«Mamma man asociējas ar izjūtu, ka viņa vienkārši ir kaut kur tepat blakus un sasniedzama,» atzīst TV3 raidījuma Bez tabu un Latvijas radio 1 raidījuma Ģimenes studija vadītāja, Friča (15), Līnas (11), Rūtas (gads un 8 mēneši) māmiņa Agnese Drunka.
Sarunā ar Māju viņa rāmi stāsta par siltām bērnības atmiņām un filozofiju, kas ļauj palaist bērnus savā dzīvē. Bet fonā spalgi čivina pastarītes balstiņa, cenšoties izlūgties māmiņas uzmanību un patvērumu.
Par mammu Agnese kļuva 23 gados. «Man šķiet, tas ir ļoti labs vecums – es biju paspējusi izdauzīties, un tad iestājās miers. Kādā seminārā uzzināju, ka mamma pa īstam saprot, ka viņa ir mamma, tikai tad, kad viņai ir četri bērni,» viņa smej. Agnese vaļsirdīgi atzīstas, ka nemēdzot analizēt savu dzīvi un nodoties prātojumiem par to, «kā tad tagad ir». «Es vienkārši dzīvoju un ļaujos dzīves plūdumam. Līdz ar to man nav nedz receptes, nedz skaidrojuma tam, kas īsti ir mamma,» viņa nosaka.
Uztvert visu vieglāk
Atceroties laiku, kad pasaulē nāca Agneses un viņas vīra Ginta pirmdzimtais mazulis, viņa atzīst, ka bērna ienākšana ģimenē bijusi viegla. «Es tolaik pārāk neieciklējos uz to, ka man ir bērns. Man bija vienalga, kādos ratos es viņu vizinu – galvenais, lai viņam ir silti un labi. Turpretim, kad Līna bija maza, man visu gribējās darīt ļoti kārtīgi un pārdomāti – biju iespringusī mamma. Savukārt līdz ar Rūtas ienākšanu ģimenē atkal iestājies plūdums,» viņa raksturo izjūtas, kas pavadījušas atvašu auklēšanu.
Lai gan ģimenē ir jau trīs atvases, Agnese atzīstas, ka joprojām nākas sastapties ar situācijām, kurās viņa nezina, kā rīkoties. «Domāju, ka to apstiprinās jebkura mamma – neatkarīgi no tā, cik viņai bērnu. Nekad nevar būt pilnībā gatavs visam un zināt visu, jo, pirmkārt, katrs bērns atnāk citādi, katram ir citas vēlmes un vajadzības. Varbūt vienīgi es pati visu uztveru vieglāk, lai gan man šķiet, ka pat tad, kad Fricis vēl bija mazs, es arī daudz nepārdzīvoju. Varbūt tas ir tāpēc, ka es visu mēģinu uztvert vienkārši. Protams, reizēm arī uzsprāgstu, bet pēc tam pārāk nekreņķējos par to,» viņa smaidot saka.
Bērniem ir sava dzīve
Līdzko Agnese savos mammas pienākumos sastopas ar neziņu vai neizpratni, viņa šos problēmjautājumus aktualizē raidījumā Ģimenes studija. «Esmu brīnišķīgā situācijā, jo varu uzaicināt uz studiju profesionāļus un visu noskaidrot, domājot par to, ka arī vēl kādā ģimenē šī problēma ir aktuāla. Līdzīgi bija ar Rūtas palaišanu bērnudārzā – es ilgi nevarēju saprast, kad ir īstais laiks. Tad pasaucu uz studiju viedus cilvēkus, kuri man atklāja, ka bērns ir gatavs bērnudārzam tad, kad mamma tam ir gatava – nav viena konkrēta vecuma.» Agnese nevairās sacīt, ka beidzot bērnudārza gaitām ir gatava gan viņa pati, gan mazā Rūta. «Bērnudārzs ir brīnišķīgs, un viņai tur nepatīk vienīgi tas, ka es tur neeju. Ja es tur ietu, mums būtu brīnišķīga dzīve. Līdz ar to jāatzīst, ka viņas sirsniņai ir pārdzīvojums,» secina māmiņa.
«Katrs bērns atnāk pie katras mammas, un viņiem vienkārši ir lemts kaut kādu laiku būt kopā – vēlāk bērniem ir sava dzīve. Es neesmu analizējusi, kāda mamma esmu, bet ceru, ka normāla,» Agnese smej. «Sist es viņus nesitu, aurot es reizēm auroju, bet tas ir normāli, dauzīties mēs arī šad tad padauzāmies. Es ļauju bērniem dzīvot. Gints vienreiz brīnišķīgi noformulēja, ka mūsu bērni mūs lutina. Viņi ļauj mums nekreņķēties – viņi ir ļoti patstāvīgi, un mēs viņiem uzticamies.»
Ir kāds, kam pajautāt
Par laika trūkumu sievišķīgiem niekiem viņa nesūdzas – pastarītei bijušas vien pāris nedēļiņas, kad Agnese jau ļāvusies skaistumkopšanas speciālistu apmeklējumam. «Kad atsāku strādāt, Rūtai bija trīs mēneši. Tolaik reizi nedēļā uz četrām stundām devos uz Bez tabu un to definēju kā laiku sev. Man ir ļoti paveicies, ka Gints strādā mājās, līdz ar to visu laiku ir kāds, kuram pajautāt, lai pieskata mazo. Tai pašā laikā ir prieks par to, ka beidzot arī viņam ir iespēja redzēt, kā bērns aug un mainās,» viņa stāsta.
«Bērniem savā starpā ir ļoti cieša saskaņa. Vienu vakaru Fricis ar Rūtu bija palikuši divatā, un viņš man zvana un prasa: «Kā tie salāti jātaisa?» Viņš paspēj gan izdauzīties ar māsu, gan vēl uztaisīt ģimenei vakariņas, tāpēc varu būt bez bažām.»
Nekontrolēt, bet just
Atmiņas par brīžiem ar mammu no savas bērnības Agnese salīdzina ar praksi, kā audzina pašas bērnus. «Iespējams, es pret saviem bērniem izturos tā, jo arī mana mamma darīja līdzīgi – es zināju, ka viņa ir, bet viņa mani nekontrolēja. Mamma nekad nejaucās manā dzīvē, bet ļāva man attīstīties. Viņa nodrošināja man iespējas iet to ceļu, kuru es vēlos, neko neuzspiežot. Iespējams, tāpēc man ir tik viegli laist dzīvē savus bērnus – tā, lai es viņus nekontrolēju, bet jūtu.»
«Manā bērnībā nebija Mātes dienas, bet bija Sieviešu diena, kad bija iemesls pārsteigt mammu. Man bija desmit vienpadsmit gadu, kad tika cepti pirmie cepumi. Vēlāk iemācījos gatavot kūku Melnais princis un medus kūku, ar ko viņu pārsteidzu,» atminas Agnese. Viņa neslēpj gandarījumu par to, ka arī viņas mīļie neaizmirst par pārsteigumiem: «Kafija gultā ir gandrīz katru rītu, bet Māmiņdienā vienmēr ir arī puķes un pašdarinātas dāvaniņas. Arī šogad gaidu pārsteigumu!» Katru gadu Mātes dienā Agnese un Gints cenšas apciemot arī savas mammas, un arī šis gads nebūs izņēmums. «Viss ir izplānots – sestdienas vakarā brauksim uz Saldu pie manas mammas, bet svētdien tiksimies ar Ginta mammu un vecmāmiņu,» viņa atklāj brīvdienu plānus.
Mamma rājas reti
Agneses un Ginta vidējā atvase Līna kautri atzīst, ka mamma neesot barga, bet šad tad arī parājoties. «Bet tad parasti ir nopelnīts. Visbiežāk mamma rājas, kad kaut kas nav izdarīts mājās – piemēram, aizmirsies nomazgāt traukus,» meitene teic un apzinās savu vainu. Vecākie bērni atzīst, ka kopš Rūtas ienākšanas ģimenē mammas uzmanība lielākoties tiekot mazajai māsai, taču Līna un Fricis nedusmojas – viņiem tas gods bijis ilgus gadus pirms tam.
«Reiz, kad mamma bija aizbraukusi uz hokeja čempionātu, es ļoti izmisīgi raudāju un nevarēju bez viņas aizmigt,» Līna atzīstas un priecājas, ka mammas prombūtnes laikā ir dubults prieks redzēt viņu televizora ekrānā. Māmiņdienā bērni Agnesi ierasti pārsteidz ar zīmējumiem un dzejolīšiem – arī šogad meita iecerējusi mammu pārsteigt ar pašdarinātām lietām.