Veselības reformu virza valdībā; plāno ieviest veselības nodokli 3,65% apmērā
Veselības ministrijas (VM) izstrādātā veselības reforma jeb koncepcijas projekts par izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas modelī uzsācis savu ceļu uz apstiprināšanu valdībā.
Pirmdien VM piedāvāto dokumentu konceptuāli apstiprināja Ministru kabineta Komitejā, lai gan par to saņemts visai daudz iebildumu – ne tikai no nozares nevalstiskajām organizācijām, bet arī Finanšu un Labklājības ministrijām. Pašlaik jauno sistēmu, kad veselības aprūpes pakalpojumi par valsts naudu būtu pieejami tikai nodokļu maksātājiem, plānots ieviest no nākamā gada sākuma.
Koncepcija paredz Latvijā izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu. VM sagatavotajā koncepcijā iekļauti divi varianti, kā sasaistīt veselības aprūpes nodrošināšanu ar nodokļu maksāšanu. A variants ar diviem apakšvariantiem paredz ieviest sistēmu, kad plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. B variants paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, ieviešot veselības nodokli 3,65 procentu apmērā, nodalot to kā četrus procentus no spēkā esošās IIN likmes, tas ir, 24 procentiem pašlaik. Līdz ar to tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi tiks sasaistītas ar «veselības nodokļa» nomaksu vai tā aprēķināšanu. Lai gan koncepcijā minēti divi varianti, VM atbalsta B variantu un to arī virzīs izskatīšanai valdībā.
VM atgādina, ka neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināts Satversmē paredzētais medicīniskās palīdzības minimums – neatliekamā medicīniskā palīdzība, kompensējamie medikamenti ar 100 procentu kompensāciju un konkrētu diagnožu ārstēšana (valsts pakalpojumus noteikti saņems grūtnieces, pacienti ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekcijas slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām).
Valsts apdrošinās arī virkni iedzīvotāju, kuri skaitīsies kā attaisnotie nodokļa nemaksātāji: bērni līdz 18 gadiem, pensionāri, jaunie vecāki, kuri saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu par bērnu līdz trim gadiem, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, ieslodzītie, politiski represētie un citi.
Lai gan VM norāda, ka viens no koncepcijas mērķiem ir palielināt finanšu resursus veselības aprūpei, tomēr ieceru realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, ko sola veselības ministre Ingrīda Circene, palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums.
Būtiskus iebildumus izteikušas divas ministrijas – Finanšu un Labklājības. Viena no Finanšu ministrijas iebildēm ir saistīta ar papildu naudas pieprasījumu. Bet, pēc Labklājības ministrijas domām, koncepcija nerisina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.