Neviens jau neapstrīd, ka skolasbērniem ik dienu nepieciešams silts ēdiens, tomēr ir daudz cēloņu, kāpēc no mājām uz skolu tiek ņemtas līdzi sviestmaizītes.
Nav tiesa, ka visas sviestmaizes ir neveselīgas, tās var būt gan veselīgas, gan gardas. Un mazajam skolnieciņam, kurš nonācis svešā, neierastā vidē, tāda maizīte ir kā uzmundrinošs vēstījums no mājām: mēs šeit turam par tevi īkšķus, tev viss izdosies, un drīz jau atkal tiksimies!
Jaunākajās klasēs stundas beidzas agri, un varbūt gādīga vecmāmiņa jau gaida mazbērnu mājās ar pusdienām, tāpēc skolā pilnīgi pietiek ar kādu sviestmaizi. Ir bērni, kuriem skolas ēdnīcas ēdiens negaršo. Var jau lasīt morāli, ka jāpierod pie "kārtīga ēdiena" (un jāpierod patiešām būtu), bet skolēns tomēr izmanās porciju, par kuru vecāki ir samaksājuši, izvandīt pa šķīvi, atstājot neapēstu, un sēdēt stundās izsalcis. Tad jau labāk lai ēd maizītes. Tās ir risinājums arī tad, ja ģimenei nav naudas, ko samaksāt par skolēna pusdienām. Savukārt, ja skolā pavadāmas ilgas stundas un pēc tam vēl jādodas uz pulciņa nodarbību, mēģinājumu vai treniņu, maizītes noder papildu ēdienreizei.
Palūkojoties internetā, jāsecina, ka tādas vai citādas maizītes bērniem līdzi uz skolu cilvēki dod gandrīz visā pasaulē. Dažviet gan tās atzīst par nevēlamām un neveselīgām un skolas vadība gatava sūdzēties policijai par tirgotāju, kurš pāri skolas sētai pārdod tās audzēkņiem sviestmaizes. Ne tik bagātās valstīs ar interneta starpniecību tiek meklēti brīvprātīgie, kas varētu gatavot sviestmaizes un nest tās uz skolām, lai trūkumā nonākušie audzēkņi remdētu izsalkumu un spētu koncentrēties mācībām. Mēs šajā skalā, šķiet, esam kaut kur pa vidu. Lai nu kā, pareizi sagatavotām un rūpīgi iesaiņotām sviestmaizēm ir vieta Latvijas bērnu skolassomās.
***
Maizes izvēle. Par visveselīgāko uztura speciālisti atzīst pilngraudu maizi, ko cep no miltiem, kur malšanas procesā nav atmesta nost neviena grauda daļa. Šobrīd ir pieejamas gan rudzu, gan kviešu pilngraudu maizes šķirnes. Ar maizi tiek uzņemti B grupas vitamīni, E vitamīns, ar ko īpaši bagāta rupjmaize, kalcijs, kālijs, magnijs, dzelzs un citas minerālvielas, kā arī balastvielas, kas zarnās uzsūc dažādus toksīnus, uzlabo zarnu mikrofloru, veicina zarnu darbību un regulāru vēdera izeju. Dažādības pēc maizes vietā var izmantot galetes no uzpūstiem graudiem, lavašu, pitu u. c.
Ar ko pārziest. Tas atkarīgs no gaumes un iespējām. Var izmantot sviestu vai margarīnu, svaigo sieru, kausēto sieru, dažiem bērniem garšo majonēze vai pat plānā kārtiņā uzziestas sinepes. Kādreiz uz maizītes var būt arī medus, ievārījums, zemesriekstu sviests, kaņepju sviests, humoss – kas nu kuram vairāk pa prātam. Daļa uztura speciālistu par labāko bērniem atzīst margarīnu, kura sastāvā ir omega–3 un omega–6 taukskābes, kā arī A, D un E vitamīni. Lai izvēlētos piemērotāko margarīna šķirni, jāizpēta informācija uz kārbiņām. Daļa lietpratēju iesaka dot priekšroku sviestam, tomēr neziežot to pārāk biezā kārtā, jo sviestā ir daudz piesātināto tauku, kas organismam vajadzīgi nelielās devās.
Ko likt uz maizītēm. Te nu izvēle patiešām ir ļoti plaša. Dažādi sieri, olas, veselīgā veidā sagatavoti gaļas un zivju produkti, dārzeņi, zaļumi. Līdzņemšanai parasti gatavo slēgtās sviestmaizes – ar pildījumu starp divām maizes šķēlēm. Daudzi kulināri uzsver, ka maizīšu gatavošanai vajadzīga radoša pieeja. Ja katru dienu savā ēdiena kārbiņā vai turziņā bērns atradīs jauna veida maizītes, tad tās viņam tik drīz neapniks un pusdienu starpbrīdis tiks gaidīts ar nepacietību – ko tad mamma šoreiz ielikusi līdzi? Ja tās vienmēr ir tikai siermaizītes vai desmaizītes, tas liecina par fantāzijas trūkumu, un nav brīnums, ka ar laiku skolnieciņš tās aizkostas un apkaltušas pārnes mājās. Turklāt desa kopumā tiek uzskatīta par neveselīgu produktu, tās vietā var izmantot, piemēram, plānās šķēlītēs sagrieztu vārītu, grilētu vai sautētu vistas fileju, cūkgaļu u. c. Garšas dažādošanai ar mēru var lietot arī garšvielas. Jācenšas pēc iespējas samazināt sāls patēriņu.
Neaizmirstiet arī kādu augli vai dārzeni. Vienu dienu tas var būt pašu zemē audzis ābols, bumbieris vai dažas plūmītes, citreiz kāds banāns, persiks vai vīnogu ķekariņš. Ziemā svaigu augļu vietā var būt žāvēti. Ir bērni, kuriem garšo arī tomāti, gurķi, paprika, kāds šķēlēs sagriezts burkāns vai kālis, selerijas kāts.
Kaut ko padzerties. Jāizvairās no stipri saldinātām sintētiskām limonādēm, bet var bērnam dot līdzi minerālūdeni, kādu mājās no sulas vai ievārījuma pagatavotu viegli saldu dzērienu, aukstu tēju, sulas vai piena dzēriena paciņu.
Labāk nedot līdzi uz skolu neveselīgus našķus – čipsus, konfektes, šokolādes batoniņus, saldus treknus cepumus, kūciņas un tamlīdzīgas lietas.
Lai neradītu neērtības. Gatavojot sviestmaizes līdzņemšanai uz skolu, nedrīkst aizmirst arī tīri praktiskus aspektus. Lai maizītes ceļā neizjuktu, netiktu saspiestas un nenotraipītu citas somā esošās lietas, tās rūpīgi jāiesaiņo. Veikalos sviestmaižu glabāšanai nopērkamas plastmasas kārbiņas ar vāku, kurām ir arī ventilācijas vārsts; ir speciāli apstrādāta polietilēna un papīra sviestmaižu turziņas, noder arī visparastākā pārtikas plēve. Maizītei vajadzētu būt kompaktai un ērti ēdamai. Ieteicams pusdienu sainītī ielikt arī papīra dvielīšus vai salvetes, lai pēc ēšanas varētu noslaucīt muti un rokas. Katra māmiņa jau pazīst savu bērnu un zina, kādi ir viņa paradumi un iemaņas un kā nodrošināties, lai būtu mazāk starpgadījumu.
***
NODERĪGI!
Vienkārši sviestmaižu pildījuma varianti:
rīvēti burkāni, siera šķēle, salātu lapa, dažas rozīnes;
vistas fileja, sīki sagriezti seleriju kāti, vieglā majonēze;
medus, biezpiens, ābolu šķēlītes, mazliet malta kanēļa;
medus, biezpiens, banānu šķēlītes;
svaigais siers, tomātu šķēlītes, bazilika lapiņas;
sviests, salātu lapas, vārītu olu ripiņas, zaļumi;
sviests, liesa vārīta cūkgaļa, mazsālīta gurķa šķēlītes.