Plānojot ēkas fasādes, pamatu vai bēniņu siltināšanu, jāielāgo, ka katram materiālam piemīt savas priekšrocības un arī trūkumi, tādēļ izvairīties no kļūmēm un paildzināt siltumizolācijas efektu vislabāk varēs, paklausot ražotāju rekomendācijām.
Kā uzsver uzņēmuma Vides tehnika pārstāvji, pārdevēju galvenais pienākums ir izskaidrot klientam viena un otra varianta priekšrocības un izmaksas, bet gala lēmumu atstāt paša ziņā.
Viena no tipiskākajām kļūdām ēku siltināšanas procesā ir gribēt visu izdarīt pēc iespējas lētāk – tas attiecas gan uz materiālu un darbaspēka izvēli, gan ražotāja ieteiktās tehnoloģijas neievērošanu. Pamatojums, ar ko nekvalitatīva darba veikšanā nereti atgaiņājas paviršākie tā veicēji, skan «tā dara visi», taču nav zināms – tas ir pareizi vai nepareizi.
Būtiskas ražotāja rekomendācijas
Māju būvē ilgam laika posmam, tādēļ jo īpaši svarīgi ņemt vērā materiālu ražotāju ieteikumus, nevis ļauties improvizācijai, kas var beigties visai bēdīgi. Pretējā gadījumā – būtiskām problēmām rasties nevajadzētu.
Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kas jāpieņem, grasoties siltināt ēku, ir materiāla izvēle un visi kvalitatīvam rezultātam nepieciešamie papildelementi – bieži vien cilvēki savas nezināšanas dēļ iedomājas kaut ko izņemt ārā no sienas pīrāga tikai tāpēc, ka tas nepatīk vai tā ir lētāk. Piemēram, putu polistirols ir materiāls, ar ko var lieliski siltināt ēkas pamatus un grīdas pirmajā stāvā, bet sienu siltināšanai Latvijā tā nebūtu labākā izvēle, jo rodas problēmas ar kondensātu. Latvijā laikapstākļi mēdz būt ar krasām temperatūras atšķirībām, kad ir gan mitrs, gan ļoti silts laiks, kas nozīmē, ka mitruma un tvaika kustība konstrukcijā ir neizbēgama. Pareizi ir vadīties pēc ražotāja rekomendācijām, kas ir pārbaudītas saskaņā ar klimatu.
Lielākais drauds – mitrums
Mitrums ir viens no lielākajiem siltumizolācijas draudiem, jo tas arvien cenšas iekļūt sienās pastiprināti. Minerālā vate – akmens vate un stikla vate – šie materiāli ierindojami vienā kategorijā, un, pēc ražotāja dotajiem norādījumiem, tos izmantojot, nepieciešama tvaika barjera, kas nobloķēs tvaika iekļūšanu konstrukcijās. Ekoloģiskie materiāli, piemēram, kokšķiedra, ekovate, aitu vilnas vate un kaņepju vate, var tikt iestrādāti konstrukcijās, izmantojot cita veida barjeras, caur kurām tvaiks dozētā devā tiek cauri, kam pateicoties telpās ir labāks mikroklimats un komfortablāka atrašanās. Taču jāmin, ka šie materiāli ir dārgāki, tādēļ daļu cilvēku atbaida. Daudzi savukārt iebilst pret siltumnīcas efektu telpās, taču, ja izvēlas siltināt ēku ar akmens vai stikla vati, citādi gluži vienkārši nevar, jo jāizmanto barjera, kura nelaiž cauri tvaiku (šis gan attiecas uz karkasa ēkām un ēkām, kuras siltina no iekšpuses).
Jāņem vērā, ka katram materiālam ir savs siltuma vadāmības koeficients, ko ir ļoti būtiski ņemt vērā, lai gan apmēram 80 procentu klientu par to neinteresējas. Mēdz gadīties, ka produkta ar vienādu biezumu siltuma vadāmība krasi atšķiras, tādēļ ne vienmēr, iegādājoties vizuāli biezāku materiālu, tiks gūts cerētais labums.
Pareizi aprēķini
Izvēloties siltināšanas materiālus loksnēs un ruļļos, mēdz gadīties, ka tas, iestiprināts konstrukcijās, neturas un slīd lejā, kā rezultātā veidojas tukšumi. Ja ir izvēlēts pareizais materiāls un konstrukcija izveidota tam atbilstošajā platumā, vatei pašai jāturas tai paredzētajā vietā bez papildu līdzekļiem. Lai tā turētos stabili, atvēlētajai daļai jābūt vismaz par diviem centimetriem šaurākai par pašu loksni – tad tā pati ieguļas un turas. Ruļļu un lokšņu materiālam ir ļoti svarīgi precīzi aprēķināt izmērus, kā arī piegriezt konstrukcijai atbilstošo izmēru.
Profesionāļu aprindās bieži nākas novērot kļūmes bēniņu siltināšanā. Nereti telpā tiek izklāta siltumizolācija, bet netiek izveidotas laipas, kas ļautu pārvietoties pa bēniņu telpu, piekļūt pie atgaisošanas ventiļiem vai tamlīdzīgām detaļām. Tā rezultātā sanāk, ka tiek staigāts pa siltumizolācijas materiālu – siltumizolācija tiek izbradāta, gaiss no siltumizolācijas tiek izspiests, un materiāls vairs nepilda savu funkciju.
Vispirms jānolīdzina
Neievērojot tehnoloģiski pareizu līmēšanas procesu, bieži rodas problēmas, siltinot ēkas fasādi ar loksnēm.
Pati lielākā kļūda, kā norāda Vides tehnikas pārstāvji, esot uzlikt līmes pikas uz siltumizolācijas loksnes un piestiprināt tās pie iepriekš nenolīdzinātas virsmas. Ar līmi nereti vēlas panākt sienu izlīdzinošu efektu, taču sanāk tā, ka starp esošo sienu un siltumizolāciju veidojas gaisa telpa, kas ar laiku liek sevi manīt. Pareiza tehnoloģijas ievērošana paredz, ka vispirms siltināšanas materiāla loksne jānoklāj ar līmi pa parametru un tikai tad tās vidus, lai katra loksne būtu noslēgta. Tāpat iespējams līmi uzlikt viscaur līdzīgi kā flīzējot.
Mūsdienu attīstītās tehnoloģijas atļauj strādāt ar materiāliem arī vēsā un mitrā laikā, tādēļ var teikt, ka arī vēlā rudenī nav par vēlu siltināt mājokli. Atliek tikai censties paredzēt laikapstākļus un pagūt laikus nosegt būvstalažas, lai darbi varētu turpināties.