Studijas tipa dzīvokļa plānojums

Mājvietā virtuves un viesistabas zonu apvienošana vienā telpā ir ļoti individuāla.Jopro­jām aktuāla ir tendence apvienot abas šīs zonas, tomēr, pirms izvēlēties šādu risināju­mu, noteikti jāizvērtē visi plusi un mīnusi.

«Cil­vē­kiem, kas pa­ra­du­ši bie­ži ga­ta­vot, no­teik­ti fun­kci­onā­lā­ka šķi­tīs at­se­viš­ķa vir­tu­ve, ku­rā var rī­ko­ties pēc sirds pa­ti­kas, ne­do­mā­jot par to, ka pēc ga­ta­vo­ša­nas pro­ce­sa uz­reiz viss jā­no­vāc, lai ne­ra­dī­tu ne­sa­kār­to­tu vi­di arī dzī­vo­ja­mā tel­pā,» uz­ska­ta in­ter­je­ra di­zai­ne­re Lin­da Druv­kal­ne.

Iz­vē­lo­ties ap­vie­not abas šīs fun­kci­onā­lās zo­nas, jā­ņem vē­rā, ka ga­ta­vo­ša­nas pro­ce­sā ro­das da­žā­di aro­mā­ti, kas pie­pil­da vi­su tel­pu un var būt trau­cē­jošs fak­tors. «Tā­pēc ir jā­ie­rī­ko la­ba ven­ti­lā­ci­ja un jā­uz­stā­da efek­tīvs no­sū­cējs. Stu­di­jas ti­pa plā­no­jums bie­ži vien ir ne­vis cil­vē­ku vēl­me, bet gan tel­pas ar­hi­tek­to­nis­kā plā­no­ju­ma pra­sī­ba, kas jā­at­ri­si­na pēc ie­spē­jas fun­kci­onā­lāk, ne­at­stā­jot no­vār­tā arī di­zai­nis­ko pus­i,» at­zīst di­zai­ne­re. «Vir­tu­ves ne­at­ņe­ma­ma sa­stāv­da­ļa ir teh­ni­ka, tā­pēc pil­nī­bā no­slēpt tās ek­sis­ten­ci ir grū­ti, ja vien mē­be­le ne­tiek no­mas­kē­ta aiz spe­ci­āli vei­do­tām fa­sā­des dur­vīm. Pa­ras­ti tā to­mēr ir tra­di­ci­onā­la ie­kār­ta ar grī­das un sie­nas ska­pī­šiem un ie­bū­vē­ja­mo teh­ni­ku. Lai ne­ra­dī­tu ie­spai­du, ka tel­pas gal­ve­nā zo­na ir tie­ši vir­tu­ve, var iz­vē­lē­ties ska­pī­tī ie­bū­vē­ja­mu no­sū­cē­ju, ie­bū­vē­ja­mo, ne­vis brī­vi stā­vo­šu le­dus­ska­pi, ne­ie­ras­tā­kus ma­te­ri­ālus, kas uz­reiz ne­at­gā­di­na vir­tu­vi. Pie­ska­ņo­jot tos pā­rē­jām tel­pas mē­be­lēm, var iz­vai­rī­ties no uz­krī­to­šiem rok­tu­riem, to vie­tā iz­vē­lo­ties uz­spie­ža­mo me­hā­nis­mu vai pro­fi­la ti­pa rok­tu­rus.»

Ne­lie­lā div­is­ta­bu dzī­vok­ļa ie­mīt­nie­ki ir Ul­dis un Elī­na, vi­ņu di­vi bēr­ni Hei­li­ja un Pat­riks, kā arī di­vi ma­zi mā­jas mī­lu­ļi – ak­tī­vi su­nī­ši. Ie­priekš dzī­vok­ļa plā­no­jums bi­ja ci­tāds – bērn­is­ta­bas vie­tā at­ra­dās at­se­viš­ķi no­da­lī­ta vir­tu­ve, bet lie­lā tel­pa kal­po­ja kā vies­is­ta­ba – gu­ļam­is­ta­ba – bērn­is­ta­ba. «Pēc ģi­me­nes pie­au­gu­ma ve­cā­ki sa­pra­ta, ka ir ga­ta­vi upu­rēt vir­tu­vi, iz­vei­do­jot ta­jā bērn­is­ta­bu. Līdz ar to lie­la­jā tel­pā nā­cās ap­vie­not vir­tu­ves, vies­is­ta­bas un gu­ļam­is­ta­bas fun­kci­jas. Bi­ja ne­pie­cie­šams pār­plā­not arī ko­ri­do­ra zo­nu, pa­re­dzot vie­tu ie­til­pī­gam ie­bū­vē­ta­jam ska­pim, tā­pēc dzī­vok­ļa starp­sie­nas ti­ka pār­bī­dī­tas, pa­kār­to­jot kat­ras is­ta­bas fun­kci­jai,» at­klāj L. Druv­kal­ne.

VI­OLETS UN PE­LĒKS. «Dzī­vok­ļa saim­nie­ku vēl­me bi­ja mā­jī­ga, mi­ni­mā­lis­ma sti­lā vei­do­ta ģi­me­nes māj­vie­ta bez lie­kām grez­nām de­ta­ļām, bet ar odzi­ņu. Bi­ja jā­ņem vē­rā ne­lie­lā, at­vēr­tā plā­no­ju­ma tel­pu pla­tī­ba, ku­rā jā­ap­vie­no ne­ie­ras­ti daudz fun­kci­ju, tā­pēc gan sie­nu, gan mē­be­ļu ma­te­ri­ālu to­na­li­tā­te ir vie­no­jo­šā gam­mā,» teic di­zai­ne­re. Mam­mas Elī­nas mī­ļā­kā krā­sa ir vi­ole­ta, tā­pēc vi­ņa vē­lē­jās to ie­kļaut arī sa­vā ik­die­nas vi­dē. «Ņē­mu vē­rā šo vēl­mi un ap­vie­no­ju vi­ole­to ar da­žā­dām pe­lē­ko to­ņu ni­an­sēm, kas ir lie­lisks fons un kal­po kā sa­vie­no­jošs ele­ments. Bal­tās, glan­cē­tās virs­mas ra­da svai­gu­mu un, at­sta­ro­jot gais­mu, pa­da­ra vi­zu­āli vieg­lā­kas ie­til­pī­gās kor­pu­sa mē­be­les, kā arī ir mi­ni­mā­lis­mam rak­stu­rī­ga ie­zī­me.» Di­zai­ne­re par veik­smī­gu uz­ska­ta is­ta­bas lie­lā lo­ga aiz­ka­ru audu­ma iz­vē­li, jo tā to­na­li­tā­te un pa­tī­ka­mi mā­jī­gu no­ska­ņu ra­do­šā fak­tū­ra sa­dzī­vo ar pe­lē­ko sie­nu to­ni, vei­do­jot vie­no­jo­šu plak­ņu sa­spē­li. «Tel­pai iz­vē­lē­tas krā­so­ja­mās stik­laš­ķied­ras ta­pe­tes, kas no­vērš sie­nu plai­sā­ša­nu, at­vieg­lo re­mont­dar­bus, kā arī ra­da mā­jī­gā­ku sa­jū­tu, jo krā­so­tās sie­nas nav per­fek­ti glu­das.» Vi­ole­tā to­ņa sie­nu plak­nes kal­po kā fons, uz ku­ra iz­ce­ļas bal­tās un pe­lē­kās mē­be­les, bet vir­tu­ves zo­nas gries­ti ir in­ter­je­ra odzi­ņa. Vi­ole­tais gries­tu to­nis iz­vē­lēts, lai pa­pil­dus vi­zu­āli zo­nē­tu vir­tu­vi, tur­klāt, at­ro­do­ties ša­jā tel­pas da­ļā, ro­das sa­jū­ta, ka tā ir at­se­viš­ķa is­ta­ba. «Tel­pas vie­no­jo­šais ele­ments ir pe­lē­kā la­mi­nā­ta grī­das se­gums, ku­ram pie­ska­ņots dur­vju un mē­be­ļu ma­te­ri­āls. Ko­ka tek­stū­ra ra­da mā­jī­gu­mu un lie­lis­ki sa­dzī­vo ar bal­ta­jām glan­cē­ta­jām virs­mām. Dzī­vok­ļa in­ter­je­ra kon­cep­ci­jas pa­ma­tā ir lie­lu krā­su lau­ku­mu iz­man­to­ša­na, li­ne­āru un ģeo­met­ris­ku for­mu sa­spē­le, ne­ie­slīg­stot sī­kās, grez­nās de­ta­ļās.»

GRIES­TU KON­STRUK­CI­JA. «Vir­tu­ves gries­tu pa­ze­mi­nā­ju­mam nav ti­kai de­ko­ra­tī­va no­zī­me – lai no ie­priekš iz­man­to­tās tel­pas uz jaun­o vir­tu­ves zo­nu va­rē­tu pār­vilkt ven­ti­lā­ci­jas cau­ru­les, nā­cās iz­do­māt vi­zu­āli pie­vil­cī­gu ri­si­nā­ju­mu gries­tu kon­struk­ci­jai,» skaid­ro L. Druv­kal­ne. Šā­da ide­ja at­vieg­lo­ja arī gais­mas ķer­me­ņu iz­vie­to­ša­nu vir­tu­ves zo­nā, jo tā­dē­jā­di pa­ze­mi­nā­ta­jā gries­tu da­ļā va­rē­ja ie­bū­vēt arī lam­pas un sā­nu da­ļā iz­vei­dot ni­šu slēp­ta­jam LED ap­gais­mo­ju­mam. Ap­vie­no­jot vai­rā­kas fun­kci­onā­lās zo­nas vie­nā ne­lie­lā tel­pā, sva­rī­gi iz­vē­lē­ties ma­te­ri­ālus, kas sa­vā star­pā ne­ra­da dis­har­mo­ni­ju. Tā­pēc kor­pu­sa mē­be­ļu ma­te­ri­ālam iz­vē­lēts sil­ti pe­lē­cī­ga to­ņa ko­ka imi­tā­ci­jas la­mi­nāts ap­vie­no­ju­mā ar bal­tu ak­ri­lu. «Lai vir­tu­ves zo­na ne­kļū­tu pā­rāk uz­krī­to­ša un ne­ras­tos ie­spaids, ka gu­ļam­is­ta­bā tiek arī ga­ta­vots, sie­nas pa­ne­lim starp ska­pī­šiem ti­ka iz­vē­lēts ko­ka imi­tā­ci­jas la­mi­nāts, kas ra­da mā­jī­gā­ku ie­spai­du un uz­reiz ne­aso­ci­ējas ar vir­tu­ves ie­kār­tu tās tra­di­ci­onā­la­jā iz­prat­nē.» Vie­na no dzī­vok­ļa ie­mīt­nie­ku vēl­mēm bi­ja le­te, kas ie­plā­no­ta tā, lai at­da­lī­tu vir­tu­vi no pā­rē­jās tel­pas un kal­po­tu kā ēdam­galds četr­ām per­so­nām. «Dzī­vok­ļa saim­nie­ki pēc ma­niem ra­sē­ju­miem pa­sū­tī­ja ma­te­ri­ālu plāk­snes, sa­skrū­vē­ja un uz­stā­dī­ja vis­as kor­pu­sa mē­be­les, ne­iz­man­to­jot gald­nie­ka pa­lī­dzī­bu. Re­zul­tāts ir lie­lisks,» ir gan­da­rī­ta Lin­da. Le­tes zo­nā pa­re­dzē­tas di­vas ie­ka­ra­mās lam­pas, kas kal­po gan kā de­ko­ra­tīvs ele­ments, gan arī fun­kci­onāls ri­si­nā­jums – gal­da virs­mai pie­tu­vi­nāts ap­gais­mo­jums.

IZ­AI­CI­NĀ­JUMS. Dzī­vo­ja­mā is­ta­ba nav lie­la, bet ne­pie­cie­ša­mo fun­kci­ju ap­vie­no­ša­nai pa­pil­du at­da­lo­šās starp­sie­nas bū­vēt bū­tu bi­jis ne­prā­tī­gi – uz­ska­ta di­zai­ne­re. «Vie­nī­gā sta­ci­onā­rā kon­struk­ci­ja ir ne­lie­lā rī­ģip­ša sie­nas da­ļa, kas no­ro­be­žo brī­vi stā­vo­šo le­dus­ska­pi no is­ta­bas pus­es.» Plā­no­ša­nas pro­ce­sa lie­lā­kais iz­ai­ci­nā­jums, pēc di­zai­ne­res do­mām, bi­ja pa­re­dzēt vie­tu ie­til­pī­gam ap­ģēr­bu ska­pim, ne­pa­da­rot to par tel­pas ma­sī­vā­ko ob­jek­tu. «Tas veik­smī­gi iz­de­vies, no­vie­to­jot ska­pi tel­pas stū­rī un iz­vē­lo­ties tam bal­tu kor­pu­su, kas ie­til­pī­go mē­be­li pa­da­ra ne­uz­krī­to­šā­ku un vieg­lā­ku.» Grī­das ska­pī­tis, virs ku­ra no­vie­tots TV, ir pie­tie­ka­mi ie­til­pīgs, lai ta­jā iz­vie­to­tu gan teh­ni­ku, gan arī ci­tas ik­die­nā ne­pie­cie­ša­mās lie­tas. Sie­nas ska­pī­šu di­zains ir lī­dzīgs vir­tu­ves ska­pī­šiem, to­mēr sa­gla­bā sa­vu in­di­vi­du­ali­tā­ti, ne­ra­dot ie­spai­du, ka tā ir vir­tu­ves sa­stāv­da­ļa. TV mē­be­le ap­vie­no­ta ar ie­til­pī­go ap­ģēr­bu ska­pi, ku­ram pa­re­dzē­tas bī­dā­mās dur­vis, lai tau­pī­tu vie­tu. Gu­ļam­is­ta­bas fun­kci­jas gal­ve­nais ob­jekts ir iz­vel­ka­mais dī­vāns, kas pa­ras­ti ir ma­sī­vāks sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar vien­kār­šu vies­is­ta­bas dī­vā­nu, tā­pēc tā ma­te­ri­āla to­nis mak­si­mā­li pie­tu­vi­nāts grī­das pe­lē­ka­jam la­mi­nā­tam. Vien­da­bī­go lau­ku­mu at­dzī­vi­na de­ko­ra­tī­vie spil­ve­ni.

VI­OLE­TA. L. Druv­kal­ne no­rā­da, ka, vei­do­jot in­ter­je­ru, lie­la no­zī­me ir ap­gais­mo­ju­mam. Vies­is­ta­bas cen­trā­lais gais­mas ķer­me­nis ir ie­ka­ra­mā vi­ole­tā lam­pa ar vai­rā­kām spul­dzēm, kas no­dro­ši­na pie­tie­ka­mi spil­gtu ap­gais­mo­ju­mu. Nakts­lam­pu fun­kci­ju pil­da cen­trā­lās lam­pas audu­ma ku­po­lam to­nā­li pie­ska­ņo­tas sie­nas lam­pas, kas iz­ga­ta­vo­tas pēc pa­sū­tī­ju­ma. «Ci­tā­du no­ska­ņu dzī­vok­lī ie­spē­jams pa­nākt, ie­slē­dzot gries­tu pa­ze­mi­nā­ju­ma sā­nu da­ļā iz­vie­to­to de­ko­ra­tī­vo LED ap­gais­mo­ju­mu. Šā­di zo­nēts ap­gais­mo­jums pa­ver pla­šā­kas ie­spē­jas ra­dīt at­šķi­rī­gu no­ska­ņu, kā arī tau­pa elek­trī­bu, jo ne vien­mēr ir ne­pie­cie­šams ie­slēgt lam­pu pie gries­tiem, ja ska­tās TV vai arī sēž pie bā­ra le­tes.» Dzī­vok­ļa ne­lie­lās pla­tī­bas dēļ sie­nā, kas no­da­la lie­lo is­ta­bu no ko­ri­do­ra, ti­ka iz­bū­vē­tas bī­dā­mās dur­vis. Dur­vis ie­bī­dās sie­nā iz­vei­do­tā ka­ba­tā, kas no­dro­ši­na ie­spē­ju ie­tau­pīt vie­tu, kā arī, ik­die­nā at­vēr­tas, pa­pla­ši­na tel­pu.

MĀ­SAI UN BRĀ­LIM. «Ja bērn­is­ta­ba pa­re­dzē­ta di­viem bēr­niem (šo­reiz mā­sai un brā­lim), tad no­teik­ti jā­ņem vē­rā vi­ņu ve­cu­ma star­pī­ba, dzi­mums un in­te­re­ses. Tās di­zains vei­dots ar do­mu iz­bau­dīt bēr­nī­bu, pro­tams, ņe­mot vē­rā, ka ar lai­ku tā tiks iz­man­to­ta arī mā­cī­bām, tā­pēc pa­re­dzē­ta vie­ta rak­stām­gal­dam. Vie­no­jošs ele­ments – zaļš da­bīgs li­no­le­ja grī­das se­gums, kas te­ma­tis­ki at­tē­lo zā­li, bet prak­tis­ki ir silts, kluss, anti­aler­ģisks un da­bīgs ma­te­ri­āls.» Sie­nām iz­vē­lēts zi­lais to­nis, kas vi­zu­āli pa­pla­ši­na sau­lai­no tel­pu un ra­da pa­tī­ka­mu svai­gu­ma sa­jū­tu. Pa­pil­dus bal­ta­jam, za­ļa­jam un zi­la­jam to­nim ir arī vi­ole­tais, kurš iz­man­tots arī pā­rē­jās dzī­vok­ļa tel­pās. Pa­pil­di­nā­jums bal­ta­jām mē­be­lēm – pēc di­zai­ne­res Lin­das ide­jas iz­ga­ta­vo­tā ie­til­pī­gā ro­taļ­lie­tu kas­te, kas kal­po arī kā sols un galds. Krī­to­ša­jiem un vieg­la­jiem die­nas aiz­ka­riem iz­vē­lēts za­ļais to­nis, pie­ska­ņo­jot grī­das plak­nei. Nak­tī un sau­lai­nā die­nā lo­gu ie­spē­jams aiz­segt ar gais­mas ne­caur­lai­dī­gu rul­lo ža­lū­zi­ju, ku­rai pie­mīt arī sau­les sta­rus izo­lē­jo­šas īpa­šī­bas.

RO­TA­ĻĪGS EFEKTS. L. Druv­kal­ne no­rā­da, ka bērn­is­ta­bā ļo­ti lie­la no­zī­me ir ap­gais­mo­ju­mam – tam jā­būt vien­mē­rī­gam un pie­tie­ka­mi spil­gtam. Tra­di­ci­onā­lā­kais va­ri­ants ir iz­vie­tot vie­nu cen­trā­lo lam­pu ar vai­rā­kiem ku­po­liem, bet di­zai­ne­re vē­lē­jās ne­pa­ras­tā­ku un de­ko­ra­tī­vā­ku ri­si­nā­ju­mu. «Lam­pas di­zai­na ide­ja bi­ja ma­na, bet tā ti­ka iz­ga­ta­vo­ta paš­ro­cī­gi, pie­da­lo­ties abiem ve­cā­kiem Ul­dim un Elī­nai. Gais­mas ķer­me­nis ir ne ti­kai de­ko­ra­tīvs, bet arī fun­kci­onāls, jo krā­sai­na­jos va­dos ie­kār­tās spul­dzes iz­vie­to­tas pa vis­iem gries­tiem, tā­dē­jā­di pa­nā­kot vien­mē­rī­gu ap­gais­mo­ju­mu. Da­žā­do krā­su pu­tu­plas­ta bum­bi­ņas, kas sa­vēr­tas uz audu­ma elek­trī­bas va­diem, gries­tos vei­do in­te­re­san­tu or­na­men­tu, pie­sais­tot bēr­nu uz­ma­nī­bu un rai­sot fan­tā­zi­ju. Tā kā is­ta­bas sie­nu no­for­mē­jums ir diez­gan ne­uz­krī­tošs, ar lam­pas pa­lī­dzī­bu vē­lē­jos pa­nākt ro­ta­ļī­gā­ku efek­tu.»

KO­KU MO­TĪVS. Bērn­is­ta­bas te­ma­ti­ka – da­ba ar tās ie­mīt­nie­kiem. «Lai zi­lās, krā­so­tās sie­nas pa­da­rī­tu de­ko­ra­tī­vā­kas un bēr­niem in­te­re­san­tā­kas, iz­vē­lē­jos uz­lī­mes. Uz­lī­mes ir labs ri­si­nā­jums bērn­is­ta­bu sie­nu no­for­mē­ju­mam, jo tās ir ļo­ti vien­kār­ši no­ņemt, ne­bo­jā­jot sie­nas, un, ja ro­das vēl­me, iz­vē­lē­ties ci­tas. Uz­lī­mes ti­ka iz­ga­ta­vo­tas pēc in­di­vi­du­āli vei­do­ta di­zai­na, pie­mek­lē­jot ko­pē­jam in­ter­je­ram pie­mē­ro­tu to­ņu plē­ves. At­bil­sto­ši in­ter­je­ra te­ma­ti­kai iz­vē­lē­jos ko­ku mo­tī­vu, pa­pil­di­not tos ar krā­sai­na­jiem put­ni­ņiem. Lai ne­sa­rai­bi­nā­tu tel­pu, ko­ku stum­bri ir bal­ti ar pe­lē­kām la­pi­ņām, bet ak­cents – vi­ole­tie put­ni­ņi. Lai per­so­ni­fi­cē­tu kat­ra is­ta­bas ie­mīt­nie­ka gul­tas at­ra­ša­nās vie­tu, uz sie­nas uz­lī­mē­ti arī bēr­nu vār­di,» at­klāj di­zai­ne­re.

SPIL­VE­NI UN BŪ­RĪ­TIS. Te­ma­ti­kai at­bil­sto­ši pie­mek­lē­ti arī in­ter­je­ra de­ko­ri – pū­cī­šu spil­ve­ni, pulk­ste­nis, kas vei­dots kā put­nu bū­rī­tis ar put­ni­ņu.