Slimību profilakses un kontroles centra gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā Jelgavā saslimstība ar gripu ir sasniegusi epidēmijas apmērus.
Kopumā aizvadītajā nedēļā tika reģistrēti 107 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Gripas epidēmijas slieksnis tiek sasniegts tad, ja saslimšanas gadījumu skaits pārsniedz 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, nra.lv skaidro centra speciāliste Laura Ševčenko.
Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par gripas pretepidēmijas pasākumiem - ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī. Līdz ar to, šodien Slimību profilakses un kontroles centrs izziņo gripas epidēmijas sākumu.
Arī citās monitoringa teritorijās saslimstība ar gripu aizvadītās nedēļas laikā ir ievērojami palielinājusies. Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati par pagājušo nedēļu liecina, ka 67 ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēts 41 saslimšanas gadījums ar gripu: Jelgavā - 7 (107 uz 100 000 iedz.), Daugavpilī - 6 (68,1 uz 100 000), Jēkabpilī – 1 (20,2 uz 100 000 iedz.), Liepājā - 2 (23,5 uz 100 000 iedz.) un Rīgā – 25 (56,3 uz 100 000 iedz.). Gripas gadījumi reģistrēti vecuma grupās no 0 līdz 4 gadiem, no 5 līdz 14 gadiem un no 15 - 64 gadiem. Gripas intensitāte Latvijā bijusi vidēji 39,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Pacientiem ar gripas saslimšanu par ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāmaksā valstī noteiktā pacienta iemaksa - divi lati.
Epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Smagāk slimo arī mazi bērni, veci cilvēki un pacienti ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām, kā arī cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte.
Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.
Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m), cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti u.tml., kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bija pieskāries slimais cilvēks.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās - drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”), sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts bezspēks, apetītes zudums.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 - 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no 24 stundām līdz 7 dienām.