Galvenais Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis pērn līdzīgi kā 2011.gadā bijis asinsrites sistēmas slimības - tās 2012.gadā prasījušas 16 311 cilvēku dzīvības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Otrs biežākais nāves cēlonis bijis audzēji, bet trešajā vietā ierindojas ievainojumi, saindēšanās vai ārējas iedarbes sekas.
Ja mirstība no asinsrites slimībām pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir nedaudz samazinājusies, mirstība no audzējiem ir pieaugusi par 131 gadījumu, sasniedzot rādītāju - 6096. Tāpat pieaugusi mirstība no ievainojumiem, saindēšanās vai ārējas iedarbes sekām - par 47 gadījumiem, sasniedzot rādītāju 1886.
Citi biežākie nāves cēloņi pērn bijuši infekcijas un parazitārās slimības, elpošanas, gremošanas un uroģenitālās sistēmas slimības, iedzimtas anomālijas, kā arī dažādi simptomi un nenoskaidroti stāvokļi.
Kopumā 2012.gadā Latvijā miruši 29 030 cilvēki, kas ir par 484 cilvēkiem vairāk nekā 2011.gadā, tomēr nepārsniedz 2006. līdz 2010.gada rādītājus.
Lielākā daļa mirušo - 23 819 - bijuši 60 vai vairāk gadus veci, tomēr miruši arī iedzīvotāji 15 līdz 59 gadu vecumā - 504, kā arī bērni līdz 14 gadu vecumam - 169. Salīdzinot ar 2011.gadu mirušo skaits nevienā no minētajām vecuma grupām nav pieaudzis.
Valsts zaudējusi vairāk sieviešu nekā vīriešu. Kopumā pērn mūžībā aizgājušas 15 227 sievietes un 13 803 vīrieši.
Pērn piedzima 19 897 bērni, tādēļ dabiskais pieaugums pērn Latvijā bijis negatīvs.
Kā ziņots, 2013.gads Latvijā ir pasludināts par Sirds veselības gadu. Lai samazinātu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam. Plāns paredz turpmākajos trīs gados īstenot virkni pasākumu sirds un asinsvadu slimību profilaksei, kā arī riska faktoru ietekmes mazināšanai un veselību veicinošo paradumu uzlabošanai.