Latvijas Ārstu biedrības prezidents, ārsts Pēteris Apinis, komentējot zirga gaļas skandālu, norāda: no zirga gaļas lietošanas uzturā nav jābaidās.
"Visu Eiropu pārskrējusi zirga gaļas epopeja. Mani kolēģi no Dānijas un Zviedrijas stāstīja, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu "burgeru" ēstūžiem, jo viņuprāt šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. Tirdzniecības tīkls "Rimi" aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas. Taču kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas. Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem."
P. Apnis arī komentē: "Mani kā ārstu visvairāk satrauc antibiotiku un hormonpreparātu lietošana lopkopībā. Latvijā šīs zāles dod gadu no gada mazāk, bet par svešzemju lopiem nekad nevaram būt droši. Pasaulē 85% no antibiotikām tiek izlietots nevis cilvēku, bet gan lopu ārstēšanā un profilaksē. Visvairāk medikamentus, hormonpreparātus un pārtikas piedevas saņem mājputni, cūkas, arī liellopi, bet vismazāk- zirgi un kazas. Tātad- no ķīmiskā nekaitīguma viedokļa zirga gaļa būtu gauži laba esam. Savukārt- ja man jāsalīdzina iespējamās bažas par parazītiem, tad vismaz trihinelloze zirga gaļā ir praktiski neiespējama- ja cūkgaļu ir ļoti nopietni termiski jāapstrādā, zirga gaļa varētu būt mazāk cepjama.
No visiem mājlopiem visgrūtāk cilvēkam ieteikt rūpnieciski audzētas vistas gaļu, iedomājoties vien- kā tie putni 27 dienās izaudzēti ar apšaubāmu pārtiku un to, ko varētu saukt par pārtikas piedevām. Zirgi savu dzīvi vadījuši ganībās vai treniņos, tādēļ ir tikuši pietiekami vingrināti, muskuļi labi apasiņoti, satur daudz neaizvietojamus proteīnus. Ja no uzturzinātnes viedokļa zirga un liellopu gaļa būtu jāvērtē kā vienlīdz laba, tad realitātē zirga gaļa lielākoties būs augstvērtīgāka, jo zirgs nudien nebūs turēts 2x4 metru steliņģī un barots ar visu, kas ātrāk pieaudzē gaļas masu. Zināma daļa govju kautuvē nonāk pēc tam, kad vairākus gadus izmantotas par piena mašīnu, kas noteikti nenāk par labu sabalansētam olbaltumu saturam muskuļos. Šīm piena mašīnām mēdz iekaist tesmeņi, tādēļ antibiotikas govju audzēšanā ir neizbēgams medikaments (te mēs nerunājam par speciāli audzētām gaļas govīm, kuru gaļa ir izcili kvalitatīva).
Pasaulē pret zirga gaļu nav vienāda attieksme - Kazahijā, Ķīnā un citās stepju valstīs zirgs bija gandrīz vai vienīgais lops, kas spēja izturēt garos pārgājienus barības un ūdens meklējumos, tādēļ zirga gaļa bija galvenais proteīnu avots. Uzbeku plovs, gatavots no rīsiem, burkāniem, sīpoliem un jēra gaļas, nav iedomājams bez zirga gaļas komponentes. Latvijā no senām dienām zirgs bija laukstrādnieks - vilka ratus un arklu, strādāja kopā ar saimnieku no rīta līdz vakaram, bet dažkārt vasarā noraudzījās - ko puiši ar meitām sadara pieguļā. Līdz ar to zirgs bija gandrīz vai ģimenes draugs, kuru apraka līdzīgi cilvēkam. Līdz ar to latviešu uzturā zirga gaļa bija visai rets produkts, kaut arī ne tik ļoti kā mums labpatīk domāt.
Gadā Latvijā nokauj 500-600 zirgus, un tam ir stingra veterinārā kontrole. Domāju, ka visvairāk zirga gaļas mums nonāk kopā ar svešzemju kombinētiem gaļas produktiem, īpaši no Rumānijas un Bulgārijas. Rumānijā tradicionāli zirga gaļu gandrīz nelieto, bet kauj vismaz simt tūkstošus gadā. Šķiet visas Eiropas gaļas produktu ražotāji jau daudzus gadus zirga gaļu pievienojuši konserviem, desām un pelmeņiem gan zirga gaļas lētākās cenas, gan garšas īpašību dēļ.
Secinājums - liesa zirga gaļa no veselības viedokļa ir daudzkārt labāka par putnu gaļu, liellopu gaļu un cūkgaļu. Pēc sastāva tā atpaliek no brieža, jēra un jaunlopa. Tomēr pamata izvēlei vajadzētu būt- ēdīsim Latvijā audzētu gaļu. Tas, ka "Rimi" tīkls atsaka mūsu ražotājiem ir tikai un vienīgi tirgus pārdale par labu ārvalstu servilāta tirgoņiem vai savas peļņas celšana."