Veselības ministrijas (VM) izstrādātā koncepcija par obligāto veselības apdrošināšanu, ņemot vērā saņemtos iebildumus un kritiku, uzskatāma par «jēlu dokumentu». Vispirms tas nedod skaidru atbildi, kādā veidā varētu tikt ieviests jaunais nodoklis, cik liels tas būs un kā tas ietekmēs nodokļu maksātājus.
Tāpat joprojām nav atbildes, kā reforma rūpēsies par veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Reformas koncepciju valdība nolēmusi virzīt izskatīšanai tālāk valdībā, un galvenie iebildumi nebūt nav saistīti ar galveno reformas mērķi – saistīt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar nodokļu nomaksu.
Jauns nodoklis?
No ministrijām un valdības sociālajiem partneriem iebildumi saņemti par neskaidriem koncepcijas mērķiem, formulējumu, virkni neskaidrību. VM sagatavotajā koncepcijā iekļauti divi varianti, kā sasaistīt veselības aprūpes nodrošināšanu ar nodokļu maksāšanu. Viens variants ar diviem apakšvariantiem paredz ieviest sistēmu, ka plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Otrs variants paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, ieviešot veselības nodokli 3,65 procentu apmērā, nodalot to kā četrus procentus no spēkā esošās IIN likmes – 24 procentiem pašlaik. Līdz ar to tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi tiks sasaistītas ar «veselības nodokļa» nomaksu vai to aprēķināšanu. Lai gan koncepcijā minēti divi varianti, VM atbalsta B variantu un to arī virzīs izskatīšanai valdībā.
Bažījas par lielāku slogu
Neraugoties uz veselības ministres Ingrīdas Circenes viedokli, ka trūcīgas personas vai cilvēki ar zemiem ienākumiem no šīs jaunās sistēmas necietīs, jo, ja strādās, saņems arī veselības pakalpojumus, tāpat kā attaisnotie nodokļa nemaksātāji, piemēram, pensionāri, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir pārliecināta, ka veselības nodoklim būs negatīva ietekme uz zemo darba algu saņēmējiem – tā aprēķinā netiks ņemts vērā neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām, jo jaunais nodoklis tiks maksāts no algas nodokļa maksātāja mēneša bruto ienākuma, līdzīgi kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieka daļa. Piemēram, strādājošajam ar minimālo darba algu 200 lati un ar diviem apgādājamajiem nodokļos katru mēnesi būs jāsamaksā par septiņiem latiem vairāk nekā pašlaik, rēķina LPS. Viņuprāt, apsverams ir Igaunijā lietotais modelis, kad veselības aprūpe tiek finansēta no sociālā nodokļa daļas. Valsts sociālajā budžetā ir vairākas sadaļas, kas nav saistītas ar personu iemaksām (bezdarba un veselības pabalsti) un kuras var finansēt no pamatbudžeta, tādējādi radot iespēja daļu no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes nodrošināšanai.
Nenozīmē vairāk naudas
Finanšu ministrijas (FM) galvenie iebildumi saistīti ar VM vēlmi panākt lielāku finansējumu veselības aprūpei, turklāt VM norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kādu reformas variantu īstenos, papildu nauda būs vajadzīga. No FM iebildumiem kļūst skaidrs: tas, ka VM ieraksta, ka veselības aprūpei tā vēlas 2020. gadā 4,5 procentus no IKP, vēl nenozīmē, ka tā tam jābūt. «Nepieciešamais finansējuma apmērs veselības aprūpei plānojams, izvērtējot reālas vajadzības un pamatojot to ar detalizētiem aprēķiniem, nevis matemātiski nosakot to kā procentu no IKP,» secina FM un uzdod jautājumu – vai koncepcijas projekta mērķis ir sasaistīt tiesības uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ar nodokļu nomaksas faktu, vai tomēr koncepcijas projekta mērķis ir plašāks, ietverot papildu finansējumu veselības jomai? Tas vedina domāt, ka VM nav pārliecinoši šajos gados skaidrojusi, ka veselības aprūpes finansējums ir kritisks. Līdzīgi kā LPS arī FM norāda, ka, ieviešot jaunu nodokli, palielināsies nodokļu slogs tiem nodokļu maksātājiem, kuri jau pašlaik godprātīgi maksā nodokļus, bet ir zemu ienākumu kategorijā. Jauna nodokļa ieviešana nesniegs pozitīvus rezultātus cīņā ar aplokšņu algām, šāds solis var sekmēt nelegālo nodarbinātību.
Savukārt Tieslietu ministrijas eksperti nesaprot, kā koncepcija nodrošinās lielāku finansējumu, un apšauba, ka dažādās variācijas par nodokļu izmaiņām dos vairāk naudas.
Neredz labumus pacientiem
Arī no Labklājības ministrijas vērtējuma var spriest, ka tā koncepciju neizprot: «Atkārtoti lūdzam norādīt kaut vai indikatīvo nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un finansējumu, lai varētu objektīvāk novērtēt piedāvāto modeļu plānoto ietekmi uz esošo problēmu risināšanu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.» LM arī lūdz dot izvērtējumu par sekām, kas radīsies, ieviešot jauno veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli. Tāpat LM vērš uzmanību uz to, ko veselības jomas eksperti teikuši jau iepriekš, proti, pagaidām nav sniegti pierādījumi, ka, ieviešot jauno sistēmu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pieaugs – vai pacientu iemaksas būs mazākas, vai reģionālā pieejamība tā arī paliks nevienlīdzīga un kur ir tā garantija?
VM gan dokumentā norāda, ka viss mainīsies uz labu: pacientu maksājumu īpatsvars no 40,8 procentiem 2011. gadā samazināsies līdz 36 procentiem 2016. gadā un 32 procentiem 2020. gadā, savukārt, pacienta iemaksas no pašreizējiem deviņiem latiem 2016. gadā samazinās uz četriem latiem, bet līdzmaksājums būs 15 latu pašreizējo 30 latu vietā.
***
Iebildumi
Latvijas Pašvaldības savienība
Veselības nodoklim būs negatīva ietekme uz zemo darba algu saņēmējiem, jo tās aprēķinā netiks ņemts vērā neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Piemēram, situācijā strādājošajam ar minimālo darba algu 200 latu un ar diviem apgādājamajiem nodokļos katru mēnesi būs jāsamaksā par 7 latiem vairāk nekā šobrīd.
Labklājības ministrija
Nav sniegti pierādījumi, ka, ieviešot jauno sistēmu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem pieaugs. Pacientu iemaksas saglabāsies tikpat augstas kā līdz šim, valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts netiks palielināts un pakalpojumu reģionālā pieejamība tā arī paliks nevienlīdzīga.
Finanšu ministrija
Ieviešot jaunu nodokli, palielināsies nodokļu slogs tiem nodokļu maksātājiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus, bet ir zemu ienākumu kategorijā. Jauna nodokļa ieviešana nesniegs pozitīvus rezultātus cīņā ar aplokšņu algām, šāds solis var sekmēt nelegālo nodarbinātību.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Līdz šim brīdim nav skaidras vīzijas par risinājuma variantiem saistībā ar iespējamo veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas ieviešanu valstī. Šajā jomā jābūt skaidrai pozīcijai jau koncepcijas līmenī, taču tās nav.