Aukstums un drēgnums, apkures sezonas sākums un elpceļu vīrusu sarosīšanās ir zelta rudens blakusparādības, ar kurām jāsadzīvo, gribi vai negribi.
Tālredzīgi cilvēki aukstajai sezonai ir labi sagatavojušies, bet netrūkst arī tādu, kurus gadalaiku maiņa vienmēr pārsteidz nesagatavotus: apkures sistēmai nav veikts remonts, skapja dzīlēs nav sameklētas un savestas kārtībā sezonai piemērotas drēbes un apavi vai arī visu vasaru nekas nav darīts, lai stiprinātu savu organismu un padarītu savu dzīvesveidu kaut nedaudz veselīgāku. Bieži vien no šādas bezrūpības cieš deguns, kakls un ausis.
Kā rūpēties par savu pašsajūtu un veselību laikā no rudens līdz pavasarim – stāsta otorinolaringoloģe Silva Rozenberga (MFD Veselības centrs Pārdaugava).
Sauss gaiss kaitē elpceļiem
Pēdējā laikā, uztraucoties par apkures izmaksām un cenšoties novērst siltuma zudumus, cilvēki iegulda līdzekļus ēku siltināšanā, bet aizmirst, ka jāparūpējas arī par gaisa mitrināšanu un gaisa apmaiņu. Apkures sezonas tipiska problēma ir sauss gaiss. Dzīvojamās telpās ieteicamais gaisa mitrums 50 – 55%, bet bieži vien tas ir krietni zemāks. Noderīga lieta mājoklī ir mērierīce gaisa mitruma noteikšanai, bet, pat ja tādas nav, par nepietiekamu gaisa mitrumu uzskatāmi signalizē sausuma sajūta degunā, izkaltušas nāsis, apgrūtināta elpošana. Ja gaisa mitrums ir mazāks par 30 – 40%, deguna gļotāda kļūst pārāk sausa un trausla, trausli kļūst arī asinsvadiņi deguna dobuma sieniņās un deguna gliemežnīcās, tāpēc tie var pat plīst, un tad sākas asiņošana. Novājinātā deguna gļotādā vieglāk iekļūst arī vīrusi.
Par to, ka mājoklī ir pārāk sauss gaiss, liecina arī kakla sāpes, kas jūtamas tikai no rītiem.
Gaisa mitrināšana un vēdināšana
Ja līdzekļi atļauj, var iegādāties dažādas gaisa mitrināšanas, attīrīšanas un jonizēšanas ierīces, kas uzlabo mikroklimatu telpā, taču pastāv arī vienkāršāki risinājumi, piemēram, ūdens trauku novietošana uz radiatoriem. Var izmantot speciāli šim nolūkam domātus keramikas traukus, var arī izlīdzēties ar ūdens bļodu vai spaini, kuru noliek radiatoriem blakus, tajā iemērc vienu kokvilnas vai linu dvieļa galu, bet otru uzliek uz radiatoriem.
Ne mazāk svarīga ir telpu vēdināšana, lai nodrošinātu gaisa apmaiņu. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka nedrīkst vērt vaļā logus, ja mājā ir kāds slimnieks vai mazs bērns, kurš ļoti jāsargā no aukstuma. Tomēr svaigs gaiss ir nepieciešams, tikai vēdināšanas laikā šiem cilvēkiem jāuzturas citā telpā un nedaudz jāuzgaida, līdz gaiss atkal iesilst. Nevajadzētu arī pārspīlēt ar kurināšanu. Vēlamā temperatūra dzīvojamās telpās ir līdz 20 grādiem. Nav arī slikti gulēt telpā ar viegli pavērtu logu, taču, ja cilvēks šādu paradumu vēl nav izveidojis, tad šis nav īstais brīdis sākt – ir jāpagaida līdz siltākam gadalaikam.
Jāmitrina arī deguna gļotāda
Vispārzināmais ieteikums diennaktī uzņemt divus litrus šķidruma nāk par labu organismam kopumā, tai skaitā arī gļotādām. Deguna gļotādas mitrināšanai izmanto arī speciālus aerosolus, piemēram, no attīrīta jūras ūdens. Gļotu izdalīšanās notiek nepārtraukti, bet naktī, cilvēkam guļot, asinsrite kļūst lēnāka un izdalās mazāk gļotu. Ja guļamtelpā ir sauss gaiss, tad no rīta var izrādīties, ka deguns ir aizkaltis un caur to nevar paelpot. Nav ieteicams degunu šņaukt, bet izmantot ūdens aerosolus vai gluži vienkārši veikt rītarosmi – kustības intensificē asinsriti, un tā tiek veicināts arī deguna gļotādas darbs. Mitrināšanai nav ieteicami eļļas pilieni, jo eļļa salipina sīkās skropstiņas, kas klāj deguna gļotādu un traucē skropstiņepitēlijam pildīt savu uzdevumu – attīrīt degunu.
Būtiski ir degunu arī pareizi šņaukt. Dabas noteiktā kārtība ir tāda, ka skropstiņepitēlija kustības virza deguna sekrētu uz iekšu, uz aizdeguni, tāpēc loģiskāk būtu vilkt sekrētu uz iekšu. Ja tas šķiet nepieņemami, izdalījumus var šņaukt uz āru lēni, aizspiežot vienu nāsi, pēc tam otru un muti turot pavērtu, tad neradīsies sajūta, ka aizkritušas ausis.
Ja atgadās iesnas, cilvēki bieži vien nekontrolēti lieto pilienus, kas ātri novērš deguna gļotādas tūsku. Viņi nekonsultējas ar ārstu, neizlasa lietošanas instrukciju un pārsniedz pieļaujamās devas, lietošanas ilgumu un biežumu. Tā tiek apgrūtināta organisma cīņa ar slimības izraisītājiem, turklāt ar laiku deguna gļotāda kļūst trausla. Līdzīgi notiek arī smēķētājiem.
Ausis nemīl pašdarbību
Daļai cilvēku ausis jutīgi reaģē uz aukstu vēju, caurvēju, gaisa plūsmu no vaļēja loga vai gaisa kondicionētāja, un viņiem no šādiem apstākļiem ir jāsargās, turpretī citus tie nemaz neietekmē. Ja cilvēkam ir kādas ausu problēmas, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, bet doties pie ārsta. Ļoti daudz kaitējuma cilvēki sev nodara, tīrot ausis ar vates kociņiem vai citiem priekšmetiem. Tas nav vajadzīgs. Ir izpētīts, ka sēra korķi veidojas tikai tiem cilvēkiem, kuri pieraduši ausis bakstīt.
Ja sāp kakls
Ja cilvēks ir saaukstējies, ja viņam sāp kakls un ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad ieteicams dzert daudz zāļu tēju, piemēram, kumelīšu, piparmētru, upeņu, aveņu vai liepziedu, var arī sūkāt šūnu medu. Jāatceras, ka tēja nedrīkst būt ne pārāk karsta, ne pārāk auksta, lai nekairinātu jutīgo rīkles gļotādu. Nevajadzētu kaklu skalot – ne ar tējām, ne ar sālsūdeni, jo tas izjauc dabisko mikrofloru. Lai atvieglotu pašsajūtu kopumā, tai skaitā mazinātu kakla sāpes, var lietot kādu no bezrecepšu pretsaaukstēšanās medikamentiem, ievērojot lietošanas instrukciju. Kakla sāpju atvieglošanai kalpo arī dažādi sūkājamie līdzekļi un aerosoli. Ja pēc šiem pasākumiem diennakts laikā kakla sāpes nemazinās un temperatūra joprojām ir paaugstināta, ir jāmeklē ārsta palīdzība. Kakla sāpju cēlonis var būt saistīts ne tikai ar saaukstēšanos, bet arī ar zobu, kuņģa vai mugurkaula problēmām, un tādā gadījumā nepieciešama attiecīgu speciālistu konsultācija.
Neaizmirst profilaktisko apskati
«Pacienti, kuri ārstējas pie manis, reizēm arī ar ielaistām problēmām, pēc ārstēšanās vaicā: «Pēc cik ilga laika man jānāk atkal atrādīties?» Es mēdzu atbildēt ar vienkāršotu, taču visiem labi saprotamu salīdzinājumu: tāpat kā jums savs auto reizi gadā jāved uz tehnisko apskati, tā arī pašiem reizi gadā jānāk pie ārsta uz profilaktisko pārbaudi,» saka S. Rozenberga. «MFD Veselības centrā Pārdaugava iespējams saņemt ne tikai konsultāciju, bet vajadzības gadījumā arī dažādus diagnostiskos izmeklējumus un daudzveidīgas ārstnieciskās procedūras.»
Raksts tapis sadarbībā ar MFD Veselības centru Pārdaugava