Māksliniece Madara Gulbis ar bērniem Māretu Rozi un dēlu Bertramu Paulu vasaras pavada Jūrmalā, vecvecāku mājās, kur māksliniece ar ģimeni apdzīvo ēkas pirmo stāvu, kurā iekārtota dzīvojamā istaba, kur viņa šovasar arī glezno, divas guļamistabas, neliela virtuve, vannasistaba un priekšnams.
«Kādreiz šeit dzīvojām visu gadu. Nodzīvojām 15 gadu. Tad, kad Māreta sāka mācīties 1. klasē pirms deviņiem gadiem, pārcēlāmies dzīvot uz Rīgu, lai nebūtu jābraukā uz skolu un pulciņiem, bet vasaras sezonā atkal atgriezāmies Jūrmalā.» Madara stāsta, ka ēka savulaik celta kā vasarnīca un ziemā to bijis grūti piekurināt, tāpēc arī tas bijis viens no faktoriem par dzīvesvietas izvēli galvaspilsētā.
Ēku divdesmito gadu nogalē būvējis Madaras vectēvs advokāts Jānis Sūna, kurš bija iegādājies zemi. Māja saglabāta nākamajām paaudzēm, tikusi nosiltināta, nomainīts grīdas segums. «Šeit visapkārt kādreiz bija sanatorijas teritorija, privātmāju nemaz nebija, bet tagad situācija ir pilnīgi pretēja.»
Laika gaitā ēka tikusi pārbūvēta, tajā veikti remontdarbi, bet aizvadītajos gados dizainiski maz kas esot mainīts. «Diemžēl pirms vairāk nekā 15 gadiem ielikām plastmasas logus, jo tie izmaksāja lētāk nekā koka, un tagad ir žēl, ka tā izdarījām. Pirms padsmit gadiem vēl nebija tik aktuāli saglabāt autentisko. Protams, senatnīgās mēbeles un lietas ir smagas, nav tik funkcionālas,» secina māksliniece. Viņa prātojot, ja uz šejieni pārceltos uz pastāvīgu dzīvi, vai būtu iespējams piebūvēt darbnīcu. «Kādreiz mājai bija skaista stiklota veranda, bet tā tika nojaukta. Par to man saglabājušās mīļas bērnības atmiņas. Verandā tika svinētas jubilejas, bet vecmamma ar draudzenēm tur spēlēja zolīti. Nav iespējams salīdzināt, kā ir dzīvot vasarā Rīgā un Jūrmalā. Manā bērnībā te apkārt bija mežs, šo vietu ļoti mīlu. Pirmajos divos gados, kad rudenī atgriezos Rīgā, pietrūka Jūrmalas gaisa, ko elpot,» atzīst Madara.
PĀRMAIŅUS. Māksliniece Madara Gulbis kopā ar bērniem Māretu Rozi un Bertramu Paulu pieraduši vasaras pavadīt Jūrmalā, kur ir klusums un svaigs gaiss, bet septembrī atgriezties Rīgā, kur ir dinamisks un aktīvs dzīves ritms.
ROZĀ. Koridorā, kurā saglabājusies puse no verandas, izvēlēta aktīvāka – rozā – krāsa salīdzinājumā ar dzīvojamo istabu, kurā ir mierīgie toņi. Ēkas ārpusē saglabājušās vecās autentiskās koka rūtis. Pie sienas pielikts Madaras kursabiedra dizainera Egīla Medņa veidots pulkstenis. «Pirms tam šeit bija oranža krāsa. Man patīk gaisma un ikdienā ir nepieciešama arī krāsa, tā ir mana pasaule. Man šeit nedaudz par tumšu, jo blakām mājai aug priedes, tāpēc ar krāsu mēģinu padarīt telpu gaišāku un dzīvīgāku».
PIE DURVĪM. Šādu foto pie vannasistabas durvīm Madara jau sen atradusi, skatoties vecas kartītes tepat, Jūrmalas mājā.
MĪĻĀKĀ. Uz senatnīgā dīvāna ģimenei esot mīļākā vieta, kur tiek pavadīti vakari. Madara atminas, ka viņas bērnībā dīvāns bijis pārvilkts ar tumšu velveta audumu.
SENATNĪGĀS mēbeles palikušas mantojumā no Madaras vectēva – dīvāns, bufetes, galds, krēsli, no kurām daļa restaurētas. «Ja esmu izaugusi vidē, kur ir šādas mēbeles, tad nemaz nav iespējams sadzīvot ar citām. Vecas lietas man vienmēr ir patikušas.» Kosmētiskais remonts veikts pirms trīs gadiem saviem spēkiem, grīdai izvēlēts parkets. Šogad pie logiem pieliktas rullo žalūzijas, lai uz grīdas neveidotos ēna no saules un Madara varētu gleznot. Ikdienā ēdamgalds ar krēsliem novietots istabas vidū, taču tad tā neesot funkcionāla – Madarai neesot vietas, kur gleznot.
TIKS RESTAURĒTAS. Madara stāsta, ka vienā no vecajām smagnējām bufetēm glabājas senie Latvijas laika trauki, no kuriem daļa ir ieplīsuši un ko citi būtu izmetuši. «Bufetes vēl gaida savu kārtu restaurācijai. Tās ir milzīgas un smagas, tāpēc transportēt ir grūti,» teic māksliniece.
MĪLULIS. Šis ar audumu pārvilktais krēsls ģimenes loceklim rūsganajam, gadu vecajam kaķim Leonardo ir iecienīta atpūtas vieta.
VIOLETA. Māreta un Betrams apdzīvo vienu istabu. «Visu laiku skatos, kur kaut ko lieku varētu izmest, lai iegūtu plašumu,» stāsta Madara un rāda uz lielu baltu skapi, kur šobrīd glabājas māsas un brāļa drēbes un no kura abu mamma vēlētos atbrīvoties. Bertrama gulta atrasta laukos, bet Madaras kursabiedrs dizainers Gints Zilbalodis restaurējis, tā ieguvusi violetu krāsu. Madara spriež, ka tagad tā būtu nokrāsota citā tonī. Grīdai izvēlēts lamināts.
NOBRUŽĀTA. Šo lampu ar senatnes elpu Madara esot atradusi. «Man patīk, ka tā ir veca, nobružāta, tāpēc netika pārkrāsota».
KRĒSLS. Šis krēsls arī esot vecvecāku saglabāts un tagad nolikts dzīvojamā istabā pie sienas, lai atbrīvotu telpu.
MĀJĀS GLEZNO. Plaukts iegādāts IKEA, bet glezna nav Madaras veidota. Mākslinieces darbos dominējošā ir daba. Šodien viņa dodas uz Koreju, kur Latvijas mākslinieču darbu izstādē tiks eksponētas viņas gleznas, kurām esot kofera izmērs un kuras tapušas Jūrmalas mājā. Iepriekšējos gados vienmēr vasarās devusies gleznot uz Rīgu, kur iekārtota darbnīca, bet šogad pirmo vasaru pēc pārtraukuma atkal glezno Jūrmalā.
AR ROZĒM. Vienu krūzīti ar rozēm Māretai Rozei katru gadu vārdadienā dāvina vecmamma jau kopš mazām dienām, no kurām izveidojusies prāva kolekcija.
GALDS ZOLĪTEI. Madaras vecmamma advokāte Gerda Sūna, kura dzīvo ēkas otrajā stāvā un 7. septembrī atzīmēs 102 gadu jubileju, joprojām saglabājusi možu prātu. Uz šā galda, kas agrāk bijis novietots verandā, viņa spēlējusi zoli. «Apzināti to nekrāsoju, jo man patīk vecais krāsojums, lai gan tas birst nost. To noteikti krāsojis mans vectēvs, un galds man ir ļoti mīļš».
DABISKA. Madaras guļamistabā agrāk bijusi virtuve. Blakus gultai novietots neliels krēsls, ko uzdāvinājis viņas krusttēvs, nesen mūžībā aizgājušais mākslinieks Jāzeps Pīgoznis. Grīdai māksliniece izvēlējusies paklāju no sizāla, jo viņai patīk dabiska vide. No rītiem esot ērti vingrot uz tā, bet kopšana prasa pūles. Gulta savulaik izgatavota pēc pasūtījuma.
NELIELA. Virtuves zonā agrāk bijušas koka kāpnes, savulaik tā bijusi iekārtota tur, kur ir Madaras guļamistaba. Nelielajā pirms divdesmit gadiem pārbūvētajā virtuvē saimnieko sievietes – gan Madara, gan viņas meita Māreta, kura kopš bērnības sapņojot par savu restorānu. «Meitai ļoti patīk gatavot ēst un cept kūkas. Mani, mākslinieci, tas priecē.» Šeit tiek ieturētas ātrās maltītes, bet kopīgi ģimene pusdienojot vai vakariņojot pie ēdamgalda dzīvojamā istabā.