VESELĪBA: Dzir­des apa­rāts ļauj at­gūt saik­ni ar cil­vē­kiem

Līdz­jū­tī­gus ska­tie­nus dzim­tas pul­cē­ša­nās rei­zē iz­pel­nās cil­vēks, ku­ram ir dzir­des pro­blē­mas: viņš it kā at­ro­das šeit, starp sa­vē­jiem, bet ta­jā pa­šā lai­kā jū­tas izo­lēts. Šis ģi­me­nes lo­cek­lis, vis­bie­žāk – cil­vēks cie­nī­ja­mā ve­cu­mā, bet rei­zēm arī jauns, glu­ži vien­kār­ši ne­spēj sa­dzir­dēt, ko ci­ti sa­ka. Trok­šņai­nā vi­de vēl vai­rāk ap­grū­ti­na dzir­da­mī­bu, ne­ko ne­līdz arī pār­jau­tā­ša­na, un ga­lu ga­lā viņš vairs ne­mē­ģi­na ie­sais­tī­ties sa­ru­nās un kļūst ar­vien skum­jāks...

Var­būt tie­ši šāds brī­dis kal­pos par pa­vēr­sie­na pun­ktu pa­ša cil­vē­ka at­tiek­smē pret sa­vu vāj­dzir­dī­bu un ro­si­nās do­mu par dzir­des pa­līg­lī­dzek­ļu ie­gā­di. Vis­bie­žāk pro­blē­mai jau ir sa­va priekš­vēs­tu­re: da­žā­di pār­pra­tu­mi ko­mu­ni­kā­ci­jā, grū­tī­bas sa­zi­ņā pa tāl­ru­ni, līdz­cil­vē­ku ne­spē­ja pa­ciest ap­dul­li­no­ši ska­ļos tele­vī­zi­jas rai­dī­ju­mus, kai­mi­ņu sū­dzī­bas.

Jā­no­nāk līdz iz­prat­nei

«Vis­la­bāk, ja pir­mais, kurš cil­vē­kam iz­skaid­ro, ka dzir­des apa­rāts ag­rāk vai vē­lāk vi­ņam būs va­ja­dzīgs, ir ārsts,» sa­ka ārst­nie­cī­bas ie­stā­des Dzir­des sis­tē­mas kon­sul­tan­te dzir­des spe­ci­ālis­te Di­na Tan­ber­ga. «Ja cil­vēks vis­pirms at­nāk pie mums, tad pār­bau­dām dzir­di. Ja pēc dzir­des līk­nes un ie­vāk­tās anam­nē­zes re­dzam, ka va­ja­dzī­ga ār­sta pa­lī­dzī­ba, tad, pro­tams, no­sū­tām pie at­tie­cī­ga spe­ci­ālis­ta. Ja dzir­des pa­līg­lī­dzek­ļi ir ne­pie­cie­ša­mi, tad, jo ātr­āk cil­vēks sāks tos lie­tot, jo la­bāk viņš ie­mā­cī­sies ar tiem dar­bo­ties. Jo cil­vēks ve­cāks, jo tas ir grū­tāk, tā­pēc tu­vi­nie­kiem va­ja­dzē­tu ro­si­nāt, lai cil­vēks, ku­ram ra­du­šās dzir­des pro­blē­mas, vē­lē­tos uz­la­bot sa­vu dzī­ves kva­li­tā­ti. Tas ir ie­spē­jams, kaut arī pra­sa zi­nā­mu pa­cie­tī­bu. Līdz iz­prat­nei un lē­mu­mam par to, ka dzir­des apa­rāts ir va­ja­dzīgs, kat­ram cil­vē­kam jā­no­nāk pa­šam, ta­ču tu­vi­nie­ki var vei­ci­nāt lē­mu­ma pie­ņem­ša­nu, jo tie­ši vi­ņi vis­la­bāk jūt, kā­da pie­eja būs pa­rei­zā­ka. Da­žam ar pā­rāk ne­at­lai­dī­gu, pat ag­re­sī­vu uz­stā­ša­nu drī­zāk tiks pa­nākts pre­tējs efekts, ci­tam var­būt tie­šām jā­pa­sa­ka stin­grāks vārds.»

Iz­vē­le ir in­di­vi­du­āla

Pie dzir­des spe­ci­ālis­tiem pē­dē­jā lai­kā ne­re­ti vēr­šas cil­vē­ki, ku­ri ir ie­gā­dā­ju­šies tele­vī­zi­jā rek­la­mē­tos ska­ņas pa­stip­ri­nā­tā­jus, do­mā­jot, ka tos va­rēs iz­man­tot dzir­des apa­rā­tu vie­tā. Kad gai­das ne­at­tais­no­jas, vi­ņi jau­tā, ko lai da­ra. At­liek vien ie­teikt sū­tīt pir­ku­mu at­pa­kaļ. «Cil­vē­kiem ar dzir­des trau­cē­ju­miem šā­das ie­rī­ces ne­der, jo tās nav pie­lā­go­ja­mas, bet pa­stip­ri­na jeb­ku­ru ap­kār­tē­jo ska­ņu,» skaid­ro dzir­des spe­ci­ālis­te.

Ir cil­vē­ki, ku­ri vē­las uz svēt­kiem sa­gā­dāt pār­stei­gu­mu vec­mā­mi­ņai vai vec­tē­ti­ņam un tū­līt no­pirkt dzir­des apa­rā­tu bez vi­ņu pa­šu klāt­būt­nes un jū­tas iz­brī­nī­ti, kad uz­zi­na, ka vis­pirms jā­pār­bau­da dzir­de un ti­kai tad var do­māt par pie­mē­ro­tā­kā dzir­des apa­rā­ta iz­vē­li, ņe­mot vē­rā kon­krē­tā cil­vē­ka va­ja­dzī­bas. Apa­rā­ta iz­vē­li un pie­lā­go­ša­nu ne­va­ja­dzē­tu lie­ki sa­steigt. Lē­mu­ma pie­ņem­ša­nā var pa­lī­dzēt īpa­ši dzir­des apa­rā­ti, kas do­mā­ti ne­dē­ļu il­gai iz­mē­ģi­nā­ša­nai, lai lie­to­tājs va­rē­tu bez stei­gas iz­vēr­tēt efek­tu. Ja dzir­des uz­la­bo­ša­na ie­ce­rē­ta kā Zie­mas­svēt­ku dā­va­na, tad op­ti­māls ri­si­nā­jums ir dā­va­nu kar­te, ko pie­dā­vā Dzir­des sis­tē­mas.»

Vairs nav kā ag­rāk

«Cil­vē­kiem vēl prā­tā pa­li­cis laiks, kad lie­to­ja ana­lo­gos dzir­des apa­rā­tus. Da­ļa, tos iz­mē­ģi­nā­ju­ši, drīz vien nā­ca at­pa­kaļ un tei­ca: man ne­pa­tīk, es ne­kā ne­sa­pro­tu – kāds trok­snis, vis­as ska­ņas sa­plūst ko­pā! Ci­ti vien­kār­ši no­li­ka apa­rā­tu ma­lā un vairs ne­mē­ģi­nā­ja lie­tot,» at­ce­ras D. Tan­ber­ga. «Ta­gad si­tu­āci­ja ir mai­nī­ju­sies. At­se­viš­ķiem lie­to­tā­jiem iz­do­das pie­lā­got dzir­des apa­rā­tu prak­tis­ki uz­reiz, tā ka nā­kas pat pa­brī­nī­ties – kur vi­ņi pa­li­ku­ši, lie­to apa­rā­tu vai var­būt ne­lie­to? Pēc kā­da lai­ka vi­ņi at­nāk un iz­rā­dās, ka apa­rā­ti to­mēr tiek lie­to­ti un īpaš­nie­ki ar tiem jū­tas ap­mie­ri­nā­ti. Ta­ču ir pil­nī­gi nor­mā­li, ka cil­vē­ki nāk pēc pa­lī­dzī­bas pie­re­gu­lēt ie­gā­dā­tos dzir­des apa­rā­tus, uz ko mēs vi­ņus arī ro­si­nām. Ne vien­mēr uz­reiz ie­spē­jams pa­nākt op­ti­mā­lo efek­tu, jo mēs ne­va­ram zi­nāt, kā­da ir si­tu­āci­ja vi­dē, kur cil­vēks dien­die­nā uz­tu­ras, un kā­das ir vi­ņa vēl­mes, vēl jo vai­rāk ta­jos ga­dī­ju­mos, kad pa­šam par tām īs­ti vēl nav skaid­rī­bas. Arī ka­bi­ne­ta ap­stāk­ļos mē­ģi­nām si­tu­āci­ju pie­lā­got tai, kas ir re­ali­tā­tē: ar da­žā­du ie­rak­stu pa­lī­dzī­bu ra­dām trok­šņai­nu vi­di, aici­nām pa­klau­sī­ties ra­di­o, kas dau­dziem cil­vē­kiem ar dzir­des trau­cē­ju­miem ir bi­jis pro­ble­mā­tis­ki, arī ie­las trok­šņus, da­žā­das asas ska­ņas utt. Tā­dos brī­žos ir la­bi, ja līdz­i at­nā­cis arī kāds tu­vi­nieks, kurš ir dien­die­nā ko­pā ar mū­su klien­tu un var no­vēr­tēt dzir­des ko­rek­ci­jas efek­tu. Sā­kot lie­tot dzir­des apa­rā­tu, cil­vēks uz­reiz ne­var iz­vēr­tēt un for­mu­lēt vis­as ni­an­ses, bet ar lai­ku vi­ņam ro­das savs vie­dok­lis par to, kas bū­tu jā­mai­na, un mēs dzir­des apa­rā­tu at­bil­sto­ši re­gu­lē­jam.»

Dzir­des apa­rā­tu iz­vē­le

Tie, ku­ri līdz šim nav lie­to­ju­ši dzir­des apa­rā­tus, jo se­viš­ķi sa­lī­dzi­no­ši jaun­i cil­vē­ki, sā­ku­mā ma­zāk uz­ma­nī­bas vel­ta apa­rā­ta vei­dam, bet vai­rāk do­mā par to, lai dzir­des pa­līg­lī­dzek­lis iz­ska­tī­tos pēc ie­spē­jas ne­uz­krī­to­šāk, dažs tā­dēļ stin­gras pra­sī­bas iz­vir­za krā­sas to­nim. Ne­no­lie­dzot, ka bū­tisks ir arī kos­mē­tis­kais as­pekts, dzir­des spe­ci­ālis­ti uz­sver, ka pri­mā­rais kri­tē­rijs, iz­vē­lo­ties apa­rā­ta vei­du, to­mēr ir dzir­des ko­rek­ci­jas kva­li­tā­te. Starp ci­tu, dzir­des apa­rā­tus lie­to arī dau­dzi po­pu­lā­ri, par se­vi pār­lie­ci­nā­ti cil­vē­ki un sa­bied­rī­ba tam ne­maz ne­pie­vērš uz­ma­nī­bu.

No vieg­las vāj­dzir­dī­bas pa­kā­pes līdz sma­gai var lie­tot gan iek­šauss, gan aizauss dzir­des apa­rā­tus. Iz­teik­ti sma­gai vāj­dzir­dī­bas pa­kā­pei iek­šauss apa­rā­tu pa­ras­ti ne­iz­vē­las, lai gan pē­dē­jā lai­kā pie­eja­mas na­no­teh­no­lo­ģi­jas, kas ļauj iz­ga­ta­vot ļo­ti pre­cī­zas for­mas iek­šauss dzir­des apa­rā­tu, to­mēr la­bāks ri­si­nā­jums ir aizauss apa­rāts.

Iek­šauss apa­rā­ti pie­mē­ro­ti cil­vē­kiem, ku­riem nav pro­blē­mu ar ro­ku veik­lī­bu, jo ma­zī­ti­ņā ka­nā­la da­ļa, kas iz­ga­ta­vo­ta in­di­vi­du­āli pēc kon­krē­tā cil­vē­ka pa­ra­met­riem, no­ņe­mot auss no­spie­du­mu, pre­cī­zi jā­ie­vie­to ausī, jā­ie­mā­cās no­mai­nīt arī ba­te­ri­jas. Vis­iz­pla­tī­tā­kie ir aizauss apa­rā­ti ar in­di­vi­du­ālo auss ie­lik­tni, kas pre­cī­zi ie­guļ ausī, un ska­ņa ne­iet ne­kur ga­rām, nav ne­kā­das at­grie­ze­nis­kās sai­tes, iz­pa­liek mu­cas efekts, ja apa­rā­tu pre­cī­zi no­re­gu­lē. Pie­eja­mi arī stan­dar­ta ie­lik­tņi, ta­ču tie vai­rāk no­der ne­pa­re­dzē­tiem ga­dī­ju­miem, kad, pie­mē­ram, in­di­vi­du­āli iz­ga­ta­vo­tais ie­lik­tnis jā­no­dod re­mont­ā. Ar­vien po­pu­lā­rāks kļūst at­vēr­tā ti­pa dzir­des apa­rā­ta va­ri­ants ar mikro­cau­ru­lī­tēm, kam ga­lā ku­po­li­ņi. Tiem ir ļo­ti lie­la ie­lik­tnī­šu daudz­vei­dī­ba, ku­rus var kat­ram pie­lā­got, lai pa­nāk­tu ie­spē­ja­mi da­bis­ku ska­ņu. Šā­di apa­rā­ti se­viš­ķi ie­tei­ca­mi augst­o frek­ven­ču vāj­dzir­dī­bas ga­dī­ju­mā. Vēl viens dzir­des apa­rā­tu veids ir at­vēr­tā ti­pa dzir­des apa­rāts ar skaļ­ru­ni ausī, arī tas pa­līdz no­dro­ši­nāt da­bis­kā­ku ska­ņu. Ja ir vien­pu­sē­jā vāj­dzir­dī­ba, kad cil­vē­kam vie­nā ausī dzir­de ir nor­mā­la vai maz­liet trau­cē­ta, bet ot­ra auss ir ne­dzir­dī­ga vai vāj­dzir­dī­ga, lie­to spe­ci­ālos Cross vai Bic­ross dzir­des apa­rā­tus, kur vie­na auss pa­līdz ot­rai, dar­bo­jas bez­va­du sis­tē­mā un sū­ta sig­nā­lus.

Ja vāj­dzir­dī­ba ir ab­pu­sē­ja

Lat­vi­jā jo­pro­jām iz­pla­tī­ta pa­rā­dī­ba ir dzir­des apa­rā­ta lie­to­ša­na ti­kai vie­nā ausī, pat ja dzir­des ko­rek­ci­ja va­ja­dzī­ga abām. Zi­nā­mā mē­rā to no­sa­ka ie­ro­be­žo­tie fi­nan­šu lī­dzek­ļi, zi­nā­mā mē­rā – ne­iz­prat­ne. Lie­kot vie­nai ausij da­rīt di­vu ausu dar­bu, var ga­dī­ties, ka pār­slo­dzes dēļ dzir­de ta­jā sāk pa­slik­ti­nā­ties vēl tā­lāk. Ja reiz da­ba mums de­vu­si di­vas ausis, tad jā­rū­pē­jas par abām. Lai ro­si­nā­tu cil­vē­kus šā­dos ga­dī­ju­mos lie­tot di­vus dzir­des apa­rā­tus, Dzir­des sis­tē­mas, sa­gai­dot Zie­mas­svēt­kus, plā­no pie­šķirt ce­nas at­lai­di, ie­gā­dā­jo­ties ot­ru dzir­des apa­rā­tu. Lie­to­jot di­vus dzir­des apa­rā­tus, re­zul­tāts būs daudz la­bāks, īpa­ši, ja dzir­des pa­slik­ti­nā­jums ir abās ausīs lī­dzīgs. Tā var pa­nākt la­bā­ku kon­cen­trē­ša­nos un ori­en­tā­ci­ju tel­pā, mai­nās uz­tve­re, un cil­vēks jū­tas daudz la­bāk.

Vē­lē­ju­mi

Di­na Tan­ber­ga,

dzir­des spe­ci­ālis­te kon­sul­tan­te:

– Lai cil­vē­ki Zie­mas­svēt­ku va­ka­rā pa­tie­šām jū­tas ko­pā ar sa­vē­jiem un lai ne­kas ne­trau­cē arī se­ni­oriem sir­snī­gi pa­tēr­zēt, klau­sī­ties mī­ļus no­vē­lē­ju­mus, dzies­mas un maz­bēr­nu dze­jo­lī­šus pie eg­lī­tes!

An­na Si­lan­tje­va,

dzir­des spe­ci­ālis­te kon­sul­tan­te:

– Jaun­ie­ši, ma­zāk iz­man­to­jiet mū­zi­kas aus­ti­ņas, bet klau­sie­ties mū­zi­ku kon­cer­tos vai ie­slē­dzot nor­mā­lā ska­ļu­mā da­žā­das audio­ie­kār­tas. Ik­vie­nam no­vē­lu do­māt par sa­vu dzir­di ik­die­nā!