Jau trešo gadu starptautiskās pārtikas izstādes Riga Food ietvaros no 28. augusta līdz 7. septembrim norisinās Gastronomijas festivāls, kas ar nebijušām ēdienkartēm, īpašiem piedāvājumiem un patīkamām atlaidēm priecē gardēžus visā Latvijā.
Mākslinieces Elita un Ilze Patmalnieces rudenīgo garšu caurstrāvoto piedāvājumu devās baudīt restorānā Benjamiņš. «Šī ir vieta, kur nākt baudīt ne tikai ēdienu, bet arī vēsturi,» viņas vēlāk teiks.
Stāstot, kādēļ izvēlējušās apmeklēt tieši šo restorānu, māsas gremdējas siltās atmiņās un atklāj, ka ar to saistīti divi stāsti. «Kad biju maza, kopā ar auklīti bieži gājām uz Vērmanes dārzu. Auklīte bija Ulmaņlaiku dāma, kas man vienmēr stāstīja par Ulmaņa laikiem, par Benjamiņa namu, kas toreiz šķita tik neaizskarams un asociējās ar bagātniekiem. Šķita, ka tā ir vieta, kurā es nekad nevarēšu iekļūt. Un, otrkārt, izvēlējāmies šo restorānu, jo mūsu tēti sauca Benjamins. Drīz būs Tēva diena, tādēļ par godu tētim mēs atnācām šeit ieturēt maltīti,» smaidot teic Ilze.
Tīra manta
Arī Elitas un Ilzes tētis bijis liels gardēdis. «Mēs, lai viņu iepriecinātu, bieži taisījām saldos. Tētis izcili gatavoja cepelīnus, tāpēc gaidījām rudeni, jo zinājām, pie visiem radiem kartupeļu talkās atkal būs cepelīnu balle. Arī mamma bija liela saimniece,» viņas stāsta.
«Bērnībā vasarās dzīvojām Latgalē pie radiem, un no tā ir palicis atmiņā, ka ēdām tīru pārtiku – tagad es pie tā esmu atgriezusies. Kartupelis, biezpiens, skābēts gurķis, speķis – esam atgriezušies pie tā, ka modē ir vienkārši ēdieni, ka nevajag neko baigi sagudrot, labāka ir tīra manta,» secinājusi Elita. Ilze piekrīt māsai un atzīst, ka nepērk ķīmiskos jogurtus un citus deserta izstrādājumus, bet labprātāk mīļos ar gardumiem iepriecina, kaut ko pagatavojot pati. Mākslinieces labprāt viesojas arī glaunos restorānos, taču tad allaž svarīgs esot pārsteiguma mirklis. «Ejot uz restorānu, gaidām kaut ko, ko pašas neprotam pagatavot, gaidām pārsteigumu. Vilšanās parasti ir tad, kad apēdam un saprotam, ka pašas varētu labāk.»
Iepazīt caur ēdienu
Ēst gatavošanu abas vienprātīgi pielīdzina mākslai, sakot, ka arī gatavojot jāmiksē garšu nianses līdzīgi kā krāsas uz audekla. «Man ir svarīgs pats gatavošanas process, patīk to izbaudīt,» saka Elita. Līdzīgi ir arī Ilzei. «Man patīk gatavot iedvesmas ēdienus. Pēc receptēm negatavoju – izdomāju ēdienus no tā, kas mājās ir,» teic Ilze un atklāj, ka iecienījusi Nakts tirgu, kur iepērk daudz skaistu un krāsainu dārzeņu. «Tad es eksperimentēju ar tiem. Rudenī esmu iecienījusi zupas no tomātiem un paprikas. Vakaros, atnākot no darba, man gribas ēst, bet kaut ko smuku. Un tad es gatavoju un aicinu ciemos draugus un kaimiņus!»
Ilze ir kaislīga sveštautu virtuves baudītāja, un ar to lēnām iepazīstina arī savus draugus un ģimeni. «Esot ārzemēs vienmēr cenšos nogaršot kaut ko tieši tai valstij raksturīgu. Gribas izmēģināt eksotiskas lietas – šķiet tik muļķīgi ceļojot pasūtīt kaut ko tradicionālu, jo arī caur ēdienu var iepazīt tautas kultūru. Man garšo ass ēdiens, kādu Latvijā reti kur pasniedz. No tā ar laiku rodas atkarība – gribas arvien asāku un asāku,» viņa stāsta.
Prieks katru dienu
Elita un Ilze atzīst, ka abām mājās vienmēr atrodas sezonāli un latviski produkti, ko pēc nepieciešamības var integrēt dažādos ēdienos – gurķi, tomāti, siers, biezpiens, citrons, baziliks, olas, milti, sīpoli, ķiploki, burkāni un piens rituālai rīta kafijai. «Citreiz gribas aiziet uz veikalu un piepirkt visu ko, lai, ja naktī atnāk ciemiņš, ir ar ko pabarot,» viesmīlīgi nosaka Elita. Brīžiem, kad sagribas kādu saldumiņu, mājās vienmēr atradīsies gabaliņš halvas, pa kādai Laimas šokolādes konfektei vai zefīrs. «Man mājās vienmēr ir pamatlietas, no kā kaut ko pagatavot. Recepti var izdomāt arī ne no kā!» uzskata Ilze.
«Dzīve ir kā viens mirklis, tāpēc vajag atrast lietas, kas sagādā prieku. Tagad, sākoties rudens sezonai, kad vairāk uzturēsimies iekštelpās, vajag atrast, kas piesaista mājās – piemēram, nokrāsot kādu jaunu sienu. Es nopirku blenderi, jaunus virtuves piederumus un salvetes. Iegādājos arī jaunu tējkannu un krūzīti, jo gribas gūt prieku no lietām, kam pieskaramies ikdienā. Kafiju krūzītē taču lejam katru rītu!» Elita mudina.