Slimnīcu vadītāji: No papildus piešķirtajiem 7 miljoniem latu reģionu slimnīcām atvēlētas kapeikas

No Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi liecina, ka no papildus piešķirtajiem septiņiem miljoniem latu veselības nozarei šogad reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas, un 1.augustā tikšanās laikā ar dienesta vadību slimnīcas cer saņemt skaidrojumus par finansējuma sadales kritērijiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu biedrība, vairums slimnīcu nesteidzas parakstīt līgumus un 1.augustā, kad paredzēta tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta vadību, tās cer saņemt skaidrojumus par finansējuma sadales kritērijiem.

"Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāju bažas apstiprinājušās. No Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi apliecina, ka no papildus piešķirtajiem septiņiem miljoniem latu veselības nozarei šogad reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas," teikts biedrības paziņojumā.

Latvijas reģionu pacientu iespējas uz ārstēšanos un izmeklējumiem piešķirtais finansējums nepalielina un dramatisko rindu problēmu neatrisina, norādīts paziņojumā. "Turklāt vairākas slimnīcas nesaņems naudu arī par jau veiktajiem pakalpojumiem, nerunājot nemaz par iespējām sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus turpmāk," raksta biedrība.

Paziņojumā skaidrots, ka no viena miljona latu, kas paredzēts ambulatoru rindu mazināšanai, tostarp diagnostikai un izmeklējumiem, Kurzemes reģionam, piemēram, atvēlēti tikai 56 000 latu, Zemgalei - 46 000 latu, bet Vidzemei tie ir 62 000 latu. Arī situāciju stacionāros reģionā papildu finansējums neuzlabo.

Vidēji reģionu slimnīcām līdz gada beigām piešķirts papildu finansējums trīs līdz 24 pacientu ārstēšanai stacionārā. Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji cer, ka atbildīgās valsts amatpersonas izpratīs situācijas nopietnību un radīs iespēju piešķirt papildu finansējumu.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.

Slimnīcu vadītāji pauda sašutumu par papildu septiņu miljonu latu veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.

"Slimnīcās mēs katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 latus par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās," bija uzsvērts slimnīcu vadītāju parakstītāja atklātajā vēstulē.

Arī Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) un veselības ministre Ingrīda Circene (V) aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un finanšu ministru Andri Vilku (V) piešķirt papildu finansējumu veselības nozarei, neizslēdzot iespēju veikt 2013.gada valsts budžeta grozījumus, aģentūru LETA iepriekš informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.

Latvijā

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) mācās no komunikācijas kļūdām nesenā Krievijas militārā drona incidenta laikā, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks, pulkvedis Māris Tūtins.

Svarīgākais