PRAKTISKI: Rokasgrāmata adventes vainaga tapšanā

© Agris Semēvics

Glu­ži ne­ma­not, gads me­žo­nī­gā tem­pā ir no­skrē­jis vēl vie­nu ap­li, un, ie­gri­mu­šiem dar­bu mu­tu­lī un puk­stos par drū­mo lai­ku, mums nā­kas pār­stei­gu­mā ie­sauk­ties: «Svēt­dien jau Pirm­ā ad­ven­te!» Aiz­gai­ņā­sim ne­ga­tī­vās do­mas, uz­vā­rī­sim sil­do­šu upe­ņu su­lu un iz­vei­do­sim brī­num­skais­tu vai­na­gu, kas ļaus svēt­kus sa­gai­dīt go­dam!

NE­PIE­CIE­ŠAMS:

sa­lmu pa­mat­ne

sveč­tu­ri

sve­ces

čie­ku­ri, kas sa­ga­ta­vo­ti, pār­grie­žot uz pus­ēm un sa­kal­tē­jot

ka­nē­ļa stan­dzi­ņas

apel­sī­nu šķē­lī­tes (tās ir no­pēr­ka­mas vei­ka­los, bet ļo­ti vien­kār­ši tās sa­kal­tēt arī pa­šam – aug­li sa­griež plā­nās šķē­lī­tēs un sa­liek uz ra­di­ato­riem)

kor­ķa plāk­snī­tes

eg­lī­šu bum­bi­ņas

riek­sti

anīss

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA:

«Sā­ku­mā vai­na­ga pa­mat­nē jā­ie­liek sveč­tu­ri, bet pēc tam var sākt lī­mēt klāt pā­rē­jās de­ko­rā­ci­jas. Vei­do­jot šo vai­na­gu, es ne­ie­vē­ro­ju kon­krē­tu se­cī­bu,» teic meis­ta­re un ie­sa­ka ļau­ties im­pro­vi­zā­ci­jai, vei­do­jot kom­po­zī­ci­ju

KOR­ĶIS ir ļo­ti labs ma­te­ri­āls, jo tas ir da­bisks un sil­tā to­nī, kas la­bi sa­skan ar ci­tiem da­bas ma­te­ri­āliem. Kor­ķi var ap­tīt un pie­lī­mēt pie da­žām bum­bi­ņām, tā­dā vei­dā ra­dot pa­pil­du ak­cen­tu un no­ska­ņu,» vai­na­ga vei­do­ša­nu un vei­dus, kā iz­nā­ku­mu pa­da­rīt in­te­re­san­tā­ku, pa­skaid­ro Ie­va

DA­BIS­KI MA­TE­RI­ĀLI. Flo­ris­te Ie­va Kļa­ve, vei­do­jot Ad­ven­tes vai­na­gu, ie­sa­ka iz­man­tot pēc ie­spē­jas da­bis­kā­kus un mīk­stā­kus ma­te­ri­ālus, bet ak­cen­tam pie­vie­not kā­du ko­šu vai mir­dzo­šu de­ta­ļu, kas gā­dās par svēt­ku no­ska­ņu

SKAIS­TI UN DRO­ŠI. Ja vai­na­gā plā­nots likt sve­ces, no­teik­ti jā­iz­man­to tam spe­ci­āli pa­re­dzē­tie sveč­tu­ri, kas no­pēr­ka­mi te­ju kat­rā vei­ka­lā, – tie ļaus sve­cēm tu­rē­ties stin­grāk un dro­šāk. Sve­ces sa­vam svēt­ku de­ko­ram pla­šā klās­tā ie­spē­jams ie­gā­dā­ties Sve­ču is­ta­bā. Lai ne­sa­bo­jā­tu svēt­ku no­ska­ņu, ne­aiz­mir­sī­sim būt mod­ri un uz­ma­nī­sim vai­na­gā de­go­šās sve­ču lies­mi­ņas

VIE­DOK­LIS

An­dris RAČS, as­tro­logs:

– Ad­ven­tes sim­bols ir ap­lis un krusts, ko vei­do vai­na­ga ap­lis un četr­as sve­ces. Tas sim­bo­li­zē gan dien­nakts ri­tē­ju­mu, gan ga­da cik­lu, kas ir uni­ver­sāls un kos­misks. Arī kris­tie­tī­ba veik­smī­gi pie­šķī­ru­si šiem sim­bo­liem sa­vu no­zī­mi – Dievs, pra­vie­ši, Jā­nis Kris­tī­tājs un Kris­tus. Mēs sve­ču no­zī­mēs esam ie­tvē­ru­ši mē­ness cik­lu, kas ir tau­tai sa­pro­tams.

As­tro­lo­ģi­jā ap­lis un krusts ir vi­su sim­bo­lu sim­bols, un šis čet­ri­nieks pa­rā­da dzī­ves stūr­ak­me­ņus. Do­mā­jot par mē­ne­ša cik­lu, mēs to va­ram sais­tīt ar jaun­u mē­ne­si, ar vis­lie­lā­ko tum­sas brī­di un lie­lā­ko gais­mas brī­di – arī baz­nī­cai piln­mē­ness ir kā Kris­tus aug­šām­cel­ša­nās laiks. Vie­na mē­ne­ša lai­kā sim­bo­lis­ki var pa­go­di­nāt vi­su ga­da cik­lu.

Ska­to­ties uz sve­cēm, var iz­tē­lo­ties lī­ni­jas, kas vei­do krus­tu 1:1. Tas as­tro­lo­ģi­jā iz­sa­ka di­vas gal­ve­nās dzī­ves tē­mas: ska­to­ties ho­ri­zon­tā­li, ir es un ci­ti, bet, ska­to­ties ver­ti­kā­li uz augš­u, uz mū­žī­bu, ir es un tēvs sim­bo­lis­ka­jā no­zī­mē.