Arvien pieaugošā infekciju noturība pret medikamentiem ir salīdzināma ar globālās sasilšanas radītajiem draudiem, apgalvo Anglijas galvenā sanitārā inspektore.
Profesore Sallija Deivisa norāda, ka baktērijas pamazām kļūst noturīgas pret esošajām zālēm un eksistē tikai dažas antibiotikas, ar kurām iespējams tās aizstāt, ziņo portāls BNN.lv.
Viņa apgalvo, ka pat visvienkāršākā operācija infekciju riska dēļ var kļūt nāvējoša.
Antibiotiku izgudrošana ir viens no lielākajiem veiksmes stāstiem medicīnas vēsturē. Tomēr baktērijas strauji adaptējas un atrod arvien jaunus veidus, kā izvairīties no zāļu ietekmes, raksta BBC.
MRSA (pret meticilīnu rezistentā zeltainā stafilokoka infekcija) ir kļuvis par vārdu, no kura baidās slimnīcu personāls visā pasaulē, turklāt arvien biežāk dzirdams par gadījumiem, kad medikamentozai ārstēšanai nepakļaujas tādas slimības kā tuberkuloze un gonoreja.
Profesore Deivisa atklāj, ka pasaulē ir palikušas tikai viena tipa antibiotikas, ar kurām iespējams izārstēt gonoreju.
Arī Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka pasaule virzās uz «post-antibiotiku laikmetu». Ja situācijai netiks rasts risinājums, jau tuvā nākotnē var pienākt brīdis, kad cilvēki mirs no visparastākajām infekcijām, jo pret tām vairs nebūs zāļu.
Profesors Hjū Peningtons no Aberdīnas universitātes ir pavisam pesimistisks. Viņš uzskata, ka problēma ir ļoti nopietna, jo visas zāles, ko ir iespējams radīt, jau ir radītas. Viņaprāt, «nekādas jaunas brīnumzāles vairs netiks izgudrotas, jo tādu gluži vienkārši nav».