Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā trūkst mikroelementu un vitamīnu, secināts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centra veiktajā pētījumā "Latvijas nacionālais pārtikas patēriņa grozs, pārtikas un lauksaimniecības produktu bilance (2006-2008)".
Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā ir vērojams cinka, kalcija, floura, joda, kālija magnija, sēra un vara deficīts, kā arī izteikta dzelzs un fosfora nepietiekamība sievietēm.
Pētījuma rezultāti rāda, ka ir vērojams nepietiekams, pazemināts nodrošinājums ar tikpat kā visiem vitamīniem. Pētījuma dati rāda pazeminātu tādu būtisku vitamīnu kā A, D, E, C un folskābes uzņemšanu ar ikdienas pārtiku visās vecuma grupās.
Noteiktajām rekomendācijām atbilstošs ir ar ikdienas uzturu uzņemtā B1 (tiamīns), B12 (kobalamīns), B3 nikotīnskābes, B7 (biotīna) un vitamīna K (filohinona) nodrošinājums. Salīdzinoši tuvu noteiktajai normai ir ar ikdienas uzturu uzņemtā B2 (riboflavīns), B5 (pantotēnskābe), B6 (piridoksīns) vitamīna daudzums.
Pētījumā secināts, ka 57-64 gadus veco respondentu grupas ikdienas uzturs kopumā ir ar vitamīniem salīdzinoši vismazāk nodrošinātais.
Šodien pētījuma prezentācijā Zemkopības ministrijā (ZM) PVD Pārtikas centra Zinātnisko pētījumu un informācijas analīzes daļas vadītāja Dace Šantare informēja, ka 2007.gadā ar ZM atbalstu tika sākts pirmais visaptverošais Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa pētījums, lai uzkrātu un analizētu datu apstrādes sistēmā ievadītos datus par Latvijas teritorijā dzīvojošo personu vecumā no septiņiem līdz 64 gadiem reprezentatīvās kopas pārtikas patēriņu un uztura ieradumiem.
Datu apstrādes sistēma satur informāciju par 1949 Latvijas iedzīvotājiem, 3898 pārtikas patēriņa dienām, 11 694 pamatēdienreizēm - brokastīm, pusdienām, vakariņām.
Lai nodrošinātu pētījuma rezultātā iegūtās apjomīgās, daudzpusīgās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un analīzi, ir izstrādāta datu apstrādes sistēma, kas sniedz iespēju nepieciešamos datu analīzes griezumus ģenerēt pēc attiecīga pieprasījuma.
Pirmo reizi Latvijā ir radīta sistēma, kas ļaus arī nākotnē izmantot izstrādāto informācijas sistēmu sistēmu un projektā gaitā uzkrātos datus riska novērtēšanai ikdienas vajadzībām.
Pētījuma rezultātā izstrādātā datu apstrādes sistēma sniedz iespēju iegūt daudzpusīgu analītisku informāciju par visu analizēto pārtikas grupu patēriņu, ņemot vērā iedzīvotāju vecuma, dzimuma un teritoriālā sadalījuma faktorus, kā arī analizēt attiecīgi uzturvielu nodrošinājumu.