Profesionāls fotogrāfs Aleksandrs Kendenkovs ar fotomākslu nodarbojas kopš 2000. gada, ieguvis Latvijas amatniecības kameras meistara diplomu. Veido foto reklāmas jomā, viena no viņa darbības prioritātēm ir arhitektūras, interjeru un ainavu dizaina fotogrāfijas. «Man visvairāk patīk tieši šī specifiskā joma, lai gan fotografēju arī portretus,» stāsta Aleksandrs, kas apmēram pirms septiņiem gadiem ar kolēģi izveidojis fotostudiju Stylefoto.
Savu ikdienas darbu – fotografēšanu uzskata arī par hobiju, un sākums kā jau daudziem bija foto veidošana saviem albumiem, kad viņš vēl mācījies skolā. Fotografēšanas apguves procesā izgājis visam cauri, sākot ar melnbalto foto veidošanu un filmiņu attīstīšanu. Aleksandrs turpina ģimenes tradīcijas, jo ar fotografēšanu aizrāvies gan viņa tēvs, gan vectēvs.
«Iespējams, ka interese nāk no viņiem. Tēvs darbojās ar vecajiem padomju ražojuma fotoaparātiem Zeņit, Zorkij. Kad iepazinos ar profesionāliem fotogrāfiem, viņi pamudināja nopietnāk pievērsties fotogrāfijas mākslai,» atceras Aleksandrs. Smaidot viņš stāsta, ka pašam trūkstot pacietības fotografēt mazus bērnus un dzīvniekus, lai gan šādi foto esot viņa neskaitāmo fotogrāfiju klāstā.
Uz kuģa – kā armijā
Pēc skolas absolvēšanas puisis aizgājis mācīties uz Liepājas jūrniecības koledžu. «Kopā ar draugiem nolēmām mācīties tālāk no Rīgas, lai būtu interesantāk. Tas bija sarežģīts laiks – 90. gadu vidus. Piecus gadus mācījos un pēc tam sāku strādāt uz kuģa, ik pusgadu esot tālu projām no mājām.» Aleksandrs salīdzina, ka darbs uz kuģa – kā dienests armijā. Esot uz kuģa, vīrietis sapratis, ka tomēr vairāk interesē fotografēšana, kas varētu būt saistīta arī ar jūru. Uz kuģa par mehāniķi viņš nostrādājis trīs gadus, apbraukājis visu pasauli, sākot no Anglijas līdz Filipīnām, Malaizijai un Indonēzijai, kur, protams, tapuši arī eksotiski foto. Kad atgriezies mājās no jūras, nopircis labu fototehniku un aizgājis uz fotoklubu, kur iepazinies ar šīs jomas lietpratējiem, ar kuriem uzsācis sadarbību, un fotografēšanas entuziastiem.
Kad Aleksandrs mācījies par kuģa vecāko mehāniķi, aizsūtīts uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem Kiprā.
«Cītīgi aizrāvos arī ar fotografēšanu un devos fotografēt molu. Novietoju statīvu, sāku fotografēt. Dažas kadrus nobildēju un aizgāju projām,» atceras bijušais jūrnieks. «Pēc tam atgriezos kopmītnēs, uz kurieni atnāca divi cilvēki kostīmos kā specaģenti un jautāja, kurš fotografējis. Izrādījās, ka esmu bildējis jūras kara flotes bāzes teritoriju. Protams, man nebija ne mazākās nojausmas par to, taču uzfilmēto materiālu lika atdot. Pēc pāris dienām filmiņas atnesa atpakaļ un teica, ka viss ir kārtībā,» ar smaidu stāsta Aleksandrs. Jautāts, vai jūras nepietrūkst, atbild, nē, lai gan dažkārt patīkot atpūsties pie tās, pabraukāt ar jahtu.
Sadzīvo ar konkurenci
Aleksandrs uzskata, ka fotogrāfa darbs ir interesants, nekad nav vienveidīgs. Viņš piekrīt, ka nepārtraukti jāpilnveidojas, tāpēc apmeklējis dažādas meistarklases gan Rīgā, Maskavā un Sanktpēterburgā. Savā studijā arī organizē meistarklases. «Konkurence ir milzīga jau apmēram septiņus gadus, jo izveidojās daudz fotoskolu un palielinājās arī piedāvāto fotokursu skaits. No vienas puses, tā ir laba lieta. Pirms desmit gadiem uz roku pirkstiem varēja saskaitīt cilvēkus, kuri nopietni aizraujas ar fotografēšanu. Tagad daudzi sevi uzskata par fotogrāfiem, jo fotoaparātu cenas kļuva pieejamas un fotomāksla strauji attīstījās, tajā parādījās ciparu tehnoloģijas. Sāku strādāt, izmantojot fotofilmas, un fotogrāfam bija jājūt – fotogrāfija būs laba vai nebūs, bet tagad šis process tehniski kļuvis vienkāršāks. Parādījās fotošops, ar kura palīdzību datorā var apstrādāt foto, tāpēc daudzi programmētāji sāka paralēli nodarboties ar bilžu apstrādi,» atklāj fotogrāfs. Viņš cenšas strādāt tā, lai foto ir kvalitatīvs. «Taču nevēlos teikt, ka bilžu apstrāde – tas ir slikti. Ja fotogrāfs izveidojis par 90 procentiem kvalitatīvu foto un pēc tam to apstrādājis, tad rezultāts būs ideāls.»
Nedrīkst domāt par peļņu
Viena daļa fotogrāfu uzskata, ka nopirks labu fotoaparatūru un ar to varēs nopelnīt, – šāds ir Aleksandra viedoklis. Novērojis, ka šobrīd fotokursus apmeklē daudz daiļā dzimuma pārstāvju. Tas, pēc viņa domām, esot izskaidrojams ar to, ka sievietes ir uzņēmīgākas un labprāt mācās. «Ja, uzsākot jebkuru darbu, cilvēks domā tikai par pelņu, tad diez vai rezultāts būs labs,» viņš kritiski vērtē. «Ja strādāju pēc klientu pasūtījuma, tad man patīk, ja viņi zina, ko vēlas, lai gan interesantāk ir tad, ja varu likt lietā radošo izdomu. Ja cilvēks man saka, lai kaut ko nofotografēju, tad pēc tam nereti rodas neizpratne un daudz jautājumu. It īpaši tas attiecas uz foto interjeros un arhitektūras jomā. Foto veidošana var sākties tikai tad, kad attiecīgā vide ir sagatavota.» Aleksandrs apstiprina, ka viņa praksē esot daudz klientu, kuri saka, ka viņi neesot fotogēniski, izņēmums, protams, esot modeļi, vai to, ka nepatīk fotografēties. «Nav neglītu cilvēku, ir tikai neprofesionāli fotogrāfi! Patīkami, ja klients, kuram nepatīk fotografēties, saka, ka bildes ir izdevušās.»
Būt nepārtrauktā kustībā
Fotogrāfam jābūt apveltītam ar labām psihologa īpašībām, jāprot ar cilvēkiem komunicēt, jāpalīdz atvērties, citreiz jāpārliecina, saka Aleksandrs. «Tas prasa daudz enerģijas. Ja cilvēks psiholoģiski nav gatavs fotosesijai, tad ir grūtāk, nekā divas dienas pēc kārtas bildēt interjeru. Man ir svarīgi, lai kameras priekšā cilvēks ir dabisks.» Aleksandrs uzskata, ka esot atradis īsto profesiju. «Man ir klienti, ar kuriem sadarbojos vairākkārt, un tas ir pozitīvi, ja viņi atgriežas pie manis.» Fotogrāfs neslēpj, ka esot piedzīvojis arī tādu periodu, kad darba ir maz. Grūtākais šajā darbā esot pārnēsāt fotoaparatūru no vienas vietas uz citu – smaida Aleksandrs.
«Nav nekā tāda, ko fotogrāfs nevarētu izdarīt, jo tehniskās iespējas mūsdienās ir plašas. Protams, dažkārt ierobežojumus nosaka finanses.» Viņš neizdala, ka labāki fotogrāfi ir vīrieši vai otrādi – sievietes. «Pret sevi esmu prasīgs, jo darbam jābūt perfekti paveiktam,» uzskata fotogrāfs. Par interesantiem projektiem Aleksandrs uzskata veidotās fotogrāfijas, kuras jānoformē kā mākslas darbi. «Foto tirgū nodarboties tikai ar vienu novirzienu būtu grūti. Dažādība neļauj fotogrāfam apstāties savā attīstībā un darbam kļūt apnicīgam.» Viņš uzskata, ka izveidot skaistu fotogrāfiju – ar to vien nepietiek, jo svarīgi, lai tai būtu stāsts tāpat kā kino. «Ja fotogrāfam ir pasūtījumi un viņu iesaka citiem, tad viņš ir profesionālis savā jomā.» Aleksandram patīk ceļot, viņš nodarbojas ar alpīnismu. Būt nepārtrauktā kustībā – tas raksturo radošās profesijas pārstāvi, jo dzīvot mierīgi viņš neprot.