ESI VESELS: Rūpes par veselību brieduma gados

Cilvēks nav vecs tāpēc vien, ka dzimšanas dienas tortē nopūstas 50 svecītes. Jauniešiem, iespējams, šķiet, ka tas jau ir solīds vecums, bet paši piecdesmitgadnieki bieži vien atzīst, ka šis viņu mūžā ir skaists laiks – bērni izauguši, kaut kas dzīvē jau sasniegts un atliek vairāk laika sev, nereti rodas vēlme šo to paveikt arī sabiedrības labā.

Enerģiski un aktīvi darbojoties, piecdesmitgadniekam ir jābūt arī pietiekami dzīvesgudram, lai rūpētos par labas veselības, dzīvesprieka un možuma saglabāšanu, lai varētu labi justies arī 60, 70 un, ja Dievs dos, pat 100 gadu vecumā.

Spēki nav bezgalīgi

Joks, kurā tomēr ir liela daļa patiesības: cilvēks līdz 40–50 gadu vecumam dara visu, lai savu veselību sabeigtu, bet pēc tam – lai glābtu to, kas vēl atlicis. Patiešām, daudzi cilvēki mūža pirmajā pusē vienkārši tērē dabas dotos resursus un tikai vēlāk saprot, ka tie nav bezgalīgi, tāpēc jāsāk rūpēties par iztērēto spēku atražošanu un ievērot veselīga dzīvesveida principus. Tas, ka pēc 50 gadu vecuma daudziem konstatē sirds un asinsvadu slimības, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs un dažādas citas problēmas, nav neizbēgama vecuma pazīme, bet vairāk parāda mūsu laikmeta skarbo seju un nesakārtoto veselības aprūpes sistēmu, kas diemžēl nav vērsta uz slimību profilaksi. Ja cilvēkam ap 50 gadiem ir bijušas kādas nopietnas sirds un asinsvadu likstas, tad viņš jau ir nonācis mediķu redzeslokā, bet, ja tādas nav atgadījušās, ir pēdējais laiks padomāt par profilaksi pašam. Vēl – jābūt informētam par dabiskajām pārmaiņām, kas notiek organismā menopauzē un andropauzē, lai varētu šajā mūža posmā rūpēties par dzīves kvalitāti.

Jāizprot organisma vajadzības

Pareizi rīkojas tie, kuri, ejot gadiem, neatsakās no fiziskās un garīgās aktivitātes. Starp citu, pastāv uzskats, ka cilvēks sasniedz sava intelektuālā potenciāla maksimumu ap 60 gadu vecumu, kad beidzot kļūst pietiekami nosvērts, apdomīgs, spēj pieņemt nopietnus lēmumus un neļauj emocijām valdīt pār sevi. Ievērojamu pasaules politiķu un kultūras darbinieku vidū šādu piemēru ir diezgan. Lai saglabātu labu pašsajūtu, ir jāapzinās, kādas organismam katrā vecumposmā ir vajadzības pēc vitamīniem un minerālvielām, kāda ir ieteicamā slodze, uzturs un dienas režīms. Protams, jāņem vērā katra cilvēka individuālās īpašības un dabas dotais potenciāls. Kāds, vēl nesasniedzot pensijas gadus, jau ir pastāvīgs dažādu specialitāšu ārstu pacients, un viņam jāsamierinās ar noteiktiem dzīvesveida ierobežojumiem. Vēl kāds visiem spēkiem pretojas domai par gadu ritējumu un, gribēdams citiem nodemonstrēt, cik jauns un brašs viņš jūtas, uzņemas pārmērīgu slodzi, ātri izdeg un iedzīvojas veselības problēmās. Vislabāk, ja par dzīvesveida jautājumiem var nesteidzīgi izrunāties ar ārstu, bet, ja tādas iespējas nav, ieteicams vienkārši ieklausīties savā organismā un ievērot veselīgu mērenību itin visās dzīves jomās. Jāzina arī, ka, kļūstot vecākam, organismam parasti nākas grūtāk uzņemt un izmantot vitamīnus un minerālvielas. To sekmē arī slimības, ēdienkartes noplicināšanās, ēstgribas kritums. Jārūpējas, lai nodrošinātu vajadzīgos vitamīnus, makroelementus un mikroelementus, nepieciešamības gadījumā lietojot piemērotus uztura bagātinātājus. Tos izvēlēties vislabāk palīdzēs ārsts vai aptiekārs. Kombinējot vairākus šādus produktus pašiem, vienmēr pastāv risks, ka dažādu sastāvdaļu devas un proporcijas nebūs izvēlētas veiksmīgi. Tādēļ ir vērts pameklēt vitamīnu un minerālvielu kompleksu, kas vislabāk atbilst konkrētā cilvēka organisma prasībām un kur ražotājs iekļāvis dažādas sastāvdaļas sabalansētās attiecībās.

Vienkāršas, bet efektīvas lietas

Nevajadzētu aizmirst arī pavisam vienkāršas lietas, kas bieži tiek atgādinātas veselībai veltītos rakstos: vairāk laika jāpavada dabā; uzturā jālieto vairāk svaigu augļu, dārzeņu un šķiedrvielām bagātu produktu, maksimāli atturoties no balto miltu izstrādājumiem, neveselīgiem saldumiem, gāzētām limonādēm, konserviem, E vielām bagātiem pusfabrikātiem. Labi, ja var ievērot regulāras ēdienreizes un pēc iespējas ēst mājās gatavotas maltītes no svaigiem produktiem. Jācenšas vingrot. Pārkāpjot 50 gadu slieksni, cilvēki arvien vairāk sāk novērtēt pareiza darba un atpūtas, nomoda un miega režīma nozīmi, kā arī harmoniskas attiecības ar apkārtējiem, kas ļauj iztikt bez pastāvīga stresa.

***

NODERĪGI

• Pēc 50 gadu vecuma organismā sāk veidoties B grupas vitamīnu (B2, B6, B12) deficīts, trūkst arī folijskābes,

D un C vitamīnu, kalcija un selēna. Hronisks B6 vitamīna, folijskābes, magnija un selēna trūkums palielina sirds un asinsvadu slimību risku.

• Lai kalcijs, kas uzņemts ar uzturu, organismā tiktu pilnvērtīgi izmantots, ir nepieciešams D vitamīns. Tas nodrošina kalcija uzkrāšanos kaulos, stiprina kaulu sistēmu. Kalcija un D vitamīna trūkuma dēļ attīstās osteoporoze.

• Jāuzņem pietiekami daudz magnija, kas palīdz novērst brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi, aizsargā no sirds un asinsvadu slimībām, pazemina asinsspiedienu.

• Daļa gados vecāku cilvēku cieš no B6 vitamīna trūkuma, kas var radīt nogurumu, mazasinību, muskuļu krampjus, ādas problēmas un depresiju.

• Jārūpējas arī par acu veselību. Jo augstāka vitamīnu – antioksidantu (A,C,E) koncentrācija asinīs, jo zemāks ir kataraktas risks. Mūža otrajā pusē redzes pasliktināšanās var būt saistīta arī ar deģeneratīvām izmaiņām acs tīklenē. Šīs patoloģijas attīstības risku var mazināt, regulāri lietojot C un E vitamīnus, beta karotīnu un cinku.

• Spēcīgs antioksidants, kurš vajadzīgs acu veselībai un labai redzei, bet kas ir nozīmīgs arī prostatas veselībai, ir luteīns.

• Zaļās tējas ekstrakts, kas bagāts ar antioksidantiem, kalpo sirds un asinsvadu veselībai, palīdz aizsargāt ādu no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes, saglabāt ādas elastīgumu u. c.

• Labam smadzeņu un nervu sistēmas darbam nepieciešams B1, B6, B12 un C vitamīns, kā arī pantotēnskābe. Liela nozīme ir garīgai aktivitātei – ieteicams regulāri apgūt jaunu informāciju un iemaņas, mācīties svešvalodas u. c.

• Atbalstu imūnsistēmai, kas ir nepieciešams arī pēc 50 gadu vecuma, sniegs cinks, selēns, B6, B12 un D vitamīns.

• Izvēloties vitamīnu preparātus, ieteicams dot priekšroku tiem, kas nesatur cukuru, ķīmiskās krāsvielas un aromātvielas.