Jauniešu fiziskā sagatavotība neatbilst dienēšanai armijā

Jauniešu pasīvais dzīvesveids noved ne tikai pie veselības stāvokļa pasliktināšanās.Ņemot verā pastāvošo interesi jauniešu vidū par militāro jomu, tas ietekmē arī rekruktēšanu valsts aizsardzības militāro speciālistu sastāvā, par ko šodien sprieda arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Pagājušajā gadā bruņoto spēku dienestam bija pieteikušies 1063 kandidāti, no kuriem 288 vēlējās studēt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No visiem gribētājiem tālākai atlasei tika nosūtīti 625 kandidāti, taču profesionālajā dienestā tika uzņemti tikai 313 karavīri.

No visiem kandidātiem apmēram 30% bija vāja fiziskā sagatavotība, apmēram 7% kandidātu bija neatbilstošs veselības stāvoklis, bet 5% kandidātu psiholoģiskās īpašības neatbilda dienestam bruņotajos spēkos.

Šogad bruņotajos spēkos plāno pieņemt 180 karavīru, no kuriem 90 -studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra rekrutēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Timma par galvenajiem vājā veselības stāvokļa iemesliem uzskata to, ka valsī nav izstrādāta konkrēta programma, kas jauniešiem nodrošinātu labas fiziskās formas uzturēšanu.

Tāpat problēmu rada jauniešu dzīves veids, vairāk laika pavadot iekštelpās pie datora un televizora, nevis svaigā gaisā. Gala rezultātā tas noved pie mugurkaula un elpošanas problēmām, kas ir visbiežāk sastopamās kaites.

Nacionālos bruņotos spēkos( NBS) ir kvalificētu speciālistu trūkums. „Nacionālajos bruņotajos spēkos ir karavīru specialitātes, kuru dienesta pienākumu izpilde prasa ļoti specifisku militāro vai civilo profesionālo sagatavotību, un to iegūst ilgstošā un parasti arī dārgā apmācību procesā. Šobrīd bruņoto spēku vienībās atsevišķās specialitātēs ir vakanti 257 kareivju un instruktoru amati, kurus ilgstoši nevar nokomplektēt attiecīgās kvalifikācijas speciālistu trūkuma dēļ” ziņo portāls sargs.lv.

Ņemot vērā demogrāfiskā stāvokļa problēmas valstī un aktīvo cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, nākotnē tas var radīt darbinieku trūkumu arī militārajā jomā un pastāv iespēja, ka trūks vajadzīgo karavīru Latvijas armijā, tā savu viedokli pauž K. Timma.

Latvijā

Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.

Svarīgākais