CIEMOS: Gaisma, plašums un minimālisms
Dace ar dzīvesbiedru Raivi apmēram pirms desmit gadiem nolūkoja zemi mājas celtniecībai Rīgas apkaimē, bet pirms nepilniem pieciem gadiem ar meitu Valēriju (17 gadi) no dzīvokļa galvaspilsētas centrā pārcēlās dzīvot uz savu sapņu māju.
«Tās būvniecība, kuru vadīja vīrs, bija ilgs process un iekrita laikā, kad sākās krīze,» stāsta Dace. Kopīgais trīsistabu dzīvoklis atradies ceturtajā stāvā ēkā, kurā nav bijis lifta, taču jaunā ģimene prātojusi par plašāku mitekli – personisko māju. «Kad sākās tās celtniecība, te apkārt bija plašs lauks, nebija nevienas mājas, bet īpašnieks pārdeva zemes gabalus. Mēs uz savu māju pārcēlāmies vieni no pēdējiem. Kamēr ritēja būvniecība, mērojām ceļu no Rīgas dzīvokļa uz jaunbūvējamo māju, kādu laiku dzīvojām Jelgavā, jo savu dzīvokli izīrējām. Tas bija saspringts laiks,» atceras mājas saimniece. Plānojot jauno mājvietu, prioritāte bijusi, lai tajā ir daudz gaismas, lieli logi, vienkāršs dizains ar minimālisma iezīmēm. Dace uzskata, ka māja neesot gatava, visu laiku kaut kas tiekot labiekārtots. «Visu laiku dzīvojām atvērtā plānojumā, tikai pērn mājai tika uzlikta sēta. Tikām arī pie sava suņa Morica, kas klaiņoja apkārt un pats pie mums atnāca.» Dace prāto, ka, ceļot otro māju, dažas lietas tiktu darītas citādi. «Neizvēlētos tik lielus logus, no kuriem lielākā daļa vērsti uz dienvidu pusi, jo vasarā ir karsts, tāpēc nepieciešams uzstādīt kondicionētājus. Neizvēlētos divstāvu, bet vienstāva māju, atteiktos arī no diviem līmeņiem.» Sākumā izmantojuši pazīstamas dizaineres padomus flīžu izvēlē, virtuves iekārtojumā, bet pārējais ir pašu saimnieku izlolots. «Daudzas mēbeles atvedām līdzi no iepriekšējām dzīvesvietām. Tas nebija iespējams – ienākt mājā, kur viss ir jauns, dažas lietas mājvietā ienākušas tikai pēc kāda laika,» norāda Dace.