Pacientam jāalgo tulks, lai saprastu ārstu

Lai pacients nokļūtu pie gala diagnozes, paiet ilgs laiks un jāpatērē lieli resursi, tostarp finansiālie. Tas būtiski ietekmē pacientu attieksmi pret ārstēšanos un uzticēšanos ārstiem.

Par pacientu līdzestību jeb, vienkārši runājot, to, vai pacients ievēro ārstu norādes un ir aktīvi iesaistīts atveseļošanās procesā, Latvijā plašāk runā tikai pēdējos gados. «Sabiedrībā tomēr vēl nav izpratnes, ka arī pašiem pacientiem jābūt atbildīgiem,» secina Pacientu ombuda konsultante, klīniskā psiholoģe Ilze Ābelniece. Pacientu ombuda aptauja liecina, ka tikai 44 procenti izpilda ārstēšanas plānu, bet trešā daļa no tiem pacientiem, kuri neievēro visas ārsta norādes, nedara to naudas trūkuma dēļ.

«Mūs satrauc bēdīgie Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji, nepietiekamais veselības aprūpes finansējums, sociālās problēmas, taču citu valstu pieredze rāda, ka situāciju var uzlabot, nodrošinot pacientu līdzestību – tas palīdz ietaupīt gan valsts, gan savus līdzekļus,» norāda Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce-Rēvele. Piemēram, precīzi ievērojot ārsta norādes zāļu lietošanā, slimība var tikt izārstēta laikus un nebūs jālieto medikamenti – iespējams, stiprāki vēlāk, lai ārstētu jau ielaistu slimību.

Pacientu ombuds iztaujājis pacientus, vai viņiem ir pieejama medicīniskā dokumentācija, un izrādās, ka dati ir pieejami tikai 19% pacientu, vairāk nekā trešdaļai – vai nu nav pieejama, vai pacienti neko nezina par saviem datiem. Vēl par to, ka pacienti nepārzina, kas notiek ar šiem datiem, liecina atbilde, ka tie atrodas dažādās iestādēs, pie dažādiem ārstiem – ja gadījumā vajadzīga ārsta konsultācija, tad šie dati nemaz nav pieejami, otrkārt, arī izmeklējumi tad jāveic vēlreiz un vēlreiz jāmaksā – valstij vai pašam.

Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais onkoloģijas speciālists Jānis Eglītis: «Pacienti dalās divās daļās, ir tādi, kas apzināti seko līdzi savam veselības stāvoklim un vēlas sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, otra daļa izvairās no ārstēšanas, piemēram, onkoloģijas jomā, jo ļoti baidās no slimības. Ja ar cilvēkiem izrunājas, ja viņi apzinās slimības būtību, tad viņi seko līdzi, savlaikus iet uz pārbaudēm.» Diemžēl ielaisto gadījumu skaits pieaug, jo cilvēkiem nav naudas, lai laikus aizbrauktu uz pārbaudēm pat pie tuvākā ārsta, nerunājot par Rīgu.

I. Ābelniece skaidro, ka līdzestības pamatā ir komunikācija. Nereti vērojams uzticēšanās trūkums starp ārstu un pacientu, ir pacienti, kuri domā, ka «komunikācija sākas tikai no 25 latiem». Savukārt, jautājot pacientiem, ko viņi paši ir gatavi darīt savas veselības labā, daudzreiz atbildes vietā ir klusums... Pacientu ombudā vēršas daudz pacientu, kuri ziņo par saskarsmes problēmām ar ārstu. Piemēram, paciente jautā: vai man algot tulku, lai saprastu, ko ārsts uzrakstījis? Izrakstā tikai latīņu valoda. «Cilvēkam ir dokuments, bet viņš neko nesaprot. Ir daudz sūdzību par ārstu rokrakstu,» saka L. Šulce-Rēvele. Pacienti teic: kāda tur līdzestība, es neko nesaprotu, kas uzrakstīts receptē! Onkologs J. Eglītis savukārt uzsver: onkoloģijā pārsvarā tiek rakstīts latīniski, jāņem vērā, ka uzrakstītais bieži vien ir domāts citam ārstam, un tas, kas domāts ārstam, nebūs saprotams pacientam, taču tas nenozīmē, ka pacientam nevajadzētu paskaidrot. Viss esot atkarīgs no ārsta. Pacientam ir arī tiesības jautāt. Vismaz lielās slimnīcas un vairākas privātas iestādes pāriet uz elektroniski sagatavotiem medicīniskajiem dokumentiem. Vairot pacientu līdzestību palīdzētu informatīvās kampaņas un tas, ka vairāk laika būtu iespējams atlicināt pacientu un ārstu sarunām.

***

PACIENTU LĪDZESTĪBA

Vai jūs iepriekš gatavojaties ārsta vizītei (%)?

32 Jautājumus nesagatavoju, bet vienmēr ņemu līdzi dokumentus

24 Nē, vizītei iepriekš negatavojos

23 Vizītei gatavojos rūpīgi – uzrakstu jautājumus un ņemu līdzi iepriekšējo izmeklējumu rezultātus, izrakstus un citus nepieciešamos dokumentus

21 Pārdomāju jautājumus, bet ne vienmēr paņemu līdzi izmeklējumu rezultātus, dokumentus

Kāpēc nepildāt ārstēšanās plānu?

24 Neesmu pārliecināts par plāna pareizību, efektivitāti

27 Nevaru atļauties, trūkst naudas

7 Neizpratu ārsta norādes

13 Baidos no blakusparādībām, riskiem

20 Izvēlējos alternatīvu risinājumu

9 Cits

Avots: Pacientu ombuda aptauja

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.