi katram savu šūpuļdziesmu. «Daudzas lietas ģimenē esam apguvuši kā pašsaprotamas,» atceras Laima un stāsta par kādu pazīstamu puisi, kurš jutis aizvainojumu pret savu tēvu, kuram nekad neesot bijis laika savam dēlam. «Ne visiem ir bijis tā kā mums. Tētis mūsu ģimenē daudz strādāja no rīta līdz vakaram, mammai bija daudz rūpju par mājas soli, bet katram bērnam viņi atrada laiku, ko veltīt individuāli. Nevaru teikt, ka man kādreiz būtu pietrūcis mammas, lai arī esam vairākas māsas un brāļi. Mums bija un ir kopīgas aizraušanās,» sirsnīgi stāsta Laima, to acīmredzot attiecinot arī uz muzicēšanu.
Ceļš uz sevis izpratni
Uzņēmīgā sieviete Anita pratusi būt rūpīga, mīloša, uzņēmīga mamma, dzīvesgudra. Vienmēr izglītojusies arī pati, ne tikai mudinājusi to darīt bērniem. Viņa saka, ka, strādājot fizisku darbu ar rokām, līdztekus var attīstīt domāšanu. «Vienmēr esmu interesējusies par veselīgām lietām, lai miesa, gars un dvēsele būtu vienlīdz attīstīti un sakārtoti. Tas cilvēkam paver plašāku apvārsni un palīdz dziļāk izprast sevi. Jo vairāk veselu cilvēku mums līdzās, jo skaistāka un interesantāka dzīve. Taču sākam katrs ar sevi, uzņemoties atbildību. Ir vajadzīgs iekšējais spēks un drosme, lai ieskatītos sevī,» savu dzīves filozofiju pauž mamma Anita un tēlaini salīdzina, ka šobrīd viņa nodarbojas «ar iešanu pie sevis ar basām kājām». Anitai ir vairākas izglītības: inženiere hidrotehniķe, ieguvusi zināšanas sociālajā darbā, sociālā darba maģistre, nutricioloģe (šūnu uztura speciāliste, kas palīdz sakārtot cilvēka veselību, izmantojot tikai dabīgas vielas). «Ej, dari, sēj, laisti, lai aug tavi labie darbi!» – tāds ir viņas moto. Anita stāsta, ka nākusi no stipras un kuplas dzimtas, kur godā celts darba tikums un dziesma, kas vieno cilvēkus un stiprina viņu savstarpējās attiecības. Tāpēc arī viņas ģimenē tiek saglabātas spēcīgas, latviskas tradīcijas, un šaubu nav – tās tiks nodotas tālākajām paaudzēm kā pārmantojama mūžīga vērtība.
Dimantu ģimenes vizītkarte
* Tētis Ingus ir autoatslēdznieks, mammas Anitas misija šobrīd ir popularizēt veselīga dzīvesveida idejas, palīdzēt citiem apgūt, kā viņi paši var uzlabot un saglabāt savu veselību visa mūža garumā
* Vecākais dēls Justs (31 gads) ieguvis ekonomikas doktora izglītību un strādā korporatīvo attiecību uzņēmumā Hauska&Partner par konsultantu, kā arī paralēli turpina zinātnisko darbu Latvijas Universitātē. Kopā ar sievu Ilzi audzina meitiņu Ketu (1,5 gadi)
* Tenis (31 gads) ir fotogrāfs – brīvmākslinieks, šodien svin dzimšanas dienu
* Toms (28 gadi) iet tēva pēdās, viņa pārziņā ir sporta auto. Kopā ar Vitu audzina pusgadu veco dēlu Miķeli
* Laima (26 gadi) darbojas mūzikas jomā – strādā par mūzikas skolotāju pirmsskolas izglītības iestādē, vokālo pedagoģi un dzied arī pati, šobrīd strādā pie sava soloalbuma izdošanas
* Katrīnas (23 gadi) darbs saistās ar reklāmas jomu, aktīvi muzicē
* Alise (22 gadi) ir Kultūras akadēmijas studente, šobrīd piedalās apmaiņas programmā Zviedrijā, muzicē
* Austris (18 gadi) izvēlējies savu ikdienu saistīt ar tehniskām
lietām, mācoties Rīgas Tehniskajā koledžā
* Visas trīs māsas Alise, Katrīna un Laima kopīgi muzicē kā Māsas Dimantas. Katrīna piedalījās Eirovīzijā, ģimenē visi jau pieaugušie bērni mācījušies Baldones mūzikas un Baldones mākslas skolā. Šobrīd Dimantu brāļi un māsas gatavojas albuma ieskaņošanai – mūsdienu tautas mūzikas izlasei Sviests
* Dimantu ģimene savulaik darbojusies folkloras kopā Austra, vairāk nekā 10 gadus piedalījušies bērnu un jauniešu folkloras svētkos Pulkā eimu, pulkā teku, 2010. gadā – televīzijas šovā Dziedošās ģimenes