Latvijas iedzīvotāji tik spēcīgi pārdzīvo par savu ekonomisko stāvokli, ka nereti tas noved pat pie garīgās veselības traucējumiem. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders apliecina - lielu ietekmi uz garīgo veselību Latvijas iedzīvotājiem atstāj ekonomiskais stāvoklis valstī.
Veselības ministrijas ziņojums liecina, ka Latvijā pēdējos gados strauji pieaugusi saslimstība ar garīgās veselības traucējumiem. Ņemot vērā, ka sabiedrības psiholoģiskais veselības stāvoklis īpaši strauji pasliktinājies 2009.-2010. gadā, kad valstī valdīja ekonomiskā krīze, Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ka lielu ietekmi uz garīgo veselību Latvijas iedzīvotājiem atstāj ekonomiskais stāvoklis valstī. Starptautisku pētījumu dati liecina, ka ekonomiskās lejupslīdes radītās sekas var pasliktināt iedzīvotāju garīgo veselību - var pieaugt depresijas izplatība, pašnāvību rādītāji, daļēji arī alkohola lietošana, norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Toms Pulmanis. Ievērojami pieaudzis arī garastāvokļa traucējumu un tieši ar stresu radīto garīgās veselības traucējumu skaits. Protams, vēl viens nopietns iemesls garīgo saslimšanu skaita pieaugumam ir sabiedrības novecošana, uzsver Oskars Šneiders.
Līdz ar sabiedrības novecošanu aktuālāks kļūst arī gados vecāku psihiatrijas pacientu veselības aprūpes jautājums - vislielākais saslimstības pieaugums novērots tieši cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma. Vecu cilvēku psihiskie traucējumi, ņemot vērā sabiedrības novecošanu un mūža ilguma pagarināšanos, ir aktuāla problēma visā Eiropā, pie tam, vecumā būtiski pieaug sociālās izolētības risks, kas var novest arī pie citiem traucējumiem. Tiesa, pieaudzis ne tikai vecākā gada gājuma saslimušo skaits - tā kā tieši bērna vecumā pirmo reizi tiek atklāti tādi psihiskie un uzvedības traucējumi, kā garīgā atpalicība, psihiskās attīstības traucējumi un uzvedības un emocionālie traucējumi, tad vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem ir novērots līdz šim augstākais reģistra uzskaitē pirmo reizi uzņemto pacientu skaits, minēts ziņojumā. Ņemot vērā šos rādītājus, nevar skaidri norādīt tikai vienu riska grupu, jo pakļauti riskam saslimt ar kādu no garīgās veselības traucējumiem ir dažādu sociālo grupu pārstāvji.
Kaut gan ir gadījumi, kad cilvēks pats apzinās situāciju un meklē risinājumu, bieži vien par garīgās veselības traucējumiem ziņo un pēc palīdzības vēršas nevis pats pacients, bet gan viņa draugi, radi, darba devēji, ģimenes ārsts un citi līdzcilvēki. Sevi un citus no garīgām saslimšanām var pasargāt, izzinot šo slimību pazīmes un uzmanīgi vērojot sevi un savus līdzcilvēkus, lai laicīgi pamanītu šīs pazīmes un vajadzības gadījumā vērstos pēc palīdzības, norāda Toms Pulmanis.
Lai gan daļa garīgo saslimšanu ir novērojamas vieglā formā, tās neārstējot, veselības stāvoklis var pasliktināties un novest līdz pat nervu sabrukumam. Kaut gan 2010. gadā izdarīto pašnāvību skaits ir par 16% zemāks nekā 2009. gadā, šobrīd Latvija pēc pašnāvību skaita atrodas trešajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
Kaut arī šobrīd ziņojumā norādītais psihiatru skaits ir bijis atbilstošs iedzīvotāju skaitam, tomēr jāpievērš uzmanība faktam, ka trešdaļa psihiatru 2010.gadā bijuši pirmspensijas un pensijas vecumā. No šī novērojuma secinām, ka pensionējoties līdz šim strādājošajiem psihiatriem un neuzlabojot situāciju ar jauno psihiatru ienākšanu darba tirgū, pamatdarbā nodarbināto psihiatru skaits turpinās sarukt. Vairākas garīgās veselības aprūpes iestādes reģionos ārpus Rīgas jau šobrīd norāda uz grūtībām jaunu speciālistu piesaistē.
Garīgās slimības ne vien sagādā ciešanas pašiem slimniekiem, bet arī rada ievērojamas sociālās un ekonomiskās izmaksas, tā ir vēl vienam motivācija Veselības ministrijai uzlabot šībrīža situāciju. Problēmas risināšanai nepieciešamos pasākumus Veselības ministrija plāno iekļaut pamatnostādņu ieviešanas plānā 2013.–2014.gadam un veselības aprūpes sistēmas cilvēkresursu attīstības plānā 2013.–2015.gadam.