Jumtu apzaļumošana pilsētvidē

Integrēt pilsētvidē augu un dabas spirdzinošo zaļumu kļuvis arvien populārāk, taču to ne vienmēr atļauj teritorija ap mājokli. Risinājums šādos gadījumos ir jumta dārzi, ko var gan ieplānot vēl tikai ēkas tapšanas projektā, gan izbūvēt uz jau gataviem jumtiem.

Par zaļo jumtu popularitāti, tendencēm un tehniskiem risinājumiem stāsta sertificēts jumtu eksperts un SIA Jumti un Fasādes valdes priekšsēdētājs Armands Liede.

– Kas ir jumta dārzi, un cik populāri tie ir Latvijā?

– Popularitāte aug, veroties tajā, cik daudzi cilvēki tos izvēlas. Jaunās arhitektūras tendences ir tādas, ka gribas ieviest pilsētā apzaļumotas zonas. Parasti par zaļajiem jumtiem runājam tad, ja redzam uz jumta augus un zāli, bet šajā jēdzienā ietilpst arī terases, braucamās vai gājēju zonas un stāvlaukumi, kas atrodas virs telpām. Terases un balkoni ir izplatīti privātmāju un daudzdzīvokļu māju arhitektūrā.

– Uz kādiem jumtiem var izbūvēt jumta dārzus? Kādām prasībām jāatbilst šim jumtam?

– Par zaļo jumtu var izveidot jebkuru jumtu – nav runa tikai par plakanajiem jumtiem, jo šādi apzaļumot var arī slīpos jumtus. Kā spilgtu piemēru var minēt Triangula bastionu Rīgā vai tirdzniecības centra Olympia stāvo nogāzi. Šīs daļas ir pietiekami stāvas, taču pat tās ir iespējams izbūvēt. Plakanos jumtus pārvērst par jumta dārziem ir visvienkāršāk. Ja runājam par svaru, ko konstrukcijas spēj izturēt, tad tas ir no 92 kg līdz pat 500 kg – tas atkarīgs no tā, cik daudz tiek likts substrāts un cik daudz tas augiem ir nepieciešams, jo tas palielina svaru.

– Kā var iedalīt jumtu dārzus?

– Ir trīs dažādi veidi – ekstensīvie, jauktie un intensīvie. Ekstensīvos var dēvēt par sliņķu jumtiem – tie ir jumti, kur parasti izmanto graudzāles, kas ir mazāk jutīgas pret sausumu, līdz ar ko ir nepieciešamas mazākas rūpes par substrātu. Šiem jumtiem parasti izvēlas augus, kas paši ieaug un kuriem nav nepieciešama komplicēta kopšana – tos pietiek vien izravēt un uzraudzīt, lai mitruma nav par daudz. Jauktie jumta dārzi ir tādi, kuri ietver gan apstādījumu daļu, gan celiņus un atpūtas zonas – apzaļumotās teritorijas ir jākopj, savukārt pārējās daļas rūpes neprasa. Pie intensīvajiem jumta dārziem var pieskaitīt tādus, kuros ir zāliens, jo tas regulāri jāpļauj. Arī braucamās zonas, stāvlaukumi un rotaļlaukumi ir intensīvie, jo tiek regulāri izmantoti.

– Kas jāņem vērā, domājot par jumta dārza izbūvi? Ar ko jāaprīko ēka?

– Jau projekta sākuma stadijā ir svarīgi saprast, kas tur tiks būvēts – ekstensīvais vai intensīvais jumta dārzs. Tikai no augiem, kas tiks stādīti, un tālākā izmantojuma ir atkarīga darba gaita. Izrietot no tā, pirmkārt, ir jādomā par svaru un jāizrēķina konstrukcijām atbilstošas slodzes. Otrkārt, ir jāapsver, cik augsti ir jāceļ parapeti, kas ir atkarīgs no tā sauktā pīrāga augstuma – nedrīkst būt tā, ka substrāts ir virs parapeta. Šī ir visbiežāk pieļautā kļūda. Tieši tāpēc sākotnēji cilvēkiem ir svarīgi saprast, ko viņi grib, savukārt jumiķi arhitektiem palīdz atrisināt tehniskas lietas. Jāteic, ka pats pasūtītājs nevarēs atrisināt šīs lietas pats.

– Kādi speciālisti var palīdzēt ierīkot jumta dārzu?

– Latvijā pastāv problēma, ka universālo speciālistu ir ļoti maz, jo cilvēkiem, kas darbojas šajā sfērā, ir jāzina gan jumtu konstrukciju specifika, kā arī augu un drenāžas specifika – ļoti daudz nianšu, kas, pareizi izpildītas, aizved pie gaidītā rezultāta. Pārsvarā šāda veida risinājumus veido ainavu arhitekti vai apzaļumošanas speciālisti, taču viņi nebūs zinoši augu izvēlē. Speciālisti, kas pārvalda abas šīs jomas, Latvijā ir ļoti maz, jo šī joma vēl ir salīdzinoši jauna. Ja darbā tiek iesaistīti vairāki speciālisti, tad ir nepieciešams labs būvuzraugs, kas to visu kontrolē.

– Kādi ir vides un mājokļa ieguvumi, ierīkojot zaļo jumtu?

– Pirmkārt, tā ir pasaules tendence, jo, piemēram, Berlīnē iegādāties zemes pleķīti, uz kā būvēt māju, var tikai ar noteikumu, ka tiks saglabāta zaļā zona, jo var izdarīt to, pārvietojot uz augšu. Vēl viena lieta, ko cilvēki mazāk saista ar sevi, taču kopējai infrastruktūrai tas ir ļoti svarīgi, – ja mājai ierīkots zaļais jumts, lietus notekūdeņu īpatsvars uz lietus kanalizāciju samazinās četras reizes. Tas nozīmē, ka, ja ir liels lietus un ēkai ir jebkāds cits segums, viss ūdens uzreiz salīst kanalizācijā vai uz ietves. Zaļais jumts turklāt ir arī kā termoregulators, jo augšējais slānis pasargā ēku no pārkaršanas – ar parastajiem plakanajiem jumtiem, kas pārsvarā ir melni, tiek sildīts ne tikai mājoklis, bet arī atmosfēra, un kopējais temperatūras līmenis paaugstinās.

– Vai pastāv kādi riski?

– Viens no riskiem ir tas, ka nav redzama hidroizolācija – ja rodas bojājums, to ir grūti atrast. Bet arī šo risku novēršanai ir risinājums – speciāla membrāna, ko ieklāj zem hidroizolācijas, un ar kuras palīdzību ir iespējams atrast pat kniepadatas dūriena izmēra bojājuma vietu. Tas nozīmē, ka vismaz vienreiz gadā, izmantojot speciālu iekārtu, ir vērts apsekot jumtu, lai iegūtu informāciju par bojājumiem. Precīzi noteikt bojājuma vietu uz plakanajiem jumtiem ir praktiski neiespējami, tāpēc šī Smartex sistēma ir aktuāla arī citiem segumu veidiem. Izmaksas šai sistēmai ir apmēram trīs līdz četri lati kvadrātmetrā, kas nav pārāk liels ieguldījums, rēķinoties ar to, ka šī sistēma jumtā paliek uz mūžu – arī, ja pēc kāda laika tiek mainīta hidroizolācija, sistēma tik un tā paliek. Smartex sistēmas priekšrocība ir arī tas, ka tā pagarina hidroizolācijas mūža ilgumu, kas parasti ir apmēram 10 līdz 15 gadu, par vismaz divām reizēm.

– Kā noris šādu jumtu kopšana dažādos gadalaikos?

– Parasti cilvēki nesaprot to, ka augi ziemā nevis izsalst, bet izžūst, jo tiem visbīstamākais ir kailsals. Ja augsne ir sausa, tai sasalstot un pēc tam atlaižoties, no sakņu sistēmas pazūd ūdens, un tajā brīdī augi izžūst. Risinājums zaļo jumtu gadījumā ir speciāla ūdens uzkrājošā rezervuāra sistēma, kas ir paredzēta zaļajiem jumtiem vai drenāžām, stāvlaukumiem un gājēju zonām, – tā uztur sevī konkrētu mitruma daudzumu, turklāt zem tās ir ģeotekstils, kas ir pietiekami biezs un arī uztur ūdeni. Vēl pie kopšanas jāmin cīņa ar nezālēm – ja mēs gribam redzēt augu klāstu sakoptu, visu, kas ir ieaudzis pats no sevis, ir jāizravē. Ekstensīvie jumti vairāk rūpes neprasīs, bet, ja runa ir par intensīvajiem jumtiem, uz kuriem tiek audzēta zāle, jārēķinās, ka tā būs jāpļauj, lai labi izskatītos. Zālienam svarīga arī laistīšana. Arī, ja iecerēts audzēt speciālus augus, jāraugās, lai tie būti aprūpēti.

– Kādus risinājumus zaļo jumtu izveidē piedāvā uzņēmums SIA Jumti un Fasādes?

– Pirmkārt, mēs piedāvājam vecākā jumta ražotāja, vācu kompānijas Cinko produktus, kas piedāvā gan substrātus, gan augus, līdz ar to mēs jumta dārza izveidē varam nodrošināt pilnu servisu. Vēl mūsu klāstā ir sakņu droša hidroizolācija no firmas Wolfin, jo tā ir viena no būtiskākajām problēmām, ka cilvēki, uzliekot, piemēram, bitumena segumus un pārklājot tos ar zaļo zonu, sūdzas, ka radušās sūces. Parastie bitumena segumi nav sakņu droši, tāpēc ir jālieto pretsakņu sistēmas. Šai hidroizolācijai ir augsta spiedes un mehāniskā noturība, tāpēc tā ir grūti sabojājama.

***

NODERĪGI:

• jāapsver, cik augsti ir jāceļ parapeti, kas ir atkarīgs no tā sauktā pīrāga augstuma – nedrīkst būt tā, ka substrāts ir virs parapeta.

• katram augam un jumta veidam ir atšķirīga pieeja, kas nosaka rezultātu;

• vēloties ierīkot zaļo jumtu, laikus ir jāizdomā, ko tieši vēlaties, jo izveide prasa vairāku speciālistu kopdarbu un arī augi ir iepriekš jāpasūta;

• jumta dārzu var izveidot uz jebkuras ēkas (arī jau esošas), taču ir jāzina/jāparedz konstrukciju nestspēja.

Promo raksts tapis sadarbībā ar SIA Jumti un fasādes