Baidās pārbaudīties uz HIV
Oficiālā statistika ne tuvu neatspoguļo reālo situāciju HIV/AIDS jomā Latvijā, secina eksperti. Šodien tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, un sabiedrība varētu priecāties, jo jaunatklāto HIV inficēšanās gadījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir sarucis, taču realitātē tas nozīmē, ka daudz mazāk cilvēku ir pārbaudījušies uz šo infekciju.
Diskriminācija – ko teiks citi, ja uzzinās, ka man ir HIV, – un desmit lati, kas jāsamaksā par testu pie speciālista, būtiski ietekmējuši cilvēku vēlēšanos un varēšanu noskaidrot savu HIV statusu.
Šā gada desmit mēnešos reģistrēti 202 jauni HIV inficēšanās gadījumi. Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, kad tika atklāti 358 jauni HIV gadījumi, varētu domāt, ka Latvijā arvien mazāk cilvēku inficējas ar HIV, taču šīs pozitīvās domas ātri vien izgaisina Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS ierobežošanas programmas pārstāves Ingas Upmaces teiktais: "Tie ir tikai atklātie gadījumi, kas neatspoguļo reālo situāciju. Šogad ir samazinājies veikto izmeklējumu skaits uz HIV, un viens no iemesliem ir paaugstinātā pacientu iemaksa. Cilvēkam vajadzīgi desmit lati, lai viņš uzzinātu, ir vai nav inficējies ar HIV. Summa ir ļoti liela, un par to jādiskutē valsts līmenī." Par pašu HIV testu nav jāmaksā, bet cilvēkam jāmaksā pieci lati par konsultāciju pirms HIV testa un tikpat – par konsultāciju pēc testa.
Tomēr I. Upmace uzsver, ka ir vietas, kur šo testu var veikt bez maksas. Tie ir HIV profilakses punkti visā Latvijā, kopumā 16 pilsētās. Diemžēl valstī nav regulāra finansējuma profilakses programmām, un gandrīz katru gadu šie centri pabeidz ar neziņas pilnu jautājumu – bet kā būs nākamgad?
Viens no šādiem centriem ir biedrībai DIA+LOGS. Tā vadītāja Ruta Kaupe atzīst – nav normāli, ka Rīgā ir tikai viens centrs, kas strādā ar intravenozo narkotiku lietotājiem. "Rīga ir smagais punkts, jo no 4500 HIV inficēto 3500 ir Rīgā. Te ir vismaz 6000 heroīna lietotāju," saka R. Kaupe. Šā gada laikā ir dubultojies apmeklējumu skaits, īpaši dienās, kad centrā tiek gatavotas pusdienas. Centrs savācis 104 000 izlietoto šļirču, veicis 602 HIV testus. Šā gada desmit mēnešos palīdzība sniegta ievērojami vairāk nekā pērn visa gada laikā.
"Ja valsts varētu pilnībā apmaksāt anonīmus HIV testus, mazāk saslimšanas gadījumu atklātu novēloti un ievērojami uzlabotos cilvēku dzīves kvalitāte," uzsver apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Laikus neatklāto inficēšanās gadījumu dēļ pieaug nāves gadījumu skaits no HIV. Turklāt būtu jāatceras, ka antivīrusu terapija, ko saņem HIV pacienti, ir arī profilakses līdzeklis – tas samazina risku inficēt citus.
Ne tikai augstā pacientu iemaksa kavē cilvēkus noskaidrot savu HIV statusu. Tā ir arī sabiedrības attieksme, kas uzliek kauna zīmogu HIV inficētajiem. Tāpēc apvienība sākusi sociālo kampaņu Rīgas ielās, uzdodot jautājumu – cik saprotoši mēs būtu, ja uzzinātu, ka mūsu kāpņu telpā dzīvo AIDS slimnieks?
HIV jomā strādājošie eksperti ir vienādās domās, ka valstij jāiegulda daudz vairāk līdzekļu šīs slimības profilaksē. "Gadu gadiem runā, ka HIV profilaksei jābūt valsts funkcijai, bet diemžēl par to arvien vairāk aizmirst, īpaši tagad, krīzes apstākļos," secina A. Molokovskis. Lielu darbu šajā jomā veic nevalstiskās organizācijas, kas atsevišķos gadījumos ir spējīgas sniegt atbalstu cilvēkiem, tērējot ievērojami mazāk līdzekļu, nekā tas notiek valsts sektorā. Jau pašlaik apvienība regulāri strādā ar ieslodzītajiem un veic testus tiem, kuri valsts līdzekļu trūkuma dēļ nav pārbaudīti uz HIV, nonākot cietumā.
***
VIEDOKĻI
Aiga Rūrāne, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja:
– Pasaulē pēdējo astoņu gadu laikā ir panākts ievērojams progress HIV/AIDS jomā, jo samazinās inficēšanās gadījumu skaits. Tomēr Austrumeiropā tas saglabājas ļoti augsts, kas varētu būt izskaidrojams ar to, ka netiek pienācīgi novērtēta profilakse. Arī Latvijā pārāk maz strādājam šajā jomā. Jānodrošina arī pieejamība ārstēšanai pēc iespējas lielākam pacientu skaitam.
Aleksandrs Molokovskis, apvienības HIV.LV vadītājs:
– Kauna zīmogs jeb stigma, ko sabiedrības lielākā daļa uzliek inficētajiem ar HIV, ir noteicošais faktors, kāpēc HIV infekcija strauji izplatās Latvijā. Cilvēki baidās veikt testus, lai noskaidrotu savu HIV statusu, un izvēlas labāk dzīvot neziņā par to. Savukārt HIV inficētie baidās runāt par savu slimību pat ar radiniekiem un labākajiem draugiem, jo baidās tikt atstumti. Latvijas realitāte ir divas paralēlas pasaules – viena, kurā dzīvo HIV inficētie un AIDS slimnieki, otra – pārējā sabiedrība.
Ruta Kaupe, biedrības DIA+LOGS vadītāja:
– Pēdējo divu gadu laikā ir vērojamas izmaiņas, arī pozitīvas. Organizācijas, kuras strādā HIV jomā, tiek ņemtas vērā, tiek uzklausīts to viedoklis. Krīzes apstākļos neesam iznīkuši – turpinām darbu. Diemžēl esam vienīgais centrs Rīgā, kas strādā ar intravenozo narkotiku lietotājiem, kuru skaits galvaspilsētā ir vislielākais salīdzinājumā ar visu Latviju. Arī no visu HIV inficēto skaita, kas ir ap 4500, lielākā daļa ir rīdzinieki. Vēl neatbildēts ir jautājums, kas notiks nākamgad. Zinām, ka starptautiskās palīdzības mums vairs nebūs, bet iespēju robežās strādāsim, jo darbu pārtraukt nevaram cilvēku dēļ.