Ģimenes meistardarbu svētnīca

Vides dizainere Ieva Kažoka ar vīru Uģi, meitu Luīzi Martu (13) un dēlu Hugo Tomasu (8) dvīņu mājā Ikšķilē ievācās pagājušā gada septembrī. Iegādes brīdī augustā nama sienas klāja vien pelēkā apdare, bet jau pēc mēneša jaunajā mājoklī iemājoja saimnieces Ievas gaumīgās idejas.

Pārvākties no līdzšinējās dzīvesvietas Kažoku ģimeni piespiedušas materiālas grūtības, kuru dēļ vajadzējis atstāt ilgi celto un loloto namu. Izraugoties jaunu vietu, viņi apzināti vēlējušies, lai tā ir cita pilsēta Rīgas tuvumā. «Bija dažādi varianti, bet rezultātā nolēmām par labu Ikšķilei. Pētot internetā dažādus piedāvājumus, biju šo māju fotogrāfijās redzējusi, bet nepievērsu uzmanību. Reiz, esot Ikšķilē, teicu vīram, lai piebraucam apskatīties. Kaut kāds netverams spēks, varbūt Ikšķiles kā senākās apdzīvotās vietas valdzinājums, mani izvilka no mašīnas, un es staigāju apkārt un skatījos iekšā pa logiem,» Ieva atminas. Māja bijusi bankas īpašums, un iepriekš šeit neviens nebija dzīvojis, tādēļ jaunajiem saimniekiem bija visas iespējas izpausties nama dizaina izveidē.

«Kad vācāmies ārā no savas mājas, necerējām atkal pārvākties uz privātmāju, drīzāk bijām noskaņojušies, ka varam atļauties dzīvokli. Līdz ar to daudzas mantas tika atdotas, jo nezinājām, vai būs tās kur likt,» stāsta saimniece. Par lielāko mistiku jaunās dzīvesvietas izvēlē Ieva uzskata to, ka, lai gan ģimene no 250 kvadrātmetru lielas mājas bija plānojusi pārvākties uz dzīvokli, liktenis Kažoku ceļā piespēlēja namu ar tādu pašu kvadratūru. «Vēl viena interesanta detaļa, ko apjautu, jau sākot apdzīvot šo māju, ir tas, ka, dzīvojot iepriekšējā namā, pie mājas atslēgām biju nēsājusi piekariņu, kurā iedrukāts vārds «Ikšķile». Tā ir interesanta zīme,» smaidot teic Ieva.

Laika gaitā interjers vēl joprojām tiek papildināts un uzlabots, tomēr lielākie darbi izdarīti mēneša laikā – kopš iegādes līdz ievākšanās brīdim. «Mums nebija variantu, jo pārcēlāmies no citas pilsētas. Bija šeit jāievācas, jo bērniem sākās skolas gaitas. Celtnieki bija šausmās, bet es uzstāju, ka vajag,» šodien smaida Ieva un atzīst, ka pati labprāt iesaistījusies remontdarbos. «Ar to nodarbojos arī ikdienā, esmu vides dizainere, tāpēc man bija vieglāk sadarboties ar meistariem, jo zinu, kā viss notiek,» viņa apstiprina.

Mājas projekts, kā atzīst pati saimniece, ir interesants – tajā ir divu līmeņu otrie stāvi. «Idejas, ko es šeit ieplānoju, padara to vēl interesantāku. Es gan nezinu, kas ir šo dvīņu māju projekta autors, bet es kā interjeriste dažas lietas izmainīju, lai pašiem būtu funkcionāli ērtāk dzīvot,» saimniece raksturo pārmaiņas. Mājā sadzīvo vairāku paaudžu ģimenes mākslinieku, dizaineru un amatnieku darbi.

«Pie sienām ir manas mammas gleznas un grafikas, mana artava ir ieguldījums šā mājokļa interjera izveidē un virtuves mēbeļu projektā, daudzviet redzamas vecvectēva darinātas mēbeles, savukārt mammas mamma un tētis pensijas gados nodarbojas ar dažādu groziņu pīšanu, kas atraduši vietu šeit,» viņa stāsta.

Grīdas visā mājā klāj beļģu parkets – virtuvi un vannasistabu sedz flīžveidīgs lamināts, bet pārējās telpās rotājas ozolkoka lamināts, ko papildina ozolkoka finierējuma durvis. «Pārsvarā šeit ir baltas sienas ar dažviet akcentētām pelēkām, lins, kas man ir mīļš materiāls, un akmens faktūras. Pamatideja bija, lai būtu ērti, ergonomiski un nesamāksloti.» Veidojot savas ģimenes mājokli, Ieva iedvesmojusies no aktrises Aurēlijas Anužītes kādā intervijā sacītā, ka «mājai ir jākalpo ģimenei, nevis ģimenei mājai». «Pēc tāda principa cenšos dzīvot arī es,» viņa saka. 

PLAŠUMS. Pirmajā stāvā valda plašums, kas panākts, nojaucot starpsienas. Blakus virtuves zonai izvietots atpūtas stūrītis, ko mājīgu padara neuzkrītoši pelēkas krāsas stūra dīvāns, kas iegādāts speciāli šai mājai, un koši sarkanas detaļas – arī Ievas mammas glezna, kas tapusi par godu meitas dzimšanas dienai.

OĀZE – par terasi, uz kuru ved guļamistaba, teic mājas saimniece. «Vakaros šeit sadedzam sveces un atpūšamies,» viņa stāsta.

VECTĒVA DARINĀTA. «Pītā lampa virs saimes galda ir mammas tēta Alfrēda Vecumnieka darināta. Tā tapusi septiņdesmitajos gados pēc manas mammas pasūtījuma,» Ieva stāsta un apstiprina, ka viņas jaunajā mājoklī vienkopus savietotas lietas ar dziļu ģimenisku vērtību.

DARBISTABA. «Rakstāmgaldu vecvectēvs darināja savam mazdēlam jeb manam tēvam skolas gaitām. Baltais IKEA dīvāniņš un citas detaļas ir atceļojušas līdzi no vecajām mājām,» saimniece raksturo telpās redzamo. Šo istabu iecerēts pārvērst par bibliotēku, bet pašlaik šeit iekārtota darbistaba.

PAŠAS PROJEKTS. Virtuves iekārta ir pašas Ievas projektēta, bet pārvērst rasējumu mēbelēs palīdzējuši prasmīgi galdnieki, ar kuriem Ieva labprāt sadarbojas arī citos projektos. Virtuvē dominē baltas virsmas, kas sasaucas ar skapīšu ozolkoka apdari. Griesti speciāli tapuši industriālā stilā.

PĀRBŪVE. Ienākot priekšnamā, pēc projekta bija paredzēts garš koridors un liela vannasistaba. «Mana ideja bija izveidot starpsienu, samazinot labierīcību telpu, lai priekšnamā atvēlētu vietu garderobei – es to atrisināju šādi,» saimniece teic. Pie pretējās sienas novietotais skapītis ir Ievas vecvectēva roku darbs, bet sienas rotā saimnieces mammas Ligitas Caunes mākslas darbi.

PAPĪRGROZS, ko Ieva izmanto lietussargu glabāšanai, ir vairākus gadu desmitus vecs – to tāpat kā citus mājā atrodamos pinumus darinājusi viņas vecmāmiņa Marta Vecumniece.

ĢIMENES RELIKVIJA. Skapis, ko saimniece novietojusi nišā, kura radās, samazinot pirmā stāva labierīcības, ir Ievas vecvectēva Kārļa Upīša roku darbs – tas gatavots pagājušā gadsimta 56. gadā. «Tam jau prasās pēc restaurācijas, bet ir sajūta, ka mēs abi ar vectēvu esam zinājuši, ka šim skapim jābūt šajā vietā,» viņa ir gandarīta par rezultātu.

GUĻAMISTABA. Saimnieku guļamistabā, kas atrodas uz paaugstinājuma, ir tikai gulta un naktsskapīši. «Tā atceļojusi līdzi no iepriekšējās mājvietas. Lampas, kas atgādina spilvenus, iegādātas IKEA». Nišā zem Ievas un Uģa guļamistabas prasmīgi paslēpta veļas mašīna un žāvētājs – šo ieceri īstenojuši Ievas vīrs un tētis.

DIVOS LĪMEŅOS. Mājā ir divi otrie stāvi – no kāpnēm pa labi iekārtota vecāku guļamistaba, bet pusstāvu augstāk – telpas bērniem un viesiem. Trepes jau bija, taču margas un apdare ir tagadējo saimnieku veikums.

DUŠA. Līdzās saimnieku guļamistabai iebūvēta neliela dušas telpa, kurā primārais ir funkcionalitāte un maksimāli pilnvērtīgs mazās telpas izmantojums.

KOKS UN AKMENS. Otra vannasistaba kalpo gan bērnu, gan viesu vajadzībām. «Apzināti to veidojām kā kārtīgu vannasistabu, nevis ar bērnu tematiku,» Ieva teic. Arī šajā telpā dominē balta un pelēka krāsa, koks un akmens.

KOŠI. Meitai Luīzei Martai gribējies kaut ko dzeltenu un košu, tādēļ istaba iekārtota spilgtās krāsās. Viskošākie toņi ir aksesuāros, pamatlietas un mēbeles ir baltā krāsā, lai, beidzoties kādam bērnības posmam, interjeru būtu viegli pamainīt. Aizkaru un spilvendrānu kombinācija ir Ievas ideja un roku darbs. Lielākā daļa mēbeļu iegādāta

IKEA. PLAKNĒS. «Dēlam kā jau puikam dižu prasību nebija, tādēļ es mēģināju veidot interjeru plaknēs, uzsvaru liekot uz aksesuāriem. Mēbeles iegādātas Jysk,» Ieva raksturo atvases istabas iekārtojumu.

VIESU ISTABA. Šo telpu saimniece dēvē par mazo darbistabu. Mēbeles šeit atceļojušas līdzi no iepriekšējām mājām, tām pieskaņoti aksesuāri sarkanos toņos. «Šī kalpo kā atpūtas, darba vai viesu telpa,» stāsta Ieva.