VESELĪBA: Dr. Klauni vairo pozitīvo

Kaut ko par Dakteriem Klauniem Latvijā nu jau dzirdējis katrs, arī gada nogalē ekrānos nereti redzēja pazibam ļaudis ar sarkanajiem klaunu deguniem. Mājai radās interese par to, kas īsti ir Dr. Klauni un kā viņi strādā ikdienā. Gatavojoties šai sarunai, pajautājām dažiem nejauši sastaptiem cilvēkiem, ko viņi zina par Dr. Klauniem. Daži domāja, ka tie ir ārsti, citi – ka medmāsas vai medicīnas studenti, vēl citi minēja, ka tā laikam piepelnoties iesācēji aktieri, bet droši nezināja neviens.

Vislabāk Dr. Klaunus mūsu valstī pašlaik iepazinuši bērni, kuriem nākas ārstēties Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, un viņu vecāki. Dr. Klauni sastopami arī Cēsīs, Valmierā, Ventspilī un ar laiku cer uzsākt savu darbību vēl citos reģionos. Jo līdzšinējā pieredze liecina: tur, kur Dr. Klauni parādās, viņi drīz vien kļūst neaizstājami.

«Pasaulē klaunu terapija jeb medicīnas klaunāde pastāv jau kopš 1986. gada,» stāsta Marianna Milovska, biedrības Dr. Klauns vadītāja. «Mūsu biedrība nodibināta tikai pirms diviem gadiem, slimnīcās pagaidām darbojamies pusotru gadu. Mums ir iespēja mācīties no citu valstu kolēģu pieredzes un, balstoties uz tās, būvēt pašiem savu modeli, ņemot vērā mūsu cilvēku mentalitāti.»

Reiz Amerikā

Klaunu terapijas kustības aizsācējs ir profesionāls amerikāņu klauns Maikls Kristensens. Reiz viņu uzaicināja uz slimnīcu uzstāties ar priekšnesumu, un sagadījās tā, ka pirms neilga laika klauna brālis bija miris ar vēzi. Tuvā saskare ar ilgstoši slimu cilvēku Maiklam radīja priekšstatu par to, kas šādu cilvēku varētu aizķert un kādas emocijas gribētos viņam radīt. Klauns nolēma šajā uzstāšanās reizē izmantot slimnīcai raksturīgos piederumus – balto virsvalku, masku, šļirces, zāļu ievadīšanas sistēmas. Tajā dienā bērni bija ārsti, viņi veica procedūras dakteriem, sistēmās plūda šokolāde... Jo klaunam ir tiesības visu dzīves realitāti apvērst kājām gaisā. Tas ļoti patika bērniem un arī medicīnas personālam, tāpēc viņi lūdza Maiklu ik pa laikam atnākt atkal un darboties tādā pašā stilā. Tā radās šī kustība, kas vērsās plašumā, attīstījās Francijā, Itālijā un vēlāk arī citās valstīs.

Ļoti liela atbildība

Lai kļūtu par Dr. Klaunu, ir jāiztur stingra atlase, jāiziet mācību process un arī turpmāk nepārtraukti jāpilnveidojas. «Pretendenti vispirms aizpilda anketu, mēs to izskatām, tad viņi nāk uz interviju, kurā piedalās arī psihologs, psihoterapeits, kurš ar mums strādā jau no paša sākuma,» stāsta Marianna. «Mums ir ļoti svarīgs cilvēku psiholoģiskais briedums, lai viņi apzinātos, kāpēc vēlas palīdzēt. Strādāt ar slimiem bērniem ir ļoti liela atbildība. Viena atlases diena ir veltīta aktiermeistarībai, otra – psiholoģiskam treniņam, skatāmies, kā cilvēks prot sadarboties, arī piedzīvot neveiksmes. Svarīgas ir aktiera dotības, īpaši komiķa talants, gandrīz visi Dr. Klauni ir bijuši iesaistīti improvizācijas teātros, teātra pulciņos vai studijās. Citur pasaulē ar medicīnas klaunādi nodarbojas galvenokārt profesionāli aktieri un klauni. Mums ir ļoti dažāds profesiju spektrs. Lielākā daļa Dr. Klaunu Latvijā pašlaik ir sievietes,

un tam acīmredzot ir vairāki iemesli: sievietes kopumā ir sociāli atbildīgākas, emocionālākas un līdzjūtīgākas, savukārt vīrieši ir vairāk aizņemti, gādājot par ģimeni, un viņiem grūtāk savienot šīs aktivitātes ar pamatdarbu. Citur pasaulē abu dzimumu Dr. Klauni sastopami apmēram vienādā proporcijā, varbūt ar laiku tā būs arī pie mums. Ieiešana procesā ir diezgan smaga, bet atkrituši ir tikai nedaudzi.»

Kas Dr. Klaunam jādara

Atnākot uz slimnīcas nodaļu, Dr. Klaunu pāris pie vecākās māsas noskaidro, kuram bērnam viņi šodien ir noteikti vajadzīgi un kuru nav vēlams traucēt. Tālāk viņi izvērtē paši, kur, kā un cik daudz nepieciešams iesaistīties. «Dr. Klauns ir nepārtrauktā pozitīvā uzvilktā stāvoklī, viņš orientējas uz to, kas bērnam ir vajadzīgs.

Dr. Klauni runā sajūtu valodā un ar katru bērnu un pieaugušo komunicē pilnīgi dažādi,» saka Marianna. «Parasti šis kontakts ir vajadzīgs visiem. Aprunāties, tikt pieņemtiem un kaut kādā veidā izlikt savas emocijas gribas arī pusaudžiem, kuri visu noliedz. Gremdēšanās planšetdatorā nav alternatīva dzīvajam kontaktam. Dr. Klauniem ir jābūt jūtīgiem, lai saprastu, cik tālu drīkst iet. Ir tādi bērni, kuri trīs dienas var skatīties aiz stūra, bet ceturtajā kļūst par labākajiem draugiem. Viņiem vienkārši vajag laiku. Ja bērnam bail, Dr. Klauns var sākt komunicēt no 20 metru attāluma, vai arī aiz durvīm pēkšņi sāk lidot ziepju burbuļi, un pamazām tā saikne veidojas. Parasti tiem, kuri visvairāk baidās un norobežojas, tieši visvairāk vajag palīdzību.»

Jāuzsver, ka Dr. Klauns jūtami atšķiras no sava kolēģa cirkā: viņš strādā bez grima, nenodarbojas ar izjokošanu, kas cirkā reizēm var būt gana nežēlīga, un viņa prioritāte nav rādīt trikus, izklaidēt un smīdināt, bet gan veicināt, lai bērni ātrāk atveseļojas, palīdzēt mediķiem procedūrās, lai viņi tiktu galā raitāk un nesāpīgāk, jo bieži vien procedūras nav nemaz tik sāpīgas, bet bērns vienkārši ir nobijies un arī mamma jūtas nedroši, kad ārsts nāk ar kādiem nepazīstamiem instrumentiem. Tad Dr. Klauni novērš uzmanību no šīm lietām un procedūra notiek daudz ātrāk.

Kvalificēts darbs

«Visā pasaulē medicīnas klaunāde pamazām kļūst par profesiju, un arī mēs ejam šo ceļu, kas prasa konkrētu kvalifikāciju, laika patēriņu un nepārtrauktu izaugsmi,» saka biedrības vadītāja. «Jāapgūst aktiermeistarība, pantomīma, improvizācija – salīdzinot ar citām valstīm, improvizācijas teātris mums ir ļoti labi attīstīts. Klaunu terapijas profesionāļus, kuri dalās pieredzē, cenšamies atvest no ārzemēm. Dr. Klauni strādā ar psihologu, apgūst bērnu psiholoģiju, viņi piedalās arī supervīzijās, jo strādāt ar slimiem bērniem ir diezgan smagi, jo sevišķi, ja ir runa par onkoloģiju. Parasti tie, kuri motivēti palīdzēt citiem, ir jūtīgi, emocionāli cilvēki. Visā pasaulē ir spēkā noteikums, ka Dr. Klauns drīkst strādāt ne vairāk par trim stundām dienā, 2–3 reizes nedēļā. Šajās stundās viņam nav neviena atelpas brīža. Tas, ko mēs šobrīd varam atļauties par darbu samaksāt, ir neliela stipendija, lai varētu segt kaut vai transporta un pusdienu izdevumus.»

Efekts zinātniski pamatots

«Kaut gan slimnīca ir konservatīva vide, pamazām mēs pierādām savas eksistences nepieciešamību un jūtam pozitīvāku attieksmi arī no skeptiskākiem ārstiem,» atzīst biedrības vadītāja. «Dr. Klauns ir kā mediators starp ārstiem un pacientiem. Ja bērns savu agresiju izliek uz klaunu, no tās būs pasargāta mamma un ārsts, un tas vērtējams pozitīvi. Protams, klaunam jābūt labi apmācītam, lai ar to tiktu galā. Pasaulē šim jautājumam jau veltīts daudz zinātnisku darbu. Centīsimies tos tulkot un ceram, ka drīz būs arī vietējie pētījumi. Dr. Klaunu darba efekts ir zinātniski pamatots. Piemēram, Izraēlā veiktie pētījumi rāda: ja, gatavojoties operācijai, bērns aizmieg ar klaunu blakus, viņam vajag mazākas anestēzijas līdzekļu devas. Tāpat arī, sadarbojoties ar Dr. Klaunu, ārsta pieņemšana prasa mazāk laika.»

«Mani tur klauni gaidīs!»

Plašākai sabiedrībai vēl jāskaidro, ka Dr. Klauni ir speciāli apmācīti, lai atrastos kopā ar bērnu un viņa vecākiem vissmagākajos, vissāpīgākajos brīžos. «Visvairāk un vislabāk par mums runā vecāki,» saka Marianna. «Nesen kāds Dr. Klauns pastāstīja, ka meitenīte, kurai bieži jāatgriežas onkoloģijas nodaļā un kura līdz šim par to vienmēr bijusi ļoti bēdīga, tagad ir ar mieru kārtot čemodānu, posties uz slimnīcu un saka: «Ai, nekas, mani tur klauni gaidīs!» Tas ir tas, kādēļ strādājam.

Dr. Klaunu kustība tiek finansēta vienīgi no ziedojumiem. Divi galvenie atbalstītāji, pateicoties kuriem mēs vispār varējām uzsākt šo projektu, ir Pētera Avena fonds un piena pārstrādes uzņēmums Food Union. Ļoti palīdz Izraēlas vēstniecība, kas sagādāja iespēju pie mums atbraukt Izraēlas kolēģiem. Saņemam arī privātus ziedojumus, jo mūsu mērķi uzrunā cilvēkus. Atbalstītāju meklējumi vienmēr ir aktuāli. Informāciju par mums, arī ziedojumu tālruni un konta numuru var atrast mājaslapā  www.drklauns.lv. Esam iecerējuši šogad izveidot projektu, lai Dr. Klauni varētu doties mājas vizītēs pie bērniem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, bet tam vajadzīga papildu apmācība un līdzekļi. Darīsim visu, lai nepieviltu bērnus, vecākus un ārstus, kuri nu jau pieraduši pie Dr. Klauniem un viņu sniegtās palīdzības.»