PADOMI: Špi­ke­ris pa­rei­zā ķir­bja mek­lē­ju­mos

Ja viens ķir­bis ir vai­rāk pie­mē­rots svai­gai ēša­nai, cits būs kā ra­dīts tie­ši zu­pu vai bie­ze­ņu pa­ga­ta­vo­ša­nai, vēl cits iz­rā­dī­sies glu­ži ne­aiz­vie­to­jams pil­dī­ša­nai, sa­vu­kārt su­lu spie­ša­nai īs­ti lai­kā pa­vi­sam cits... Lai ne­kļū­tu par zvē­ri­nā­tu ķir­bju nī­dē­ju, bet gan par pār­lie­ci­nā­tu ķir­bju at­ka­rī­go, kat­rai va­ja­dzī­bai no dau­dza­jiem apaļ­vē­de­rai­ņiem ik rei­zi ir jā­māk iz­vē­lē­ties to vie­nī­go īs­to.

Svies­ta ķir­bis

der SA­LĀ­TIEM, DE­SER­TIEM, KON­SER­VIEM, BIE­ZE­ŅIEM

Svies­ta ķir­bim (but­ter­nut) ir ga­re­na, vie­nā ga­lā ne­daudz bum­bie­ri at­gā­di­no­ša, no­apa­ļo­ta for­ma un sa­mē­rā blī­va, bie­za struk­tū­ra. Ķir­bim ir ko­ši dzel­te­na vai oran­ža krā­sa un iz­teik­ta ķir­bja garš­a un smar­ža, kas dau­dziem ne­pa­ti­kā liek raukt de­gu­nu.

Svies­ta ķir­bi vis­bie­žāk iz­man­to kon­ser­vē­ša­nai – gan ga­ta­vo­jot to sal­dā vei­dā ko­pā ar krust­nag­li­ņām un ci­do­ni­jām, gan sā­ļā vei­dā – ar ķip­lo­kiem.

Svai­gā vei­dā ķir­bi var sa­rī­vēt un mik­sēt sa­lā­tos ko­pā ar bur­kā­niem, ābo­liem, kā­pos­tiem vai dzēr­ve­nēm.

No svies­ta ķir­bja sa­nāk la­bi bie­ze­ņi un krēm­zu­pas.

Šķē­lī­tēs sa­griezts, ap­kai­sīts ar garš­vie­lām un ap­cepts, svies­ta ķir­bis ir la­ba al­ter­na­tī­va cep­tiem kar­tu­pe­ļiem.

Svies­ta ķir­bim liels pluss ir tas, ka, vie­nu ga­lu no­grie­žot, pā­rē­jā da­ļa tik ātr­i kā ci­tu šķir­ņu ķir­bjiem ne­bo­jā­jas, jo grie­zu­ma vie­ta pār­klā­jas ar da­bis­ku že­lej­vei­da plē­vī­ti un pa­sar­gā to no bo­jā­ša­nās.

Mus­kat­ķir­bis

der SU­LĀM, SVAI­GIEM SA­LĀ­TIEM, KON­SER­VĒ­ŠA­NAI

Šķir­nei ‘Mus­ca­de de Provence’, pie­mē­ram, nav iz­teik­tas ti­pis­kās ķir­bju garš­as, ķir­bji ir ļo­ti su­lī­gi, tā­pēc mus­kat­ķir­bjus vis­la­bāk iz­man­tot su­lu spie­ša­nai, svai­gu sa­lā­tu ga­ta­vo­ša­nai vai kon­ser­vē­ša­nai. Su­lī­gais ķir­bis kon­ser­vē­jot tik ļo­ti ne­iz­šķī­dīs kā mil­tai­nā­kie, ga­ļī­gā­kie ra­di­nie­ki. No mus­kat­ķir­bja sa­nāk ļo­ti garš­īgas krēm­zu­pas.

Ķir­bis ‘Us­hi­ki – kuri’

der BIE­ZE­ŅIEM, ZU­PĀM 

‘Us­hi­ki – kuri’: spi­cas for­mas ķir­bji ar ko­ši oran­žu mi­zu ir vie­ni no ve­se­lī­gā­ka­jiem un uz­tur­vēr­tī­bas zi­ņā vēr­tī­gā­ka­jiem ķir­bjiem. Vis­la­bāk bū­tu, ja tos ēs­tu svai­gus, to­mēr spē­cī­gās smar­žas un iz­teik­tās garš­as dēļ dau­dziem tie īs­ti ne­gar­šo.

Ko­šās krā­sas dēļ ķir­bis la­bi der da­žā­du dār­ze­ņu krēm­zu­pu, ķir­bja bie­ze­ņa un ķir­bja mēr­ču pa­ga­ta­vo­ša­nai. No šīs šķir­nes ga­ta­vo­tie bie­ze­ņi un put­ras sa­nāk ļo­ti tu­mī­gi. Pa­tei­co­ties ko­ša­jai krā­sai, ro­das ie­spaids, ka ēdie­nam pie­vie­no­ta ola.

Spa­ge­ti ķir­bis

IDE­ĀLA AL­TER­NA­TĪ­VA MA­KA­RO­NIEM

Spa­ge­ti ķir­bji ir ga­re­ni un vi­zu­āli at­gā­di­na ka­ba­čus. Gal­ve­nā ro­zī­nī­te: ga­ta­vo­jot ķir­bis sa­da­lās šķied­rās, kas at­gā­di­na spa­ge­ti. Ga­ta­vo­jot ķir­bja spa­ge­ti, da­ra tā: ķir­bi ga­re­nis­ki pār­griež uz pus­ēm, iz­ņem sēk­las, ķir­bi iz­cep un pēc tam no mi­zām iz­ka­sa šķied­rai­nos spa­ge­ti. Tos pa­ras­ti pa­sniedz ar kā­du to­mā­tu vai ga­ļas mēr­ci. Tas gan jā­at­ce­ras: ķir­bi ne­drīkst pār­cept – tad šķied­ras iz­jūk!

Spa­ge­ti ķir­bjus var arī pil­dīt – tos ga­re­nis­ki pār­griež, pil­da ar pus­vā­rī­tiem rī­siem, ga­ļu vai dār­ze­ņiem un ce­peš­krās­nī iz­cep.

Šiem ķir­bjiem nav kla­sis­kās ķir­bja garš­as, tie drī­zāk at­gā­di­na ka­ba­čus.

Me­loņ­ķir­bis

der SU­LĀM

Me­loņ­ķir­bis ir ide­āli pie­mē­rots su­lu spie­ša­nai. Šīs šķir­nes ķir­bji pa­ras­ti iz­aug lie­li, viens ķir­bis vi­dē­ji sver ap­tu­ve­ni 10 kg, tā­pēc sal­dās su­las sa­nāk daudz. Me­loņ­ķir­bja su­la la­bi garš­o gan vie­na pa­ti, gan kom­bi­nā­ci­jā ar ābo­lu, bur­kā­nu, dzēr­ve­ņu vai smilts­ērk­šķu su­lu.

Riek­stu ķir­bis

der SVAI­GIEM SA­LĀ­TIEM, KRĒ­MĪ­GIEM BIE­ZE­ŅIEM

Riek­stu ķir­bis vis­la­bāk garš­o svai­gā vei­dā. Vēl ne­ga­ta­va ķir­bja garš­a ir nei­trā­la, bet past­āvot ķir­bis ie­gūst iz­teik­ti riek­stai­nu garš­u. Ja garš­o, ķir­bi var grauzt kā ābo­lu, ja ne, no tiem ga­ta­vo svai­gus sa­lā­tus, mik­sē­jot ar bur­kā­niem, ābo­liem, cit­ro­na su­lu un ķir­bju sēk­lu eļ­ļu vai kā­du ci­tu eļ­ļu. Svai­gā vei­dā ķir­bi var sa­griezt ma­zos ga­ba­li­ņos un pie­vie­not svai­gi blen­de­rē­tiem kok­tei­ļiem – gan sal­da­jiem ogu, gan dār­ze­ņu.

Pār­strā­dā­tā vei­dā riek­stu ķir­bis la­bi der bie­ze­ņu ga­ta­vo­ša­nai – tas sa­nāk ko­ši dzel­tens, nav ūde­ņains, bet pa­tī­ka­mi krē­mīgs – ide­āla pie­de­va ga­ļas un ziv­ju ēdie­niem.

Riek­stu ķir­bja īpa­šais pluss ir tas, ka mi­za pa­ras­ti ne­pār­kok­snē­jas, ķir­bis ir vieg­li sa­grie­žams.

‘Turk’s Turbans’

VE­SE­LĪ­GĀ­KAIS NO VI­SIEM ĶIR­BJIEM

Vi­zu­āli iz­ska­tās ļo­ti skais­ti, jo ķir­bim ir krā­sai­na mi­za un tā­da kā ce­pu­rī­te. Šis ķir­bis tiek uz­ska­tīts par dzied­nie­cis­kā­ko no vi­siem ķir­bjiem, jo sa­tur ļo­ti daudz vi­ta­mī­nu un mi­ne­rāl­vie­lu. Ide­āli bū­tu to ēst svai­gā vei­dā, ta­ču ķir­bim pie­mīt iz­teik­ti spe­ci­fis­kā ķir­bja garš­a. In­te­re­san­tā iz­ska­tā dēļ šo ķir­bi pa­ras­ti pil­da un cep krās­nī, ta­ču to var arī griezt ga­ba­li­ņos un ga­ta­vot sau­tē­ju­mos līdz­īgi kā ka­ba­čus.

De­ko­ra­tī­vie ķir­bī­ši

der PIL­DĪ­ŠA­NAI, PUT­RĀM

Vi­si ma­zie, de­ko­ra­tī­vie ķir­bī­ši ir ēda­mi, ti­kai jā­rē­ķi­nās, ka tie ļo­ti ātr­i no­ga­ta­vo­jas, un, il­gāk stā­vot, mi­za kļūst ļo­ti cie­ta. Un vēl – šiem ma­za­jiem ķir­bī­šiem ēda­mās da­ļas ir gau­žām maz – pār­is centi­met­ri. Pa­ras­ti ma­zos ķir­bī­šus iz­man­to pil­dī­ša­nai – ķir­bim no­griež ce­pu­rī­ti, iz­grebj sēk­lot­ni un ķir­bī­ti pie­pil­da ar dār­ze­ņiem, ga­ļu, sē­nēm, pus­vā­rī­tiem rī­siem, uz­liek ce­pu­rī­ti at­pa­kaļ un krās­nī iz­cep, līdz ķir­bja mīk­stums kļūst ga­tavs. Ja grib, pil­dī­tam ķir­bim ce­pu­rī­ti var ne­likt, bet pil­dī­ju­mu pār­kai­sīt ar sie­ru. Ma­zo ķir­bī­šu šķir­ne ‘Baby Boo’, pie­mē­ram, ir pie­mē­ro­ta bēr­nu uz­tu­ram: ķir­bja mīk­stums ir ļo­ti gaišs, un, pie­vie­no­jot man­nas put­rai, tas pil­nī­bā iz­jūk un put­rā nav pat pa­ma­nāms. Sa­vu­kārt bē­bī­šu ķir­bi pil­dot un ce­pot krās­nī, ķir­bja ma­sa iz­šķīst un kļūst līdz­īga kar­tu­pe­ļu biez­put­rai.

‘Ma­ri­na di chioggia’

der kā GARŠ­VIE­LA

Ķir­bis ar ļo­ti ne­pa­ras­tu, iz­teik­smī­gu iz­ska­tu – iz­teik­ti gru­bu­ļai­nu, bie­zu un ļo­ti cie­tu mi­zu. Pa­šu ķir­bi iz­man­to gan biez­zu­pu, gan svai­gu sa­lā­tu ga­ta­vo­ša­nai, to­mēr vis­vēr­tī­gā­kā ir šīs šķir­nes ķir­bja mi­za. Mi­zu no­griež, sa­maļ ga­ļas ma­šī­nā un pēc tam iz­kal­tē. Iz­kal­tē­to mi­zu kā garš­vie­lu pie­vie­no, ga­ta­vo­jot zu­pas vai mēr­ces.

PA­DOMS

• Vis­la­bāk ķir­bi gla­bāt vē­sā­kā vie­tā, pie­mē­ram, zem gal­da, kur to ne­ap­spīd tie­ši sau­les sta­ri.
• Ķir­bi liek tā­dā leņ­ķī, kā­dā tas audzis, jo vie­ta, kas sa­skā­ru­sies ar zem­i, ir iz­tu­rī­gā­ka.
• Pēc no­vāk­ša­nas no lau­ka no ķir­bja no­trauc pie­li­pu­šās ze­mes. Lai no mi­zas ne­no­ber­ztu da­bī­go aiz­sar­gkār­tu, to ne­drīkst maz­gāt ar ūde­ni.
• Gla­bā­jot ķir­bi ne­drīkst ci­lāt no vie­tas uz vie­tu, jo kus­ti­not vi­du­cī sāk dīgt sēk­las.
• Ja ķir­bi vie­nā rei­zē ne­iz­man­to, ne­pie­cie­ša­mo dau­dzu­mu no­griež, bet ne­aiz­tiek ķir­bja sēk­lot­ni. Ķir­bi at­stāj uz da­žām mi­nū­tēm – grei­zu­ma vie­ta no­ra­sos. Ar na­zi asa­ri­ņas pār­ziež pār griez­to vie­tu – šķid­rums kā lī­me pār­klās ķir­bja po­ras un pa­sar­gās no bo­jā­ša­nās.
• Aiz­sāk­tu ķir­bi ne­gla­bā po­li­eti­lē­na mai­si­ņā – pār­is die­nās tas sa­pūs!