Patisons piesaista uzmanību ar savu formu. Arī mazi bērni, kurus parasti nesajūsmina doma, ka pusdienās viņiem dos kaut ko kabačveidīgu, ir vieglāk pierunājami nogaršot patisonus, kuri tik interesanti izskatās – kā lidojošie šķīvīši, karaļu kroņi vai Pelnrušķītes karietes.
Pasakā, kā jau mēs visi labi atceramies, par karieti tika pārvērsts ķirbis, bet arī patisons būtu derējis gluži labi. Patisons savā dziļākajā būtībā jau arī ir ķirbis.
Ķirbjaugu dzimtenē Amerikā patisonu pieskaita plašai kategorijai, ko apzīmē ar vārdu squash, kam latviskais tulkojums parasti ir – kabači. Patisons ir viens no vasaras kabačiem, tāds, kurš ēdams jauns, nenobriedis. Internetā tas atrodams ar dažādiem vārdiem – pattypan, patty pan, pattypan squash, scallop squash, sunburst squash. Vārds «patisons» esot palienēts no franču valodas patisson – tā Provansā sauc kūkas, kam ir līdzīga forma.
Lasot par patisoniem un citiem ķirbjaugiem, tekstā nereti sastopam atsauces uz trim māsām. Uzduroties tām atkal un atkal dažādos kulinārijas un dārzkopības blogos, rodas vēlme noskaidrot, kas tās tādas. Irokēzu teika stāsta, ka reiz kādā laukā draudzīgi mājojušas trīs māsas, ļoti atšķirīgas: jaunākā vienmēr ģērbusies zaļā tērpā un pratusi vienīgi rāpot, vidējā māsa valkājusi dzeltenas drēbes un skraidījusi apkārt, bet vecākā māsa, gaiši dzelteniem matiem, apsegusies ar gaišzaļu plecu lakatu, vienmēr stāvējusi stingri un taisni, aizsargādama jaunākās. Visas kopā viņas bijušas ļoti stipras. Reiz laukā ieradies jauns puisis, kurš runājis ar putniem un zvēriem. Kamēr māsas viņu aizrautīgi vērojušas, tikmēr jaunākā pazudusi, un abas vecākās nu kļuvušas bēdīgas. Nākamajā reizē puisis tuvējā upmalā lasījis niedres un, kamēr meitenes viņam pievērsušās, pazudusi vidējā māsa. Vecākā nu palikusi viena, nelaimīga un vientuļa, bet joprojām stalti izslējusies lauka vidū. Redzot viņas bēdas, puisis atvedis abas jaunākās māsas atpakaļ. Kopš tā laika viņas atkal ir visas kopā un jūtas stipras. Trīs māsas ir trīs augi – pupas, ķirbjaugi un kukurūza.
Teikā ir ietverta daudzu gadu tūkstošu pieredzē balstīta lauksaimniecības sistēma. Kukurūza ir kā dabas dots balsts, pa kuru vīties pupām, kas savukārt piesaista augsnei slāpekli, paaugstinot tās auglību, bet ķirbjaugu lapas pārklāj zemi, neļaujot izvērsties nezālēm un palīdzot saglabāt augsnes mitrumu. Arī no uzturvērtības viedokļa, šie augi cits citu papildina: kukurūza dod ogļhidrātus, pupas ir bagātas ar olbaltumvielām un nodrošina ēdāja organismam tās aminoskābes, kuru nav kukurūzā, savukārt ķirbjaugi ir bagāti ar vitamīniem un no to sēkliņām iegūst eļļu. Arī ieceļotāji no Eiropas nebūtu spējuši izdzīvot bez šo trīs māsu palīdzības. Patisoni, kā jau noprotat, pārstāv teikā minēto vidējo māsu.
Pētījumi liecina, ka patisoni ir labs antioksidantu avots. Bieži lasīts, ka antioksidanti meklējami košos, krāsainos augļos un dārzeņos, tāpēc bāli zaļais patisons paliek bez ievērības. Tas nav izcili bagāts ar C vitamīnu un betakarotīnu, toties satur luteīnu un zeaksantīnu, kas arī ir vitāli svarīgi, jo sevišķi – acu veselībai. Vēl patisonos ir kālijs, magnijs, varš un mangāns, turklāt tie satur unikālu polisaharīdu kombināciju, kas, kā liecina eksperimenti ar dzīvniekiem, varētu palīdzēt diabēta profilaksē. Arī no uzņemto kaloriju viedokļa, patisoniem piemīt vasarīgs vieglums – 100 gramos ir aptuveni 25 kkal.
NODERĪGI
• Nepāraugušam patisonam ir maiga, gluda, nesavītusi un spoža, bet tajā pašā laikā viegli ievainojama miziņa. Ja miza ir cieta, tas nozīmē, ka patisons ir pāraudzis un sīksts, ar cietām sēklām, un tādam vairs nav tik labas garšas īpašības, turklāt arī mizot patisonu neregulārās formas dēļ nav parocīgi.
• Novācot, pārvietojot un uzglabājot patisonus, jāuzmanās tos saskrambāt un saspiest, jo pretējā gadījumā patisoni sāk strauji bojāties.
• Patisonus glabā nemazgātus, ledusskapī tie var stāvēt nedēļu. Tos iespējams arī saldēt. Pirms likšanas saldētavā patisonus ieteicams trīs minūtes turēt tvaika peldē.
• Patisonu forma ir pateicīga pildīšanai. Tiem nogriež augšdaļu līdz ar kātiņu, izdobj vidu, liek iekšā vēlamo pildījumu un sautē vai cep cepeškrāsnī. Izdobtā patisona bļodiņā var arī pasniegt biezzupas vai sautējumus.
• Patisoni izmantojami arī svaigos salātos. Nelielus patisonus var griezt horizontāli plānās šķēlītēs, bet nav nepareizi griezt patisonus arī daiviņās, salmiņos, dažāda lieluma un formas gabaliņos, pat rīvēt, jo nekādi stingri kulinārijas kanoni šajā ziņā nepastāv. Svaigus, stingrus patisonu gabaliņus var pasniegt uzkodās kopā ar salātu mērci, kas pagatavota no jogurta un garšaugiem.
• No patisoniem var gatavot visus tos pašus ēdienus, kurus gatavo no kabačiem.
• Par veselīgāko patisonu sagatavošanas veidu daudzi eksperti uzskata tvaikošanu, bet tos var arī cept uz pannas, cepeškrāsnī, uz grila u. c.
Receptes
Cepeškrāsnī cepti patisoni
Sastāvdaļas. Vienāda lieluma patisoni, olīvu eļļa vai sviests, sāls, zaļumi, skābs krējums – pēc izvēles.
Pagatavošana. Cepeškrāsni iesilda līdz 200 grādu temperatūrai. Patisoniem nogriež augšdaļu, uzkaisa nedaudz sāls, liek uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, cep cepeškrāsnī aptuveni 8 minūtes, izvelk, pārziež ar olīvu eļļu vai sviestu un turpina cept, līdz patisoni mīksti. Pasniedz karstus, ja vēlas, uzliek katram karotīti skāba krējuma un pārkaisa ar zaļumiem.
Salāti ar patisoniem
Sastāvdaļas. Seši nelieli patisoni, divas ķiploku daiviņas, viena dzeltenā paprika, pieci ķiršu tomātiņi, nedaudz sīklapu bazilika zaļumu, trīs ēdamkarotes augu eļļas, divas ēdamkarotes citronu sulas, viena ēdamkarote medus, sāls, malti melnie pipari.
Pagatavošana. Patisonus sagriež horizontāli plānās šķēlītēs, ķiršu tomātiņus – pusītēs, papriku – strēmelītēs. Liek salātu traukā, uzkaisa nedaudz sāls, pievieno spiedē saspiestus ķiplokus, maltos piparus, samaisa un atstāj uz 15 minūtēm. Eļļu sajauc ar citronu sulu un medu, pārlej salātiem, uzkaisa nobraucītas bazilika lapiņas.
Patisoni ar kuskusu
Sastāvdaļas. Viena citrona sula un miziņa, pustējkarote medus, olīvu eļļa, trīs ķiploku daiviņas, 300 ml dārzeņu buljona, viena glāze kuskusa, viena glāze gabaliņos sagrieztu patisonu, viens sīpols, sauja rozīņu, sauja kapātu mandeļu, sāls, viens piparmētras zariņš, malti melnie pipari.
Pagatavošana. Citrona sulu, rīvētu citrona miziņu, medu un 60 ml olīvu eļļas saputo kopā, pieliek veselas nomizotas ķiploku daiviņas un atstāj uz pusstundu ievilkties. Uzvāra dārzeņu buljonu, pievieno kuskusu, samazina uguni, uzliek traukam vāku un vāra kuskusu, līdz tas uzsūcis visu šķidrumu, uzmanīgi izmaisa, lai graudiņi nesaliptu, pārliek bļodā un noliek malā. Pannā lej divas ēdamkarotes eļļas, pievieno patisonus, sagrieztus sīpolus, rozīnes, mandeles un sāli, karsē 1–2 minūtes. Atdzesē istabas temperatūrā, pievieno kuskusam, sajauc. Izņem no mērces ķiplokus, pārlej to kuskusam, pārkaisa ar sīki kapātām piparmētrām un pipariem, ja vajag, pieliek vēl sāli un vēlreiz samaisa. Pasniedz istabas temperatūrā.
