Rīdzinieces Laumas mājvieta 100 kvadrātmetru platībā dažādos laika posmos ir izskatījusies atšķirīgi, jo sākotnēji tagadējā saimniece tajā dzīvojusi kopā ar vecākiem un māsu.
«Šeit mitinos 11 gadus, pārējie ģimenes locekļi apmēram pirms septiņiem gadiem pārcēlās dzīvot citur, bet es paliku,» stāsta Lauma.
Sākumā dzīvoklim izvēlēti dzeltenīgie pasteļtoņi, pārsvarā bijušas stikla mēbeles. «Man ļoti patīk koks, tāpēc pamazām, laikam ejot, stiklu nomainīju un veicu citas pārmaiņas. Interjerā vēlējos izmantot spilgtākas krāsas, ar kontrastiem,» atzīst Lauma un novērtē mājvietas fantastisko atrašanās vietu netālu no Rīgas centra. Ģimenei ir arī divi mājdzīvnieki – suņu meitene Džesika un kaķene Fiška, tāpēc Lauma min priekšrocības, ka suņukam ir piemērota vieta, kur izskraidīties.
«Mēs esam pirmā ģimene, ka ienāca dzīvot šajā mājā pēc tam, kad tā tika renovēta,» vēstures lappuses iezīmē namamāte. Lauma stāsta, ka viņas favorīte ir pelēkā krāsa, tāpēc tā interjerā izvēlēta kā galvenā, jo pie tās var pieskaņot jebkuru citu. Liela daļa jauno mēbeļu iegādātas IKEA. «Tās ir praktiskas, un dizains – askētisks, pieskaņojams visam pārējam,» secina Lauma. Mājvietas interjeru papildina arī pašas gleznas, jo zīmēšana un gleznošana ir viņas hobijs, tāpat kā mājvietas iekārtošana, lai gan tam atliek mazāk laika nekā agrāk. «Esmu vēlējusies idejas kaut kur pasmelties, bet novēroju: ja ieraugu kaut ko interesantu, tad man vajag vai nu visu, vai atsevišķas detaļas, kuras grūti integrēt savā vidē.» Dzīvoklī mūsdienīgais sajaucies kopā ar antīko, kas iezīmējas mēbelēs un interjera priekšmetos, no kuriem daži nākuši no Laumas vecvecākiem.
«Vienmēr man rodas jaunas ieceres, kā labiekārtot mājvietu. Dzīvokli pārkārtoju reizi pāris mēnešos, pārbīdu mēbeles. Pirms tam viesistabā plaukti un sofa bija novietoti citur.» Lauma teic, ka dzīvoklis ir pietiekami plašs, tāpēc rūpēties par kārtību neesot viegli, taču patīkami. Griestus viņa vēlētos augstākus, vienīgi tas esot neliels mīnuss. «Mana tagadējā mājvieta līdzinās tai, par kādu varētu sapņot. Esmu domājusi par to, kāda dzīve būtu mājā, nevis dzīvoklī, taču sapratu, ka man tuvāks ir tagadējais variants,» teic Lauma. «Mājās vēlos atrasties visu laiku, jo man tajās patīk. Mājīgumu rada krāsas un mīļas lietas, kurām ir savs stāsts un kuras nākušas no savas ģimenes.»
ORANŽA VIRTUVE. Oranžie krēsli saglabājušies no tā laika, kad Lauma šeit dzīvoja kopā ar vecākiem, tāpat arī pieskaņotā virtuves iekārta. «Cenšos telpas nepieblīvēt ar mēbelēm, jo man patīk plašums. No praktiskā viedokļa tas ir svarīgi, it īpaši, ja mājās ir divi dzīvnieki. Man patīk rūpēties par spodrību dzīvoklī.»
MANTOJUMS. Karafe mantota no vecvecākiem. «Mans vectēvs dienēja Baltkrievijā, kur bija stikla rūpnīca, tāpēc manā kolekcijā nonākuši arī vairāki stikla trauki,» atklāj Lauma.
DIVAS FUNKCIJAS. Viesistabā, kas vienlaikus veic arī darbistabas funkcijas, kādu laiku bijušas tumši sarkanas sienas. Pēc tam, kad dzīvoklī ienākuši pelēkie toņi, sienas ieguvušas pelēcīgi violetu nokrāsu, pateicoties iepriekšējam krāsojumam, un tas atšķiras no pelēkā toņa uz citām sienām dzīvoklī. «Vēlējos kaut ko pielikt pie sienas tumšā tonī, kas kontrastē ar pelēko krāsu. Tāpēc izraudzījos tāfeli, tā bija lēta, un informāciju uz tās var mainīt,» saka Lauma Muižniece.
SAVIENOTAS. Viesistaba visu laiku bijusi savienota ar virtuvi. «Man patīk, ka abas zonas saplūst, jo labprāt gatavoju ēst. Kad mājās ir viesības, tad varu vienlaikus būt virtuvē un kopā ar ciemiņiem. Protams, tas nozīmē, ka virtuve visu laiku jāuztur kārtībā.» Logiem Lauma izvēlējusies aizkarus, jo tie radot mājīgumu un istabā – vajadzīgās proporcijas.
GLEZNAS. Dzīvoklī daudzviet pie sienām pieliktas Laumas gleznas, kas tapušas agrākā periodā. «Gleznoju visu. Sāku to darīt, kad mācījos sākumskolā. Pēc tam apmeklēju zīmēšanas pulciņu Mazajā ģildē. Piedalījos arī dažādos zīmēšanas konkursos.»
SOFA. Antīko sofu Lauma ieguvusi no krusttēva, gadu tā nostāvējusi, kamēr sameklējusi meistaru, pie kura to atjaunot. «Viņš ļoti kvalitatīvi paveica savu darbu. Sofa pirms tam izskatījās citādi – koks bija gaišs, bet brokātam līdzīgais audums – gaiši zaļā tonī. Audumam kaķene bija izraustījusi visus diegus,» atceras Lauma. Atjaunotajai sofai, protams, izvēlēts audums pelēkā tonī, ko meistars papildinājis ar miniatūrām mežģīnēm. Japāņu lietussargu viņa saņēmusi dāvanā.
MIKSLIS. «Šķiet, ka dzīvoklī ir liels stilu mikslis. Viena no lielākajām pārmaiņām, ka stiklu esmu aizstājusi ar koku. Tas saglabājies tikai nelielos interjera priekšmetos.» Pītā lampa pie griestiem iegādāta IKEA. Rakstāmgalds nopirkts tikai pirms pāris mēnešiem, kura līdz šim esot pietrūcis. Lauma ir liela grāmatu lasītāja, tāpēc dzīvoklī daudzviet IKEA iegādātajos plauktos glīti sakārtotas grāmatas. «Netālu no mājas atrodas arī bibliotēka, kur būšu biežs viesis,» priecājas Lauma. Dzīvoklī ir teleskops, no kura ik pa laikam varot apskatīt, cik skaists ir Mēness.
NAUDAS KOKS. Neparasti, ka Laumas telpaugu kolekcijā ir tikai naudas koki, kopumā apmēram 30, izņemot orhideju, gumijkoku un kaktusu. «Par naudas koku ir īpašs stāsts. Mammai patīk istabas augi, taču daudzi palika šeit, kad viņa pārcēlās uz jauno mājvietu. Toreiz naudas koks bija viens, bet pārējie augi manā uzraudzībā diemžēl aizgāja bojā, jo tie nekad nav bijuši tuvi. Tad nācās mammai taisnoties.... Vienīgais, kas izdzīvoja, bija naudas koks, kurš aizvien vairāk sāka nīkuļot. Tolaik nestrādāju, tāpēc tuvinieki jokoja, ka tāpēc arī naudas koks ir panīcis. Taču vienā mirklī tas atplauka un arī es atradu darbu. Tad šis naudas koks neprātīgi sāka ražot atvases. Kad man jautā, lai kādu no naudas kokiem atdāvinu, saku, ka to nedarīšu, lai gan neesmu māņticīga,» stāsta Lauma.
KINO. Šai istabai, kas savienota ar viesistabu, tikai pirms gada iebūvētas durvis. Pie loga ir uzstādīts projektors, un šo telpu dēvē par kinoistabu, kurā tiek pavadīts visvairāk laika. «Vēlējos, lai šī istaba, kurā dzīvoju pusaudzes gados, tiktu vairāk izmantota nekā agrāk,» atzīst Lauma, kurai, iespējams, tāpēc šī ir mīļākā telpa savā mājvietā. Tā gan esot vismīļākā vieta arī abiem mājdzīvniekiem. «Lai gan darbavieta ir iekārtota viesistabā, tomēr biežāk strādāju, ērti iekārtojoties uz dīvāna.» Uz grīdas izvēlēts gaišs paklājs iepriekšējā sarkanā vietā, jo Fiškai paticis uz tā vārtīties un laika gaitā tas kļuvis balts. Sienām, kuras Lauma skolas laikā bija izrotājusi ar grafiti, izvēlētas tumši zaļas tapetes.
BALTĀ KUMODE. Plašajā koridorā deviņdesmitajiem gadiem raksturīgo kumodi Lauma nokrāsojusi baltā tonī. «Iepriekšējā krāsa man nepatika, tāpēc virspusē uzlīmēju dekoratīvo līmpapīru un pārējo nokrāsoju.» Lauma ar smaidu atminas, ka koridors ticis krāsots ar pašu spēkiem. «Atceros, kā māsīca smējās, ka, krāsojot griestus ar rullīti, bija palicis nospiedums, kas vizuāli atgādināja vilku.»
KOMIKSI. «Vienā talkā tika atrasti divi eksemplāri šādu komiksu. Tie man iepatikās, radiniece izveidoja rāmīšus. Man pirms tam jau bija vīzija, ka koridorā vēlētos ko līdzīgu – fotogrāfijas vai kaut ko citu. Tā kā tie bija 2 eksemplāros, tad pie sienas visu stāstu šādā secībā varēja atspoguļot,» par komiksu kolekciju vēsta namamāte.