VESELĪBA: Kā saglabāt veselību ziemā?

Zie­ma vēl pa īs­tam ne­maz nav sā­ku­sies – uz­ska­ta zie­mas prie­ku cie­nī­tā­ji, ce­rot, ka šis ga­da­laiks būs ilgs un ba­gāts ar snie­gu. Kad tā zie­ma reiz beig­sies – jau­tā tie, ku­riem auk­stā un tum­šā se­zo­na nav pa prā­tam, jo liek jus­ties sa­gu­ru­šiem un sa­drū­mu­šiem, un ku­ri jau tū­līt pēc jaun­ā ga­da sa­gai­dī­ša­nas sāk il­go­ties pēc pa­va­sa­ra.

Iz­vēr­tē paš­sa­jū­tu, kon­sul­tē­jies ar ār­stu

Ne­var iz­slēgt var­bū­tī­bu, ka sa­gu­ru­mu iz­rai­sa ne­vis drū­mais laiks, bet pa­ša cil­vē­ka dzī­ves­veids: maz­kus­tī­ba, pār­strā­dā­ša­nās un stress, ne­pa­reizs uz­turs un ne­pie­tie­ka­ma šķid­ru­ma uz­ņem­ša­na, smē­ķē­ša­na, al­ko­ho­lisms utt. Vai­no­ja­ma var būt arī kā­da sli­mī­ba, tā­pēc ga­dī­ju­mos, kad iz­teikts no­gu­rums tur­pi­nās il­gāk par di­vām ne­dē­ļām, ir jā­do­das pie ār­sta.

Svaigs gaiss un gais­ma

Lai la­bāk sa­dzī­vo­tu ar mai­nī­ga­jiem lai­ka ap­stāk­ļiem, kat­ru die­nu der vis­maz uz pār­is stun­dām iz­iet svai­gā gai­sā. Ie­lai­diet svai­gu gai­su arī tel­pās, tās re­gu­lā­ri vē­di­not. Kad die­nas kļūst ga­rā­kas un gais­mas ir vai­rāk, arī paš­sa­jū­ta dau­dziem uz­la­bo­jas it kā pa­ti no se­vis. Sau­les gais­mas at­ve­se­ļo­jo­šo ie­tek­mi pa­zi­na jau se­nie grie­ķi un ro­mie­ši. Gais­ma nav me­di­ka­ments, ta­ču tā sti­mu­lē un re­gu­lē bi­olo­ģis­kos pro­ce­sus, pa­līdz or­ga­nis­mam at­gūt līdz­sva­ru.

Vai pie­tiek D vi­ta­mī­na

D vi­ta­mī­na sin­tē­zes in­ten­si­tā­te cil­vē­ka or­ga­nis­mā strau­ji sa­ma­zi­nās ģeo­grā­fis­ka­jos ap­ga­ba­los, kas at­ro­das virs 42. zie­me­ļu pla­tu­ma grā­da (Lat­vi­ja at­ro­das starp 58. un 56. zie­me­ļu pla­tu­ma grā­du). Lēš, ka lai­ka pos­mā no ru­dens līdz pa­va­sa­rim tā pie mums nav pie­tie­ka­ma. Ze­mu D vi­ta­mī­na lī­me­ni asi­nīs me­di­cī­nas zi­nāt­ne sais­ta ar ļo­ti da­žā­dām ve­se­lī­bas pro­blē­mām.

 «Mēs esam do­ku­men­tā­ri pie­rā­dī­ju­ši, ka zems D vi­ta­mī­na lī­me­nis ir bīs­tams, jo tas pa­lie­li­na mir­stī­bu par 30%, un tas ir ļo­ti no­zī­mīgs rā­dī­tājs,» in­ter­vi­jā vie­nam no va­do­ša­jiem Dā­ni­jas laik­rak­stiem Po­li­ti­ken sa­ka Bēr­ge No­rdes­tgors, Ko­pen­hā­ge­nas uni­ver­si­tā­tes klī­nis­kais pro­fe­sors un Her­le­vas slim­nī­cas gal­ve­nais ārsts. Šie da­ti ie­gū­ti 19 ga­dus il­gu­šā pē­tī­ju­mā, ku­rā pie­da­lī­jās gan­drīz 96 000 cil­vē­ku. Pēt­nie­ki ņē­ma vē­rā tā­dus mir­stī­bu ie­tek­mē­jo­šos fak­to­rus kā smē­ķē­ša­na, al­ko­ho­la lie­to­ša­na, ķer­me­ņa ma­sa, pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens un fi­zis­kā ak­ti­vi­tā­te. No pē­tī­ju­mu re­zul­tā­tiem iz­riet, ka ir vi­tā­li sva­rī­gi uz­tu­rēt nor­mā­lu D vi­ta­mī­na kon­cen­trā­ci­ju or­ga­nis­mā. Tā de­fi­cīts var ne­ra­dīt ma­nā­mas ve­se­lī­bas pro­blē­mas īs­ter­mi­ņā, bet var pa­aug­sti­nāt sli­mī­bu un priekš­lai­cī­gas nā­ves ris­ku il­gā­kā lai­ka pos­mā. Sa­vu D vi­ta­mī­na lī­me­ni var no­skaid­rot, vei­cot at­tie­cī­gas asin­sa­na­lī­zes.

Zi­nā­mu D vi­ta­mī­na dau­dzu­mu var sa­ņemt ar uz­tu­ru. Gal­ve­nie tā avo­ti ir trek­nas zi­vis (pie­mē­ram, siļ­ķe, skum­bri­ja, la­sis), ik­ri, sviests, olas dzel­te­nums, siers, pē­ter­sī­ļi. Pie­eja­mi arī uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ji, kas sa­tur D vi­ta­mī­nu un pa­līdz no­dro­ši­nāt or­ga­nis­mu ar šo uz­tur­vie­lu.

Pa­rei­zi el­pot

Ja ie­el­pa ir pā­rāk sek­la vai cil­vēks el­po caur mu­ti, plau­šu ven­ti­lā­ci­ja ir ne­pie­tie­ka­ma, un arī tas ne­nāk par la­bu paš­sa­jū­tai. Vē­lams el­pot brī­vi, mie­rī­gi un dzi­ļi. Rei­zēm ie­tei­cams ie­el­pas lai­kā iz­tais­not ķer­me­ni un pa­celt ro­kas virs gal­vas, bet iz­el­pas lai­kā no­laist ro­kas un no­liek­ties uz priekš­u. In­te­re­sen­ti var ap­gūt spe­ci­ālas el­po­ša­nas teh­ni­kas.

Prie­cī­ga un mo­ža mū­zi­ka

Mū­zi­kas klau­sī­ša­nās ir vien­kāršs veids, kā pro­fi­lak­tis­ki rū­pē­ties par sa­vu ve­se­lī­bu, ma­zi­nāt sprie­dzi un no­gu­ru­mu. Zi­nāt­nie­ki cen­šas iz­pē­tīt, kā­da ir da­žā­du mū­zi­kas vei­du ie­dar­bī­ba uz or­ga­nis­mu, bet vis­maz pa­gai­dām gal­ve­nā at­zi­ņa ir vie­na: klau­sies tā­du mū­zi­ku, kas tev pa­tīk. Nav sva­rī­gi, vai tas ir Mo­carts, bīt­li vai kāds li­pīgs paš­mā­ju šlā­ge­ris, par ku­ru ci­ti rauc de­gu­nu. Eks­pe­ri­men­tā, kur brīv­prā­tī­gie da­līb­nie­ki klau­sī­jās tā­du mū­zi­ku, kas vi­ņiem pa­tīk, un tā­du, kas kai­ti­na, at­klā­jās, ka tī­ka­mā mū­zi­ka in­ten­si­fi­cē asins­ri­ti par 26%, glu­ži kā ae­ro­bi­kas no­dar­bī­ba.

Sirds dās­nums – ve­se­līgs

Daž­kārt zie­mī­gais no­gu­rums vai­rāk ir emo­ci­onāls, ne­vis fi­zisks. Ar fi­zis­ku no­gu­ru­mu var tikt ga­lā, vien­kār­ši at­pū­šo­ties, bet, ja cil­vē­ku pār­ņem apā­ti­ja, vien­al­dzī­ba, no­lai­žas ro­kas un zūd hu­mo­ra iz­jū­ta, lie­ta ir daudz no­piet­nā­ka – tik tā­lu ne­va­ja­dzē­tu no­nākt. Psiho­lo­gi ie­sa­ka pa­do­māt: kas mums at­ņem ener­ģi­ju? Vi­ņi no­skaid­ro­ju­ši, ka vis­bie­žāk vai­no­ja­ma lep­nī­ba, aiz­kai­ti­nā­jums un ne­iz­pil­dī­ta pie­nā­ku­ma sa­jū­ta. Iz­do­mā­ta in­te­re­san­ta me­to­de: ja tu jū­ties pa­gu­ris un iz­tuk­šots, cen­ties būt lab­vē­lī­gāks un sir­snī­gāks pret ap­kār­tē­jiem. Pie­mē­ram, pa­snie­dzot ģi­me­nei bro­kas­tis, iz­tē­lo­jies, kā tu ik­vie­nā put­ras ka­ro­tī­tē ie­liec sa­vu sirds sil­tu­mu, pa­tie­si vē­li vi­siem la­bu ve­se­lī­bu un veik­smi. Arī vis­pa­ras­tā­ka­jā svei­cie­nā, sa­sto­pot ko­lē­ģus vai kai­mi­ņus, cen­ties ie­likt la­bo ener­ģi­ju – sa­vas sirds dās­nu­mu. Cil­vē­ki, ku­riem tas iz­do­das, stās­ta, ka no­gu­rums pa­tie­šām at­kāp­jas, ir vai­rāk mo­žu­ma, op­ti­mis­ma un spē­ka.

Viegli vingrojumi pagurušajiem:

• Sa­rau­ciet pie­ri grum­bās, pēc tam iz­lī­dzi­niet, cen­šo­ties mak­si­mā­li at­slā­bi­nā­ties un sa­gla­bāt šo at­slā­bu­ma sa­jū­tu. Glās­to­ši pār­brau­ciet ar ro­ku pār pie­ri, lai pār­bau­dī­tu, kā grum­bi­ņas ir iz­lī­dzi­nā­ju­šās. At­kār­to­jiet vin­gri­nā­ju­mu 10 – 15 rei­zes, līdz ju­tī­siet vieg­lu un pa­tī­ka­mu pie­res mus­ku­ļu no­gu­ru­mu.
• Dzi­ļi ie­el­po­jiet, aiz­tu­riet el­pu uz 10 se­kun­dēm, tad strau­ji iz­el­po­jiet. At­slā­bi­niet ķer­me­ņa mus­ku­ļus, vei­ciet pu­ri­nā­ša­nas kus­tī­bas. At­kār­to­jiet vai­rā­kas rei­zes.
• Aiz­tu­rot el­pu, pie­pū­tiet vai­gus un iz­da­riet rī­ša­nas kus­tī­bu. Iz­el­po­jiet, no­glās­tiet se­ju ar ro­ku un iz­tē­lo­jie­ties, ka jūs aiz­slau­kāt pro­jām no se­jas trauk­smes, rūp­ju un aiz­kai­ti­nā­ju­ma iz­teik­smi.
• Pa­ce­liet lū­pu kak­ti­ņus uz augš­u – sa­vel­ciet smai­dā un mē­ģi­niet taus­tā­mi iz­just, kā pa­tī­ka­ma sa­jū­ta vir­zās no lū­pu kak­ti­ņiem līdz ausīm.
• Pār­lai­diet plauk­stu kak­lam. Ja mus­ku­ļi ir sa­sprin­gti, no­lie­ciet gal­vu uz priekš­u, at­lie­ciet at­pa­kaļ, tad iz­pil­diet da­žas ap­ļo­jo­šas kus­tī­bas. Vieg­li pa­ma­sē­jiet kak­lu vir­zie­nā no ple­ciem līdz ausīm. Ar pirkst­ga­lu spil­ven­ti­ņiem maz­liet pa­ber­zē­jiet aizauss pau­gu­ru – tas uz­la­bo asi­ņu pie­plū­di gal­vai un ma­zi­na ner­vu sprie­dzi.
• Ap­sē­die­ties krēs­lā tais­ni, at­lie­ciet gal­vu mak­si­mā­li at­pa­kaļ, pēc 10 se­kun­dēm ļau­jiet tai brī­vi no­slīgt uz priekš­u. At­kār­to­jiet 2 – 3 rei­zes.
• Ja dar­bdie­nas vi­dū uz­nāk miegs, ap­sē­die­ties tais­ni, ple­cus at­pa­kaļ, zo­du ne­daudz pa­ce­liet uz augš­u, bet ro­kas no­lai­diet gar krēs­la ma­lām. Sa­sprin­dzi­niet mu­gu­ras, ro­ku un kak­la mus­ku­ļus, tā­dā stā­vok­lī pa­lie­ciet 10 se­kun­des. At­brī­vo­jiet mus­ku­ļus, at­kār­to­jiet vin­gro­ju­mu.
• Iz­tais­no­jiet zem gal­da kā­jas, no­stie­piet pirkst­ga­lus. Piec­elie­ties kā­jās, des­mit­reiz pa­ce­lie­ties pirkst­ga­los, pēc tam ap­sē­die­ties un at­brī­vo­jiet kā­ju mus­ku­ļus.