HIV/AIDS ārstēšana Latvijā ir dārgāka nekā Igaunijā

Latvijā šogad lētākā cilvēka imūndeficīta sindroma HIV un AIDS ārstēšanas terapija vienam pacientam mēnesī ir par 100 latiem dārgāka nekā kaimiņvalstī Igaunijā, - šodien ziņo "TV3 Latvija" raidījums "Nekā personīga".

Atkarībā no medikamentu kombinācijas, summa par zālēm Latvijā svārstās no 300 līdz 2000 latu mēnesī.

Igaunijā lētākā pieejamā terapija maksā ap 200 latiem mēnesī, bet Latvijā - 300 latu.

Raidījums vēsta, ka katru mēnesi 416 Latvijas AIDS slimnieki nāk uz Latvijas Infektoloģijas centru, lai saņemtu zāles, par kurām jau samaksājusi valsts.

"Nekā personīga" informē, ka līdz šim zāles iepirktas konkursā un formāli iepirkumu organizējusi nu jau likvidētā Valsts obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra.

To, kādas zāles izvēlēties lēmis, gan arī līgumus ar zāļu piegādātājiem slēdzis Infektoloģijas centrs.

Pēdējos piecus gadus līgumi ar nemainīgām cenām slēgti ar vienu uzņēmumu "Jelgavfarm". Šogad, kad kāda cita firma - "Elpis", piedāvājusi zāles par aptuveni 150 000 latiem lētāk, par zāļu piegādātāju kļuvis tas pats ilggadīgais sadarbības partneris "Jelgavfarm", jo noslēgto līgumu ar "Elpi" Infektoloģijas centrs lauzis formālu pārkāpumu dēļ.

Šī iemesla dēļ Latvijā šogad, salīdzinot ar Igauniju, lētākā HIV/AIDS ārstēšanas terapija vienam pacientam mēnesī ir par 100 latiem dārgāka nekā Igaunijā.

Raidījums vēsta, ka uz pārāk dārgu medikamentu un HIV/AIDS slimnieku ārstēšanu norādījuši arī Pasaules Veselības organizācijas eksperti. Vidējās izmaksas ir augstākas nekā citās valstīs. Eksperti uzskata, ka izvēloties lētākas metodes varētu ārstēt vairāk cilvēku.

Raidījums norāda uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu, kurā teikts, ka lielas bažas rada tas, ka terapija šobrīd ir pieejama tikai aptuveni 300 cilvēkiem, lai gan tai vajadzētu attiekties uz 700 - 1200 cilvēkiem un galvenais iemesls šim apstāklim ir tas, ka AIDS ārstēšana, pārraudzība un monitorings ir pieejams tikai vienā centrā Rīgā.

PVO ziņojumā norādījusi, ka šobrīd cilvēkiem Latvijā ir nevienlīdzīga pieeja terapijai. Īpaši grūti tā ir pieejama intravenozo narkotiku lietotājiem. Finansiālās barjeras nozīmē to, ka tiek pielietotas neoficiālas "kvotas" attiecībā uz to, kurš var saņemt terapiju un kurš nē.

Raidījums norāda, ka HIV/AIDS specializēto aprūpes sistēmu Latvijā izveidojusi profesore Baiba Rozentāle (TP), kura paudusi uzskatu, ka PVO ekspertu atzinums nebūtu nopietni jāņem vērā, jo šīs organizācijas rekomendācijas domātas trešās pasaules valstīm, bet Latvija ir Eiropas Savienībā.

"Tas jau tas jautājums, vai dot lētas un nevajadzīgas zāles, vai dārgas un vajadzīgas zāles, jo mērķis jau ir panākt, lai vīruss nevairotos organismā, nebojātu imūno sistēmu un cilvēkam saglabātos šī aizsardzības funkcija un viņš turpinātu dzīvot," atzinusi ministre.

Raidījums vēsta, ka neoficiālās sarunās ārsti atzinuši, ka pēdējos gados izmantotos modernākos medikamentus varēja aizvietot ar lētākiem un ārstēšanas efekts no tā nemainās.

Tāpat kuluāros pārāk skeptiski vērtēta narkomānu un ieslodzīto ārstēšana. Zāles izrakstītas tikai perspektīvākajiem slimniekiem - tiem, par kuriem droši zināms, ka viņi to lietošanu nepārtrauks. Tas arī izskaidrojot to, kāpēc tik maz HIV/AIDS slimnieku tiek ārstēti cietumos.

Raidījums ziņo, ka no 449 HIV inficētajiem un 74 ar AIDS slimajiem, ārstēšanu un zāļu terapiju saņem mazāk nekā puse - tikai 30. Ieslodzījumu vietu pārvalde skaidro, ka ieslodzītie paši pie tā esot vainīgi - viņiem trūkst pašdisciplīnas un pacietības.

"Nekā personīga" informē, ka pēc PVO ekspertu ziņojuma tomēr notikušas vairākas izmaiņas un vairākiem HIV/AIDS pacientiem ārstēšanas shēmas pārskatītas un līdz ar to šogad terapiju saņem par 100 slimniekiem vairāk.

Arī zāles nākamgad vairs netikšot pirktas valsts iepirkumā, bet tās iekļaus kompensējamo zāļu sarakstā. Slimnieks pret recepti tās bez maksas varēs saņemt aptiekā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais