Līdzjūtīgus skatienus dzimtas pulcēšanās reizē izpelnās cilvēks, kuram ir dzirdes problēmas: viņš it kā atrodas šeit, starp savējiem, bet tajā pašā laikā jūtas izolēts. Šis ģimenes loceklis, visbiežāk – cilvēks cienījamā vecumā, bet reizēm arī jauns, gluži vienkārši nespēj sadzirdēt, ko citi saka. Trokšņainā vide vēl vairāk apgrūtina dzirdamību, neko nelīdz arī pārjautāšana, un galu galā viņš vairs nemēģina iesaistīties sarunās un kļūst arvien skumjāks...
Varbūt tieši šāds brīdis kalpos par pavērsiena punktu paša cilvēka attieksmē pret savu vājdzirdību un rosinās domu par dzirdes palīglīdzekļu iegādi. Visbiežāk problēmai jau ir sava priekšvēsture: dažādi pārpratumi komunikācijā, grūtības saziņā pa tālruni, līdzcilvēku nespēja paciest apdullinoši skaļos televīzijas raidījumus, kaimiņu sūdzības.
Jānonāk līdz izpratnei
«Vislabāk, ja pirmais, kurš cilvēkam izskaidro, ka dzirdes aparāts agrāk vai vēlāk viņam būs vajadzīgs, ir ārsts,» saka ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas konsultante dzirdes speciāliste Dina Tanberga. «Ja cilvēks vispirms atnāk pie mums, tad pārbaudām dzirdi. Ja pēc dzirdes līknes un ievāktās anamnēzes redzam, ka vajadzīga ārsta palīdzība, tad, protams, nosūtām pie attiecīga speciālista. Ja dzirdes palīglīdzekļi ir nepieciešami, tad, jo ātrāk cilvēks sāks tos lietot, jo labāk viņš iemācīsies ar tiem darboties. Jo cilvēks vecāks, jo tas ir grūtāk, tāpēc tuviniekiem vajadzētu rosināt, lai cilvēks, kuram radušās dzirdes problēmas, vēlētos uzlabot savu dzīves kvalitāti. Tas ir iespējams, kaut arī prasa zināmu pacietību. Līdz izpratnei un lēmumam par to, ka dzirdes aparāts ir vajadzīgs, katram cilvēkam jānonāk pašam, taču tuvinieki var veicināt lēmuma pieņemšanu, jo tieši viņi vislabāk jūt, kāda pieeja būs pareizāka. Dažam ar pārāk neatlaidīgu, pat agresīvu uzstāšanu drīzāk tiks panākts pretējs efekts, citam varbūt tiešām jāpasaka stingrāks vārds.»
Izvēle ir individuāla
Pie dzirdes speciālistiem pēdējā laikā nereti vēršas cilvēki, kuri ir iegādājušies televīzijā reklamētos skaņas pastiprinātājus, domājot, ka tos varēs izmantot dzirdes aparātu vietā. Kad gaidas neattaisnojas, viņi jautā, ko lai dara. Atliek vien ieteikt sūtīt pirkumu atpakaļ. «Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem šādas ierīces neder, jo tās nav pielāgojamas, bet pastiprina jebkuru apkārtējo skaņu,» skaidro dzirdes speciāliste.
Ir cilvēki, kuri vēlas uz svētkiem sagādāt pārsteigumu vecmāmiņai vai vectētiņam un tūlīt nopirkt dzirdes aparātu bez viņu pašu klātbūtnes un jūtas izbrīnīti, kad uzzina, ka vispirms jāpārbauda dzirde un tikai tad var domāt par piemērotākā dzirdes aparāta izvēli, ņemot vērā konkrētā cilvēka vajadzības. Aparāta izvēli un pielāgošanu nevajadzētu lieki sasteigt. Lēmuma pieņemšanā var palīdzēt īpaši dzirdes aparāti, kas domāti nedēļu ilgai izmēģināšanai, lai lietotājs varētu bez steigas izvērtēt efektu. Ja dzirdes uzlabošana iecerēta kā Ziemassvētku dāvana, tad optimāls risinājums ir dāvanu karte, ko piedāvā Dzirdes sistēmas.»
Vairs nav kā agrāk
«Cilvēkiem vēl prātā palicis laiks, kad lietoja analogos dzirdes aparātus. Daļa, tos izmēģinājuši, drīz vien nāca atpakaļ un teica: man nepatīk, es nekā nesaprotu – kāds troksnis, visas skaņas saplūst kopā! Citi vienkārši nolika aparātu malā un vairs nemēģināja lietot,» atceras D. Tanberga. «Tagad situācija ir mainījusies. Atsevišķiem lietotājiem izdodas pielāgot dzirdes aparātu praktiski uzreiz, tā ka nākas pat pabrīnīties – kur viņi palikuši, lieto aparātu vai varbūt nelieto? Pēc kāda laika viņi atnāk un izrādās, ka aparāti tomēr tiek lietoti un īpašnieki ar tiem jūtas apmierināti. Taču ir pilnīgi normāli, ka cilvēki nāk pēc palīdzības pieregulēt iegādātos dzirdes aparātus, uz ko mēs viņus arī rosinām. Ne vienmēr uzreiz iespējams panākt optimālo efektu, jo mēs nevaram zināt, kāda ir situācija vidē, kur cilvēks diendienā uzturas, un kādas ir viņa vēlmes, vēl jo vairāk tajos gadījumos, kad pašam par tām īsti vēl nav skaidrības. Arī kabineta apstākļos mēģinām situāciju pielāgot tai, kas ir realitātē: ar dažādu ierakstu palīdzību radām trokšņainu vidi, aicinām paklausīties radio, kas daudziem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir bijis problemātiski, arī ielas trokšņus, dažādas asas skaņas utt. Tādos brīžos ir labi, ja līdzi atnācis arī kāds tuvinieks, kurš ir diendienā kopā ar mūsu klientu un var novērtēt dzirdes korekcijas efektu. Sākot lietot dzirdes aparātu, cilvēks uzreiz nevar izvērtēt un formulēt visas nianses, bet ar laiku viņam rodas savs viedoklis par to, kas būtu jāmaina, un mēs dzirdes aparātu atbilstoši regulējam.»
Dzirdes aparātu izvēle
Tie, kuri līdz šim nav lietojuši dzirdes aparātus, jo sevišķi salīdzinoši jauni cilvēki, sākumā mazāk uzmanības velta aparāta veidam, bet vairāk domā par to, lai dzirdes palīglīdzeklis izskatītos pēc iespējas neuzkrītošāk, dažs tādēļ stingras prasības izvirza krāsas tonim. Nenoliedzot, ka būtisks ir arī kosmētiskais aspekts, dzirdes speciālisti uzsver, ka primārais kritērijs, izvēloties aparāta veidu, tomēr ir dzirdes korekcijas kvalitāte. Starp citu, dzirdes aparātus lieto arī daudzi populāri, par sevi pārliecināti cilvēki un sabiedrība tam nemaz nepievērš uzmanību.
No vieglas vājdzirdības pakāpes līdz smagai var lietot gan iekšauss, gan aizauss dzirdes aparātus. Izteikti smagai vājdzirdības pakāpei iekšauss aparātu parasti neizvēlas, lai gan pēdējā laikā pieejamas nanotehnoloģijas, kas ļauj izgatavot ļoti precīzas formas iekšauss dzirdes aparātu, tomēr labāks risinājums ir aizauss aparāts.
Iekšauss aparāti piemēroti cilvēkiem, kuriem nav problēmu ar roku veiklību, jo mazītiņā kanāla daļa, kas izgatavota individuāli pēc konkrētā cilvēka parametriem, noņemot auss nospiedumu, precīzi jāievieto ausī, jāiemācās nomainīt arī baterijas. Visizplatītākie ir aizauss aparāti ar individuālo auss ieliktni, kas precīzi ieguļ ausī, un skaņa neiet nekur garām, nav nekādas atgriezeniskās saites, izpaliek mucas efekts, ja aparātu precīzi noregulē. Pieejami arī standarta ieliktņi, taču tie vairāk noder neparedzētiem gadījumiem, kad, piemēram, individuāli izgatavotais ieliktnis jānodod remontā. Arvien populārāks kļūst atvērtā tipa dzirdes aparāta variants ar mikrocaurulītēm, kam galā kupoliņi. Tiem ir ļoti liela ieliktnīšu daudzveidība, kurus var katram pielāgot, lai panāktu iespējami dabisku skaņu. Šādi aparāti sevišķi ieteicami augsto frekvenču vājdzirdības gadījumā. Vēl viens dzirdes aparātu veids ir atvērtā tipa dzirdes aparāts ar skaļruni ausī, arī tas palīdz nodrošināt dabiskāku skaņu. Ja ir vienpusējā vājdzirdība, kad cilvēkam vienā ausī dzirde ir normāla vai mazliet traucēta, bet otra auss ir nedzirdīga vai vājdzirdīga, lieto speciālos Cross vai Bicross dzirdes aparātus, kur viena auss palīdz otrai, darbojas bezvadu sistēmā un sūta signālus.
Ja vājdzirdība ir abpusēja
Latvijā joprojām izplatīta parādība ir dzirdes aparāta lietošana tikai vienā ausī, pat ja dzirdes korekcija vajadzīga abām. Zināmā mērā to nosaka ierobežotie finanšu līdzekļi, zināmā mērā – neizpratne. Liekot vienai ausij darīt divu ausu darbu, var gadīties, ka pārslodzes dēļ dzirde tajā sāk pasliktināties vēl tālāk. Ja reiz daba mums devusi divas ausis, tad jārūpējas par abām. Lai rosinātu cilvēkus šādos gadījumos lietot divus dzirdes aparātus, Dzirdes sistēmas, sagaidot Ziemassvētkus, plāno piešķirt cenas atlaidi, iegādājoties otru dzirdes aparātu. Lietojot divus dzirdes aparātus, rezultāts būs daudz labāks, īpaši, ja dzirdes pasliktinājums ir abās ausīs līdzīgs. Tā var panākt labāku koncentrēšanos un orientāciju telpā, mainās uztvere, un cilvēks jūtas daudz labāk.
Vēlējumi
Dina Tanberga,
dzirdes speciāliste konsultante:
– Lai cilvēki Ziemassvētku vakarā patiešām jūtas kopā ar savējiem un lai nekas netraucē arī senioriem sirsnīgi patērzēt, klausīties mīļus novēlējumus, dziesmas un mazbērnu dzejolīšus pie eglītes!
Anna Silantjeva,
dzirdes speciāliste konsultante:
– Jaunieši, mazāk izmantojiet mūzikas austiņas, bet klausieties mūziku koncertos vai ieslēdzot normālā skaļumā dažādas audioiekārtas. Ikvienam novēlu domāt par savu dzirdi ikdienā!