Jūrmalnieces Tatjanas Dinsdorfas īpašums ar plašu dārzu vairākkārt ieguvis sakoptākās sētas titulu.
Ilgus gadus tas kopts, priecējot savu ģimeni, garāmgājējus un pilsētas viesus. Dārzu projektējis viņas dzīvesbiedrs Konstantīns, būvinženieris, kurš pirms pāris gadiem aizgājis aizsaulē.
Savulaik pagalmā smalcināti būvgruži, zeme noblīvēta ar smilti un melnzemi, jo īpašums atrodas purvainā vietā, tāpēc nācies veidot pacēlumu un problēmu neesot. Kad varot uzsākt pavasara darbus dārzā, Tatjana tajā darbojoties no rīta līdz vēlam vakaram. «Sēžu virtuvē vai laukā un dzeru kafiju, un pašai ir prieks un omulīgi skatīties uz dārzu,» atzīst sieviete. Viņa cenšoties stādīt augus, kuri ar ziediem priecē visu vasaru, puķes mēdzot katru gadu mainīt, pati izdomā, kur ko stādīt. Tatjana var lepoties ar daudzveidīgiem augiem, dekoratīviem krūmiem un kokiem savā dārzā. No plašā puķu klāsta Tatjana izvēlējusies visdažādākās – tulpes, krokusus, narcises, lilijas, pelargonijas, balzamīnes, flokšus, dālijas, rudbekijas, rozes un citas. Kādu laiku dārzu rotājušas arī gladiolas, taču tās iznīkušas, tāpēc dārza mīļotāja no tām gandrīz atteikusies – neesot jēgas tikai pāris stādīt.
«Esmu vairāk pārgājusi no viengadīgiem augiem uz ziemcietēm,» teritorijas plānojumu ieskicē Tatjana, kas mēdzot ielūkoties arī izdevumos, kuros stāstīts par dārza lietām. Dārzā ierīkota lapene kādreizējās nojumes vietā, kuru cēlis Tatjanas vīrs, lai varētu omulīgi pasēdēt un patverties no saules tveicīgajās vasaras dienās. Ar ābeļu stādīšanu savā dārzā neaizraujas. Viņa skaidro, ka savulaik te bijis kluss rajons, bet tagad garām mājai notiek diezgan intensīva transporta kustība, tāpēc augļu kvalitāte nevarot būt augstvērtīga. Kādreiz dārzā bijuši lieli upeņu krūmi, tie izrakti, jo savu laiku atražojuši, tagad palicis viens jaunāks un jāņogu krūms. «Ogulāju daudz nevajag. Man patīk, ka mazbērni var pieiet pie ogu krūma, noraut pa ogai un iemest mutē.» Kādu laiku audzētas zemenes, bet Tatjana nolēmusi atteikties arī no tām, lai to vietā izvēlētos plašāku dekoratīvo stādījumu un puķu klāstu. «Sakņu dārza man nav. Pirmo gadu neaudzēju arī gurķus,» teic Tatjana. Garšaugu dobē var atrast mārrutkus, dilles – lai pats nepieciešamākais allaž būtu pa rokai. Piecus gadus Tatjanas rožu dobēs tiekot audzētas lavandas ar zilajiem ziediem, kas tiekot izkaltēti. «Tās ir lietderīgi stādīt blakus rozēm, kuras šovasar skaisti ziedēja, jo pasargā no slimībām,» iesaka saimniece. Jautājot par dārza labiekārtošanu un jauninājumiem, Tatjana bilst, ka viena no prioritātēm – nomainīt bruģi.
Starp iekoptajām puķu un dekoratīvo krūmu dobēm iesēts zāliens, kas tiekot pļauts reizi nedēļā. Lai paveiktu šo darbu, Tatjana aicinot talkā palīgus.
Savulaik baseins bijis lielāks, tagad priekšroka dota nelielam. Baseinu rotā baltas un fuksiju krāsas ūdensrozes. Kaķis Miks, kuram ērti dzesēt slāpes baseinā, gada vecumā pazudis, bet pēc 21 dienas aukstā svētdienas rītā februārī pārnācis mājās krietni vājāks, ar slimu pakaļkāju, taču atveseļojies.
Raugoties uz savu glīto dārzu, Tatjana spriež, ka droši vien pamazām darbības lauku vajadzētu tajā samazināt, – to diemžēl ietekmē viņas gadu skaitlis. «Pavasarī zāliens ir jāmēslo, jāirdina, lai elpotu un būtu skaists. Tas prasa darbu,» saka viņa.
GODA TITULS. Par piešķirto sakoptākā īpašuma titulu apliecina arī vairākas piemiņas plāksnes, kas piestiprinātas pie dzīvojamās ēkas sienas.
DĀLIJAS agrāk stādītas dažādās krāsās, bet tagad apzināti izvēlētas vienā krāsā, jo tās esot izturīgas. «Citu šķirņu dālijas izaug garas. Tad, kad līst lietus, tās noliecas uz leju un, arī vāzē ieliktas, ilgi nesaglabājas».
SIMBOLISKU žogu, kas pagalmu aizklāj no ceļa, veido tūjas, kuras tiekot apgrieztas reizi gadā. Savulaik mājas otrā pusē, lai norobežotu savu teritoriju, iestādītas trīs mazas eglītes, kuras nu jau izaugušas un no kurām palikušas divas.
VISU VASARU. «Begonijas cenšos saglabāt – ieziemoju, pavasarī stādu podiņos. Tās ir dekoratīvas un zied visu vasaru.» Akmeņdārzu Tatjanas ģimene ierīkojusi pamazām. Ravēšana akmeņdārzu īpašniekiem ir liels pārbaudījums. «Ja vasarā bieži līst, starp akmeņiem zāle nāk laukā un četrrāpus tā jāravē,» smaida Tatjana. «Esmu dzirdējusi par jaunu metodi – oļi jānogrābj, jāuzliek uz zemes speciāls audums, kurš ūdeni laiž cauri, bet nezāles – ne. Dobes var izravēt, bet starp akmeņiem – grūti».
DIVAS KRĀSAS. «Mums bija Kaukāza plūmīšu žogs, bet tas pēc 16 gadiem dabiski aizgāja bojā. To izrakām un pirms diviem gadiem iestādījām divu krāsu fizokarpu,» stāsta saimniece. «Tas augs vēl garāks, bet mēs visu laiku krūmus apgriežam».