Ar pārtiku uzņemtā dioksīna daudzuma normas pārsniedz pieļaujamo normu bērniem, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centra veiktā pētījuma "Latvijas nacionālais pārtikas patēriņa grozs, pārtikas un lauksaimniecības produktu bilance (2006-2008)" rezultāti.
Latvijas iedzīvotāju ar pārtiku uzņemtais dioksīna daudzums ir 1,62 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara pieaugušu sieviešu pārtikas grozā, 2,17 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara pieaugušu vīriešu pārtikas grozā, 2,79 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara pusaudžu vecumā no 12 līdz 16 gadiem un 4,28 pikogrami uz kilogramu ķermeņa svara bērnu no septiņiem līdz 11 gadiem pārtikas grozā.
Pieaugušu sieviešu un vīriešu, kā arī jauniešu vecumā no 12 līdz 16 gadiem vidējais potenciāli uzņemtais dioksīna daudzums, rēķinot uz vienu diennakti, ir noteiktās normas robežās, kas ir četri pikogrami uz vienu cilvēka kilogramu, bet bērniem vecumā no septiņiem līdz 11 gadiem nedaudz - par 0,28 pikogramiem - pārsniedz pieļaujamo normu.
Izvērtējot dioksīnu iespējamo īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā, pētījuma autori secinājuši, ka visvairāk patērētais produkts gada laikā ir piens un tā produkti, kā arī gaļa un tās izstrādājumi, kas atkarībā no dioksīna satura produktā ir nosacīti uzskatāms par dioksīna piesārņojuma riska grupas produktu attiecībā uz visām iedzīvotāju vecuma grupām. Salīdzinoši vismazāk patērētie produkti ir olas, augu eļļas, kā arī zivju konservi, lasis un citas jūras zivis.
Latvijas iedzīvotāju apdraudējums ar pārtiku uzņemtā benzopirēna piesārņojuma gadījumā ir 4,4 nanogrami uz vienu kilogramu ķermeņa svara dienā sievietēm, bet vīriešiem - 6,6 nanogrami uz vienu kilogramu ķermeņa svara dienā. Iegūtā ar pārtiku uzņemtā benzopirēna piesārņojuma skaitliskā vērtība vīriešu gadījumā nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības Pārtikas drošības uzraudzības aģentūras (EFSA) rekomendēto augstāko benzopirēna patēriņa robežvērtību.
Līdzīgi kā EFSA apkopotajos datos par benzopirēna riska grupas pārtikas produktu patēriņu Eiropā, lielāko apdraudējumu patērētājiem attiecībā uz ar pārtiku uzņemto benzopirēna īpatsvaru sniedz graudaugi un to produkti, kā arī jūras produkti.
Pētījuma dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā maize un tās izstrādājumi ieņem vislielāko daļu - 26%, seko graudaugi un to ēdiens - 18%. Lasis un citi jūras produkti, kā arī zivju konservi Latvijas iedzīvotāju pārtikas grozā veido vien 2% katrā grupā.
Kā ziņots, šodien pētījuma prezentācijā Zemkopības ministrijā (ZM) PVD Pārtikas centra Zinātnisko pētījumu un informācijas analīzes daļas vadītāja Dace Šantare informēja, ka 2007.gadā ar ZM atbalstu tika sākts pirmais visaptverošais Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa pētījums, lai uzkrātu un analizētu datu apstrādes sistēmā ievadītos datus par Latvijas teritorijā dzīvojošo personu vecumā no septiņiem līdz 64 gadiem reprezentatīvās kopas pārtikas patēriņu un uztura ieradumiem.
Datu apstrādes sistēma satur informāciju par 1949 Latvijas iedzīvotājiem, 3898 pārtikas patēriņa dienām, 11 694 pamata ēdienreizēm - brokastīm, pusdienām, vakariņām.
Lai nodrošinātu pētījuma rezultātā iegūtās apjomīgās, daudzpusīgās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un analīzi, ir izstrādāta datu apstrādes sistēma, kas sniedz iespēju nepieciešamos datu analīzes griezumus ģenerēt pēc attiecīga pieprasījuma.
Pirmo reizi Latvijā ir radīta sistēma, kas ļaus arī nākotnē izmantot izstrādāto informācijas sistēmu sistēmu un projektā gaitā uzkrātos datus riska novērtēšanai ikdienas vajadzībām.
Pētījuma rezultātā izstrādātā datu apstrādes sistēma sniedz iespēju iegūt daudzpusīgu analītisku informāciju par visu analizēto pārtikas grupu patēriņu, ņemot vērā iedzīvotāju vecuma, dzimuma un teritoriālā sadalījuma faktorus, kā arī analizēt attiecīgi uzturvielu nodrošinājumu.