«Cenšos pēc iespējas izmantot sezonas piedāvājumu un izvairīties no produktiem, kas ir nedabiski konkrētajam laika periodam,» saka aizrautīga ēst gatavotāja un recepšu žurnāla Pie Galda redaktore Linda Vilmansone, kura pērn kļuva mazliet slavena, pateicoties interneta recepšu raidījumam Cep, kamēr mīksts.
Drīzumā viņa būs redzama arvien jaunos kulinārijas projektos, cenšoties iedvesmot izmēģināt virtuvē arvien jauna arī mūs.
Savus gatavotājas aizsākumus Linda raksturo kā smieklīgus. «Esmu to jau daudzreiz stāstījusi. Man bērnībā bija divi izteikti pretpoli – ļoti garšoja makaroni un riebās sīpoli. Kategoriski atteicos ēst arī daudz ko citu, piemēram, dārzeņus – tomātus, gurķus. Mamma, labu gribēdama, vienmēr centās pagatavot ko skaistu un garšīgu, bet velti. Kad man bija apmēram septiņi gadi, viņa paziņoja, ka vairs netaisīs man katru dienu makaronus, jo tas nav normāli, un, ja gribu tos ēst, lai taisu pati. Es teicu: nu labi!» smejoties stāsta Linda.
Makaroni un desmaizes
Tieši tolaik viņa sākusi spert pirmos soļus pavārmākslā – gatavojot makaronus dažādās versijās. «Tagad, ja cilvēki man atzīstas, ka viņiem kaut kas ļoti negaršo, mēģinu iemācīt savu metodi – atrast kaut ko, kas ļoti, ļoti garšo, un kombinēt to ar lietām, kas īpaši negaršo. Esmu piemērs, ka to var izdarīt. Ja man agrāk riebās sīpoli, tagad esmu atradusi kombinācijas, kādās man tie garšo – piemēram, karamelizējot un pievienojot papildu garšu nianses,» viņa atzīst. Vēl viens iecienīts bērnības hita ēdiens esot desmaizes – lai gan Linda cenšas ierobežot miltu ēdienu patēriņu uzturā, desmaizes ir tas, no kā viņa nevar atteikties. «Šogad dzimšanas dienā man draugi uzdāvināja doktordesu ar lentīti – tas bija smieklīgi,» viņa teic.
Linda uzskata, ka pirmie soļi virtuvē tagad kalpo par labu fonu gardiem izaicinājumiem. «Ir labi, ka mamma ļāva man to darīt, neaizrādīja, ka niekojos ar ēdienu, jo lielākoties to visu arī apēdu un spiedu arī citiem ēst. Piemēram, bērnībā man ļoti garšoja viena mērce no Lido ar burkāniem. Prasīju mammai, kā to pagatavot. Viņa teica: jāpiededzina milti, jāpielej piens... Tā nu es taisīju tos kunkuļus tik daudz, līdz iemācījos pagatavot normālu balto mērci,» Linda atminas.
Domāt ārpus robežām
«Kopš aizraujos ar gatavošanu, domāju par to, lai ēdiens būtu organismam vērtīgs un dotu enerģiju. Vienu brīdi ļoti cīnījos ar miegainību – katru dienu varēju gulēt diendusas, līdz sapratu, ka tas nav normāli. Nolēmu ēst veselīgāk!» viņa raksturo apņemšanos un atzīst, ka bērnībā, apvienojoties mīlestībai pret ēdienu un miegu, nereti sanācis, ka saimniece aiziet gulēt diendusu, bet iecienītie makaroni turpina vārīties. «Tagad man draugi uzdāvinājuši pulksteni ar vistiņu, kas zvana,» Linda smejas. Arī darbs žurnālā piespiedis viņu «domāt ārpus robežām»: «Lai arī cik ļoti man garšotu kārtainā mīkla, nevaru to likt katrā numurā.»
Gatavotāja priecājas, ka dzīve gluži nejauši savedusi kopā ar vairākiem cilvēkiem, kas arī cenšas ēst veselīgi un aizraujas ar garšu eksperimentiem, piemēram, Labas garšas darbnīcas vadītāju Līvu Kļaviņu. «Daudz ko no viņas esmu mācījusies un arvien turpinu mācīties – ēst jaunas lietas un atrast garšas, kas man patīk,» saka Linda.
Bez jēdzīga attaisnojuma
«Man vienmēr paticis gatavot, bet skolā biju arī ļoti sabiedriska, man patika daudz pļāpāt un tikties ar cilvēkiem. Nolēmu studēt sabiedriskās attiecības, ko arī pabeidzu, un četrus gadus nostrādāju reklāmas industrijā. Sapratu, ka stress man traucē dzīvot, un, kad pārnācu mājās uzvilkusies, vienmēr kaut ko gatavoju. Draugi man mazliet iesita pa pieri, vaicājot, kāpēc es nedaru to ikdienā, ja tas ir tas, kas patīk vislabāk. Nevarēju atrast nevienu jēdzīgu attaisnojumu. Tā vienā dienā uzrakstīju atlūgumu un pieteicos darbā par pavāru restorānā EcoCatering,» Linda neslēpj uzdrošināšanos ļauties krasām pārmaiņām. Restorāna īpašnieks un šefpavārs Rihards Frīdenbergs-Kalniņš viņu atrunājis no smagā pavāra darba un atļāvis rīkot pasākumus restorānā. «Tā es mazliet atgriezos pie tā, no kā biju aizgājusi, bet tas ļāva iejusties tajā vidē un saprast, ka noteikti negribu būt pavāre kafejnīcā vai restorānā – tas nav tik romantiski, kā izskatās filmās. Pavāra ceļš ir diezgan sarežģīts – vairākus gadus jāpavada kapājot, kamēr tiek pie ēdiena gatavošanas.»
Sapratusi, ka tik sarežģītu likteni nevēlas un ka ēst gatavošanā visvairāk vilina garšu miksēšana un visa jaunā iepazīšana, Linda veiksmīgi iepazinusies ar Līvu, kas viņu vēl vairāk iedrošinājusi. «Drīz pēc tam uzzināju, ka žurnāls Pie Galda meklē redaktoru un cilvēku, kas varētu gatavot, iepazinos ar žurnāla izdevēju, un viss ieguva vēl lielākus apgriezienus,» viņa stāsta.
Negaidīta atsaucība
Pērn rudenī aktīvākajiem sociālo tīklu lietotājiem Linda kļuva pazīstama kā viena no recepšu videoklipu Cep, kamēr mīksts veidotājām. «Tikko biju sākusi strādāt žurnālā un nejauši satikos ar Reini (kinooperators Reinis Traidās – aut.), kuru jau iepriekš zināju. Viņš manā Instagram profilā bija pamanījis, ka publicēju ēdienu bildes, un, vārds pa vārdam, nonācām pie tā, ka kaut kas jāuzfilmē. Sākumā domāju, ka tas ir tikai joks, bet vēlāk viss patiešām sāka notikt. Reinim ir laba gaumes izjūta un stils – viņš bija izdomājis, kā tas notiks un izskatīsies. Katrā sērijā vēlējāmies iekļaut arī kādu joku, piemēram, ka Reinis pa kluso pielej ēdienam alkoholu. Pēc pirmā klipa noskatīšanās šķita, ka it kā ir jauki, bet es tur muļķīgi izskatos, bet vēlāk, kad jau ieskrējāmies, bija ļoti forši,» Linda smejoties stāsta.
Spontānā ideja ātri vien guva necerētus panākumus. Linda atceras: «Pēc pirmās sērijas noskatīšanās portālā facebook divu stundu laikā bija nospiesti 1000 like. Todien sēdēju un domāju – wow, mēs laikam kaut ko darām pareizi. Bet tas lielākoties bija Reiņa nopelns, jo viņš bija rūpīgi pārdomājis tehnisko pusi. Tas bija ļoti foršs laiks, un draugi to gaidīja.» Kamēr par Cep, kamēr mīksts likteni un iespējamo otro sezonu vēl tiek lemts, Linda azartiski iesaistās arvien jaunos kulinārijas projektos un radio pieci.lv vada raidījumu Klausies, kā vārās.
Skaists ēdiens
Lai gan ēst gatavošana ir process, kas apliecina Lindas patieso būtību, viņa nevēloties tikt dēvēta par pavāri. «Lai gan daru to no septiņu gadu vecuma, neesmu to mācījusies profesionāli – daru tā, kā jūtu, bez īpašām tehniskām zināšanām,» viņa pamato.
Idejas jaunām receptēm un garšu savienojumiem Linda pārsvarā smeļoties ārzemju blogos vai no mobilo aplikāciju lietotājiem Instagram un Pinterest. «Gatavojot man patīk pievienot sāļiem ēdieniem ogas un augļus – vieni no maniem mīļākajiem salātiem ir vistu akniņas ar mellenēm un rukolu. Vēl man ļoti patīk pīrāgi – tos var uztaisīt pat tad, ja mājās nekā nav,» viņa iedrošina. Kopš gatavošana kļuvusi par Lindas ikdienu, viņa labprāt iepērkas tirgū, kur «par nopirkto ir pavisam cits gandarījums». «Vēl mani interesē food styling, ko pašlaik trenējos. Tas nozīmē trauku un piederumu atlasi un ēdiena pagatavošanu tā, lai tas labi izskatās. Mans pēdējā laika hobijs ir braukāt pa krāmu bodēm un meklēt skaistus virtuves aksesuārus,» viņa atzīstas skaistajā nodarbē. Atbildot, ar kādām garšu niansēm izdotos pārsteigt viņu pašu, Linda saka: «Mani var pārsteigt ar skaistu ēdienu. Vai ar labi pagatavotu mājas burgeru, kas rada laimīgu sajūtu mutē. Nesen biju aizbraukusi pie vecākiem uz Tukumu, kur ēdu vārītus kartupeļus ar dillēm, kotletēm un saldajā bubertu – tas viss bija tik vienkārši, bet garšīgi.»
***
LINDAS VILMANSONES IEMĪĻOTA RECEPTE
Meža sēņu pīrāgs ar karamelizētiem sīpoliem un avenēm
Sastāvdaļas: 4 vidēja lieluma sarkanie sīpoli, 400 g meža sēņu, 200 g aveņu, 3 ēdamkarotes medus, 2–3 ēdamkarotes balzametiķa, 100 g Parmas siera, 3 plāksnes kārtainās mīklas, 3 zariņi svaiga timiāna
Pagatavošana: sīpolus nomizo, pārgriež uz pusēm un tad sagriež smalkās pusripiņās. Ietauko un sakarsē pannu, kurā apcep sīpolus, līdz tie kļūst mīksti. Pievieno timiāna lapiņas, avenes un ļauj kādu brīdi pakarsēties, kamēr ogas sāk jukt un iekrāsot sīpolus. Pievieno medu un karamelizē. Tad pievieno balzametiķi un sautē, līdz sīpoli iegūst mīkstu konsistenci un tumšu krāsu. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 grādu temperatūrai. Veidnē liek kārtainās mīklas plāksnes tā, lai to malas nedaudz pārklājas un izveidojas groziņš. Mīklu ar dakšu sadursta, liek krāsnī un cep apmēram 10 minūtes, līdz tā ir viegli brūna. Kamēr cepas pīrāga pamatne, sagriež un apcep sēnes, arī tām pievienojot nedaudz timiāna un sāls. Kad pamatne ir viegli brūna, to izņem no krāsns, apber ar sarīvētu Parmas sieru, atstājot nelielu saujiņu dekorēšanai. Tam pāri kārto karamelizētos sīpolus un saceptās sēnes. Liek krāsnī 200 grādu temperatūrā un cep 10–15 minūtes, līdz pamatnes maliņas ir viegli brūnas. Pirms pasniegšanas pārkaisa ar atlikušo sieru.